Greizsirdības scēnas

Jāsaka kā ieveens saka : "Kāzas jau bijušas"..
Lielā mērā mēs paši veidojam citu attieksmi pret sevi.. ar savu attieksmi pret citiem... Agrāk biju greizsirdīga par katru sīkumu.. panācu tikai mīļā cilvēka "spurošanos pretim" un "cilvēka tiesību izklāstu"! Smieklīgi! Nācu pie secinājuma, ka jāmaina sava attieksme pret mīļoto cilvēku, ka ir jāļauj pašam cilvēkam pēc saviem ieskatiem izsecināt, kas mani sajūsmina, iepriecina, bet kas skumdina. Gudrs un saprotošs cilvēks un kuram Tu būsi nozīmīga, pats par to sāks domāt. Mums nav tiesību saviem mīļotajiem draugiem, vīriem (tāpat draudzenēm, sievām) norādīt, ko viņi var/nevar darīt, aizliegt ne tik, bet mēs varam cilvēcīgi izstāstīt savas sajūtas, kas rodas kādas otra cilvēka rīcības dēļ...

Mēs visi šeit dodam gudrus padomus par to, ka jākļūst pieaugušiem, jākopj pašvērtējums, jāmaina attiekmes pret otru cilvēku, bet esmu pārliecināta, ka visas esam bijušas šādā situācijā un ar tādām pašām sašaustītām emocijām kā Alise. Jautājums tikai, vai tiešām šādu emociju varā esot ir jāprecas? varbūt tiešām nogaidīt? Un izvertēt sevi, savas attiecības, otru cilvēku, viņa īpašības (jo ari tas, ja vīrietis meitenei saka, ka nedejos ar citām tikai tāpēc, ka viņa meitene grib, lai tā būtu, tas arī ir bērnišķīgi un nav cienīgi no vīrieša puses).... Ne tikai Alisei ir jāpaaugas, bet viņas otrai pusei ar!

Godīgi sakot, arī es esmu ĻOTI greizsirdīga, un ja viņš būtu dejojis bez manas klātbūtnes ar kādu citu - es vienkārsi uzsprāgtu....

kāzas jau bijušas...
Bet kur iemesls neuzticēties, kļūt greizsirdīgai ? Viņš pats tak pateica, ka esot dejojis. To neteica trešā persona.
Mans Mīļais mūsu attiecību sākumā vienvakar zvana, kad biju prom praksē citā pilsētā, tālu no mājām, un saka, raud, ka esot bučojies ar citu. Tas notika tai pašā vakarā.
Es uzticos viņam. Bija vienbrīd te grūti. Ir kāda , kuru redzot man auksti sviedri pāriet pāri vēl tagad.

Mna jau šķiet, ka tavs nākamais vīrs ir ļoti solīds, ja izdancina arī citas meitenes :) Padomā, ja viņš tur sēdētu maliņā un visiem tik stāstītu, ka jābūt uzticīgam un pat dejot nevar, tad par viņu msietot un teiktu, ka džeks jau galīgi jocīgs palicis :)) Man tā liekas...

apskaties www.banketi.lv
tur vēl ir, bet likt topikā negribu, iespējams kādam tie nepatīk un tikai traucēs...

Super tosts!
Šito noteikti vajadzēs atcerēties! :)

tosts!
Vīrietis atklāja ieročus un izdomāja medības; sieviete atklāja medības un izdomāja kažokādas. Vīrietis atklāja krāsas un izdomāja gleznošanu; sieviete atklāja gleznošanu un izdomāja kosmētiku. Vīrietis atklāja vārdu un izdomāja valodu; sieviete atklāja valodu un izdomāja tenkas. Vīrietis klāja zemes apstrādi un izdomāja pārtiku; sieviete atklāja pārtiku un izdomāja diētu. Vīrietis atklāja draudzību un izdomāja mīlestību; sieviete atklāja mīlestību un izdomāja laulības. Vīrietis atklāja sievieti un izdomāja seksu; sieviete atklāja seksu un izdomāja galvas sāpēs. Vīrietis atklāja tirdzniecību un izdomāja naudu; sieviete atklāja naudu, un kopš tiem laikiem arī sākās visas problēmas. Iedzersim par visām labajām lietām, kas dzīvē sagādā prieku nevis problēmas!

ja es sēdētu un klusētu, tad man vajadzētu visu laiku cienīt un ciest, tā arī nevar!!!
ir jābūt savstarpējai cieņai un uzticībai...
bet tā kā mums ir daudz mīlestības, tad šad tad pieveru vienu aci, bet otra vaļā!!!

Vnk, mīliet savas otrās pusītes ar visu sirdi un dvēseli! Vēliet viņiem visu to labāko - pozitīvas emocijas, laimi, brīvību vārdos un rīcībā, un galvenais cieniet viens otru! Tad izpaliks sarunas par šādiem muļķīgiem aizliegumiem! Jā Tu pa īstam cieni un mīli savu vīru, nu kā Tu vari ko viņam aizliegt(nerunājot par vispārpieņemto normu pārkāpumiem)?

Siice...es gan neļautu...

Spirit, manas domas! :) Es parasti mēģinu nostādi sevi viņa vietā, ja mēģinu kaut ko viņam aizliegt. Proti vados pēc principa - nedari otram to, kas pašam nepatīk. :) Un ja arī viņš noburkšķ, ka viņam nepatīk, ja sasveicinoties ar bērnības draugiem es ar viņiem sabučojos, tad saku, ka es viņam neliedzu darīt to pašu ar viņa draudzenēm! :))

Amnika, jā piekrītu. Mēs kad bijām vedēji, mācījām jaunajam pārim valsi - tīri smuki sanāca! :) Bet mums ir tā, tikko kaut kas skar tieši mūs, viss saiet greizi... :))) Uznāk pilnīgi neparedzēts tizlums... :)))
Tāpēc jāpietrennē soli, lai nesanāktu nesmuki! :)

Pilnīgi piekrītu sauljei. Es nemaz nevaru iedomāties, ka man kaut kas būtu savam vīrietim jāaizliedz. Viņš pats ļoti labi zin, kas man patīk un kas mani sāpina un rīkojās tā, lai mani nesāpinātu. Bet šinī gadījumā ne dejošana ar kolēģiem, ne skolas biedriem laikam arī nebūtu tas, kā dēļ es rīkotu scēnas. Tāpat man arī nepatiktu, ja viņš man neļautu dejot ar kādu skolas laiku kavalieri kādā salidojumā. Man tas šķiet muļķīgi. viņš taču no visām ir izvēlējies tieši mani un ir kopā ar mani un gan salidojumā gan darba ballē visi to redz, zin un respektē!

Mana darba pasakumi nekad nav ar otram pusem, ta ka var but visadi.
Bet vispar jau ir ta - man ir 4-gadigs puika, kuram es ljauju/ neljauju skatities multenes/ est konchas/ aaleeties pa peljkjeem utt. Ceru, ka vel kadus paris gadinjus man bus tiesibas un ietekme to darit :)
Un vel man ir Virietis, ar kuru es precesos, kurs ir pieaudzis cilveks ar savu galvu uz pleciem, kursh ljoti labi zina, kas mani sapinatu un kas ne, kas man butu pienjemamams un kas ne. Virietis, kuru es milu, cienu un kuram es uzticos un tapec man nenak ne prata vinjam kaut ko ljaut vai neljaut vai vinju jebkada veida kontrolet. Veiksmigas pieaugushu cilveku attiecibas bez savstarpejas uzticeshanas iedomaties nespeju. Un nav man ne roza brilles uz acim, ne ari 18 gadi, kad "visa pasaule krashnja kaa zieds", ir gana daudz visvisadas pieredzes bijis, tachu milestibai bez uzticeshanas un cienjas tik un ta neticu.