..emocijas

Nu ir brīnišķīgais notikums garām un varu pateikt ka es neraudāju...biju pilnīgi laimīga,nosvērta un saviļņota ka esam abi satikušies baznīcā un saņemsim Dieva svētību..

Raudien jau nevar kontrolēt tas nāk pats no sevi un tur jau ne ko nevar padarī

..jā..pati grib precēties un kd tas notiek tad pati raud :D
jĀ tas strss tajā dienā ir beidzies un viss notiek un ir atslābums..jāiet tad iepreikšējā vakarā uz relaksāciju..kādu SPA vai ko tādu :)

Man raudiens arī vienmēr nāk, bet manā dienā labi, ka nebija sveicēju, jo tad asaras birtu vēl vairāk....un tu tā forši stāvot un klausoties skaistos vārdus, kad pie tevis pienāk, paņem tavas rokas un skatās acīs un saka tik brīnišķīgus vārdus par mīlestību, sapratni utt.(zagsa darbiniece)tad smaidot asaras pašas bira...bet sajūta tāda forša...un varbūt tas, ka pirms tam steiga,stress, ka tik nenokavē(kaut arī friziere, vedēji kavējās)un pēc tam-viss, miers, laime...tas viss dod to atslābumu, kas liek tām asarām birt, bet - caur smaidu....tāpat, kā skatoties Egijas bildītē....
Un ejot ārā otra darbiniece man tik jautāja-kas nu, kāpēc jāraud, uz ko atbildēju,(diezgan neverīgi) ka es vienmēr raudu, viņa tā atviegloti nopūtās-ā , tad jau labi..:D :D :D .
noteikti no malas tā jocīgi-pati grib precēties un tagad raud :D:D :D žēl sava brīvība :D :D :D

Nu man ir tāpat kā saulei..ka par kādu labsirdību vai izglābtu kaķīti utt.tāds saviļņojums!!!
Nu paņemšu es arī tās salvetītes līdzi..
Bet Tu Egiju izskaties vienkārši pilnīgi laimīga tajā bildītē..un tas jau arī ir pats galvenais! :)

Vispār esmu ļoti emocionāla, raudu pat skumīgu reklāmu (ziedošanas) redzot, sākumā domāju, ka savās kāzās raudāšu, paņēmu somiņā vesalu zewa salvešu paku, bet nekā......... biju tik laimīga, ka visu laiku smaidiju, par raudāšanu vispār ne domas!!! Bet salvetes noderēja līgavainim, kuram karstā laika dēļ (karstākā diena, kāda šovasar bija) tecēja sviedri pār seju (nu bik jau pārspīlēju...).

Man no stresa baznīcā sākās raudāšana.Nezinu kāpēc, jo bija liels atvieglojums,miers, bet viss gatavošanās procesa stress nāca ārā tieši baznīcā. Un kad es ar savu sauraudāto seju smaidīju viesiem, tak visas sieviešdzim.pārstāves puņķojās un protams mūsu sencīši ar. Bija smiekli caur asarām. Un es nevaru pateikt vai tās bija laimes asaras, drīzāk jau stresa un uztraukuma asaras.
šitai bildē riktīga raudulene :)

:D -- mums valsim bija dziesma no šreka! :P

Man kāzās 2 reizes uznāca tāds raudiens, ka asaras pa gaisu- pirmoreiz, kad tētis baznīcā mani veda pie līgavaiņa, jo arī tētis raudāja un tās visas emocijas.....:) un otrreiz, kad pēc mičošanas teicām paldies tuvākajiem cilvēkiem, kā bija kas jāsaka, tā izplūdu asarās, labi ka viss bija ierakstīts kartiņās!!! Un vēl reizēm bija asaras, kas radās no lieliem smiekliem....:):):)

Es arī esmu ļoti emocionāla,domāju kā būs...Bet savā skaistajā dieniņā nezinu kāpēc,bet nenobira pilnīgi neviena asariņa.
tagat skatoties savas kāzu bildes un slaidšovus asaras birst ik reizi,kad skatos...
Kāpēc tā bija nesaprotu...

Jaa... Taas ir taadas loti dazzaadas emocijas. Man tas raudiens nenaaca tik loti kaa citu kaazaas esot un veerojot to visu no malas.Kad pats esi notikumu centraa, esi vairaak satraucies vai viss buus labi (domaaju tiesi ceremoniju), un tad jau arii taas asaras atkaapjas 2. plaanaa. Jaa, nu ieraugot savu raudosho teeti gan likaas, ka nevareesu vairs notureeties...

atnāk Šreks :)) Mīļi

Nu mēs tikai baznīcā viens otru ieraudzīsim..nu tad jau redzēs ja raudāšu tad raudāšu :)

Man meita grasās nākošgad apprecēties un tagad jau domāju, kā novaldīšu asaras. Tu audzini, audzini meitu un tad... atnāk Šreks:)))

Galvenais, ko iesaku citam līgavām, ir laulibu ceremonijas laikā neskatīties uz vecākiem... Tas bija vienīgais moments, kad arī man acīs saskrēja asaras, kad uzmetu aci manai mammai... Savādāk, man raudiens nemaz nenāca drīzāk gan sāka sāpēt mutes muskuļi no nepārtrauktās smaidīšanas un smiešanās :)

vienīgā reize, kad man uznāca raudiens kāzās bija izpirkšanā, kad pirmo reizi tajā dieniņā ieraudzīju savu vīriņu :) bet pēc tam asaras ne prātā nebija! izbaudīju visu dienu! kaut arī sākumā biju domājusi, ka raudāšu pa riktīgo baznīcā :)