emocijas kāzu dienā?

Meitenes man ir trakāk. Man no satraukuma sametās sarakni pleķi, parasti uz vaigiem un krūtīm. :D Aizstāvot maģistra darbu es biju vienos pleķos. Tad nu man pat bail iedomāties kāda es izskatīšos, kad ar tēvu pie pleca, ienākšu pa baznīcas durvīm.

Ar to raudāšanu ir dažādi!!! Es esmu ritīga pinkšķe, pirms un arī tagad jau pēc skatoties kādas smukas bildes, jeb lasot aizkustinošus stāstiņus nobirdinu asaras. Tad nu arī domāju, ka kāzu dienā tādu būs nemazums... kas notika nezinu, ne es īpaši noskaņojos, bet biju cieta kā klints. Nezinu vēl joprojām brīnos.... Blakus dzirdēju kā vīriņš šņukst, bet es tik stāvu un brīnos!!! :)
Tā kā visādi var būt!!!

Ak cik žēl!!! :)) Bet protams prieks, ka, neskatoties uz to, ka rēķini jāmaksā, jāstrādā centīgāk un stresaināk, kā arī vēl n-tās dzīves ķibeles jārisina, kāzas nevis atcēlāt, bet pārcēlāt! :) Malači! ;) Mēs gan joprojām ceram un gaidām skaisto pavasari, kad putni, šķiet, čivina jautrāk, un visapkārt mostās daba un plaukst mīlestība! :))

paldies par stāstiem! nezinu, kā būs, jo jau tagad lasot un iedomājoties (man ļoti dzīva iztēle), acīs sariešas asaras.. :) bet varbūt (un ceru!), ka arī manī īstajā dienā iestāsies miers un spēšu savaldīties..
deMiss, man datums gan nedaudz ir mainījies un līdz galam nolemts nu ir, ka kāzas būs 18.jūnijā! pirmsjāņu laikā, jācer, ka būs silts un nelīs lietus :)

Ooo, jā, mīļās emocionālās meitenes, es arī Jūsu pulciņā droši varu piebiedroties! :D Tikai mana pieredze rāda, ka ļoti, ļoti satrauktos brīžos aiz nervu sasprindzinājuma es gan smejos, gan raudu! :D Un abas lietas vienlaicīgi un diezgan histēriski! :D Tāpēc domāju, ka neviens no maniem viesiem nepadomās, ka mani kāds ar spaidu spaidiem spiež pie vīra iet, tāpēc ka asaras mīsies ar smiekliem! :)P
Taču ieteikums apmeklēt aptieku un iegādāties kaut ko nomierinošu ir labs, bet man parasti pirms lieliem, svarīgiem pasākumiem, kuriem ilglaicīgi gatavojos, ir gan asaras, gan trakas vēlmes un domas, savukārt, kad tā atbildīgā diena ir klāt, stresiņš ir tik liels, ka iestājas eiforija un asaras tai netiek līdzi! :)) Tā kā nekreņķējies, savā kāzu dienā Tu būsi skaista un laimīga! :)
Priecājos, ka arī Tu laulāsies maijā :) Jācer uz saulainu un siltu laiciņu! ;) Veiksmi! :))

jāsaka kā ir- mani pašu pārsteidza savas reakcijas kāzu dienā, jo iepriekš man arī likās, ka viss- asaras būs pa gaisu, jo raudāju pat citu kāzās... bet zini, tajā rītā, kad pamodos, manī vispār nebija ne kripatiņas satraukuma. Gan friziere, gan grimmētāja, gan fotogrāfs un videooperators, kuri visi bija kopa ar mani arī ģērbšanās procesā brīnījās, kāpēc es esmu tik mierīga. Un es pati nesapratu, bet tagad jau zinu atbildi- man nebija satraukuma, jo es zināju, ka tas ir skaistākais, kas ar mani ir noticis un man nav jēgas uztraukties- vajag vienkārši izbaudīt dienu :)
Un ceremonijas vadītāja runāja ļooooooti skaisti, bet to, ko es visu laiku darīju- smaidīju, skatījos uz savu vīriņu un atkal smaidīju. UN vienīgā reize, kad visā kāzu ceremonijas laikā saraudājos, bija, kad vilkām viens otram pirkstā gredzentiņus un viena no manām labākajām draudzenītēm mums dziedāja dziesmu "Sudraba zivs" :) un patiesībā sāku raudāt tādēļ, ka ieraudzīju, ka vīram acīs parādās miklums- tā kā mans vīrs precējās jau otro reizi, man bija īpaši saviļņojoši redzēt šo skatienu, jo esmu redzējusi arī viņa pirmo kāzu bildes un tur nekas tāds nebija redzams... nu tad nu gan mēs abi stāvējām un raudājām, bet ne mēs vienīgie- izrādījās, ka raudājuši visi :D pat tie spēcīgie vīrieši, kas pašu kāzu dienu aizvadījuši bez asarām acīs :D
Bet kopumā domāju, ka par asarām nevajag kautrēties un no tām baidīties- arī par kosmētiku nevajag uztraukties- ja būs labi uzlikts grims, nekas nenoies greizi :)
man kāzu dienā klāt vienām asarām nāca arī šausmīga svīšana, jo ārā bija +30 grādu, TAČU grims lieliski noturējās līdz pat vakaram un es priecājos, ka nežēloju naudiņu un uzliku profesionālu grimu :)

Nesen pati biju vedēja draudzenei kāzās. Un viņa bija tik mierīga. No rīta ar tramvaju aizbrauca pie friziera, un mājās atbrauca pat vēlāk kā mēs pie viņiem bijām jau aizbraukuši. Lēnām saģērbāmies un tad braucām uz dzimtsarakstu nodaļu. Ceremonijas laikā viņa klausījās, ko teica vadītāja, un reizēm smējās (jo bija jau arī smieklīgi).
Un es tagad, plānojot savas kāzas, daudz domāju - kaut es varētu tā kā viņa. Tā mierīgi. Ar sajūtu, ka tā ir diena, ko viņa grib izbaudīt kā savu dienu kopā ar jauno vīru. Un viss.
Es gan pati visticamāk savas asaras noslāpēšu ar organizēšanas jautājumiem. Gribu dažus pārsteigumus viesiem uzrīkot savā ballītē :)

Man emocijas visu laiku no smiekliem līdz asarām... baigi traki šai ziņā bija... pluss vēl pirms iešanas pie galda panikas lēkme uznāca, vispār labi, ka nepaģību :D bet tas nu tā - ne visiem tāda nervu sistēma!
Rudenī biju pie ģimenes ārsta un tas man ieteica padzert Sedativ PC (arī homeopātiskas skaitās). Man ļoti palīdz. Tagad, ja kāds lielāks stress, divas tabletes zem mēles un viss ok. :)

P.S. Par grima sabojāšanu runājot... iemet somiņā pūderi un kādus vates kociņus vai ko tamlīdzīgu un turi mašīnā. Pārbraucienu laikā varēsi sakārtoties! :)

Es savā kāzu dienā, ja godīgi, centos neklausīties, ko saka ceremonijas vadītāja, jo par cik arī man acis ir "slapjajā vietā", tad bij skaidrs, ka būs jāraud, jo vairāk vai mazāk visas šis ceremonijas ļoti emocionālas ar dažādiem sirdi plosošiem tekstiem. Tajā brīdī vienkārši centos domāt par kaut ko citu, lai cik dumji tas neizklausītos. Viņas teikto pēc tam noklausījos videoierakstā un sapratu, ka pareizi esmu darījusi, jo jāraud bij pat skatoties video. :))

Es parasti arī esmu ļoti emociānāla, bet kāzu dienā, man stresa nebija, drīzāk tāds miers un patiesībā, redzēju tikai savu vīrinu un nevienu citu....Un Jā brīdi es smējos, gandrīz nevareju to pateikt, jo man bija jāsmejas skaļā balsī,kad izdzerdēju kā mans topošais vīrs saka jā :) (Viņam laikam no satraukuma balss smalka palikusi un vins to jā nopīkstēja).
Arī mana mamma parasti ir emocionala, bija jau sagatavojusi kabataslakatinu, bet nekā..smējās par mums :)
Bet vienā brīdī uznāca raudiens, kad skanēja kaut kāda dziesma un apkārt draudzenes raudāja :)

paldies par pieredzi!
laikam no asarām izvairīties nebūs iespējams.. ehhh :)

Iekopēju savu tekstu no citas diskusijas:
''Ar to raudāšanu ir baigi neprognozējami :) Pusgadu pirms kāzām gaudoju vien izdzirdot pirmās taktis dziesmai, kuru bija paredzēts spēlēt uz saksofona man ienākot pils zālē, un iedomājoties, kā tas būs, kad ieraudzīšu savu vīru. Likās, ka kāzu rītā teju vai jāsazāļojas, lai no aizkustinājuma nenāktu histērisks pinkšķis un neizskatītos, ka mani ar varu precina :D Braucot uz pili, mašīnā dziļi elpoju un valdījos kā nu mācēju, bet kad tas brīdis pienāca, manu seju rotāja vien pārlaimīgs smaids.
Apraudājos vienīgi kāzu naktī, kad aizverot acis sapratu cik laimīga un piepildīta bijusi šī diena.''

...ar to gribu pateikt, ka bieži vien tas satraukums tajā brīdī ir tik liels, ka aizmirstas arī raudāšana ;) Jāsaka, ka drošībai biju iedzērusi arī kādas 3 Novo Passit tabletes, kas ir stipri vairāk kā nepieciešams, taču satraukums pārmāca arī to iedarbību :)

Nuuuu iepriekšejās dienas man bija liels uztraukums. raudāju, kliedzu, teicu, ka kāzu dienā uz baznīcu nebraukšu. man bija šausmīgas bailes (neesmu gan 18gadīga meitene un vīru pazīstu jau daudzus gadus)
bet kāzu rītā pamodos ar apbrīnojumu mieru. Pie baznīcas atkal sākās panika, sēdēju mašīnā un trīcēju. Priesteris bija pienācis, teicu, ka ārā izkāpt nevaru.... kaut kā izkāpu, kaut kā baznīcā iegāju, kaut kā tiku salaulāta:D:D:D: es neko neatceros līdz dievgaldam. Tumsa.... Dievgalda laikā sāka skanēt mana mīļākā dziesma un es pamodos. Bildēs skatos, ka man ir izmisuma pilnas acis. Visi saka, ka baznīcā neciešami smaržoja lilijas, bet es nejutu NEKO.... lai gan Lilijas ir mani mīļākie ziedi, tās bija baznīcas rotājumā, tās bija manu draugu rokās, jo visi zina, ka es tās dievinu....
Nu tā,.... no uztraukuma emociju nebija.... :) bet balderjāņus var iedzert, tikai ne pārāk daudz, citādi sabojāsi savu dienu:)

Man ir tāda pati problēma. Varu sākt raudāt pat aizgūtnēm, kas kāzu dienā nebūtu īpaši jauki :) Domāju, ka jāsadzerās kaut kas nomierinošs, bet tā, lai neuzdzen miegu.

Baldriāņus jau nu nē, bet nervu nomierināšanai kādas homeopātiskās zālītes gan var iedzert. Nervoheel vai Novo Passit, vai kādas citas. Aptiekā jau zinās. Drosmei var iešaut arī 50 gr konjaka. ;)