Dusmas par to ka cilvēki nemāk lasīt, kas rakstīts ielūgumā

Varu tikai piekrist diskusijas kopējam viedoklim. Mums kāzās gandrīz visi draugi bija ar otrām pusēm, bet tie bija arī mums labi pazīstami cilvēki. Ja arī bija kāds, kas potenciāli varētu izdomāt paņemt līdzi kādu pēkšņi uzradušos draudzeni, jau dodot ielūgumu piebildu, ka tas ir domāts vienai personai, jo gribam lai kāzās ir tikai mums pazīstami cilvēki. Tanī ziņā nekādu problēmu nebija.
Toties zinu, ka citās kāzās kāds viesis, kas bija aicināts viens pats, izlūdzās, lai varētu ņemt līdzi savu jauno draudzeni (ko neviens no jaunā pāra nepazina). Beigās ne viņš, ne draudzene vispār neieradās - bez brīdinājuma! Rezultātā lieki izdevumi par diviem cilvēkiem, no kuriem viens vispār ir svešs cilvēks!
Līdzīgi kā citiem, man gāja ar informācijas savākšanu par tiem, kas būs/nebūs un paliks/nepaliks pa nakti. Tie, kas kāzu rīkošanai nekad nav bijuši tuvumā, neiedomājās, ka ir svarīgi painformēt par saviem plāniem.
Viens bērns mūsu kāzās bija, par kuru uzzināju tikai iepriekšējā vakarā (un ne no pašiem viesiem). Viens padmitgadīgs bērns nebija (par to arī uzzināju iepriekšējā vakarā un arī no citiem cilvēkiem), jo pēkšņi bija izdomājis, ka viņam būs garlaicīgi. Izdomājis pat laikam jau biju kādu laiciņu iepriekš, tikai neviens nebija iedomājies, ka varētu mani painformēt par to.
Ir bijusi cita liela balle (ar norādītām vietām pie galdiem, galda kartēm utml), kur meitene pēkšņi izdomājusi paņemt līdzi savu draugu (ko neviens vispār nepazina). Tiešām nezinu, ar kuru galu tādi cilvēki domā! Vot tad vajadzētu nemeklēt steigā papildus šķīvjus, krēslus, vietas pie galda un tad lai paši saprot, cik neveiklu situāciju ir izveidojuši!

Citāts: "Manuprāt, no Tavas puses bija nepieklājīgi aicināt tikai vīrieti, ja viņš ir precējies." Cik naivi iedomāties, ka paraksts uz papīra nu ir tas ītsis rādītājs. Un runājot par to, ka pēc mēneša kopš iepazīšanās nekāda lielā mīla nevar būt... Kas jūs visas ar saviem piegulētājiem, tas ir, topošajiem vīriem (dažām jau esošajiem) iepazināties jau skaitot gadu kopābūšanas stāžu??? Viss sākas ar iepazīšanās brīdi, vienu dienu, divām, mēnesi u.tt. Ja tik ļoti ticat paraksta spēkam, palasiet kaut vai to pašu veco diskusiju 07.07.07...

mēs kautkā izi tikām galā ar šo problēmu. Jau laikus izvēlējāmies tādu vietu, kur visiem pietiktu vietas izgulēties un pie galda arī visu atrisinājām. Bērniem līdz 5 gadi par ēdienu neskaita, 2gadnieki sēž mammas klēpjos, bet ja ir vajadzība, tad pieliks bērnu krēsliņu klāt, bet to var pielikt tā, lai neaizņem papildus vietu. 5gadniekiem, kaut ar;i nav jāmaksā, tomēr papildus vieta tiks servēta.
Visus viesus, pirms ēdiena pasūtīšanas, apzvanīju pati un sarakstīju, kas būs, kas nebūs, kas varēs sēdēt klēpī, kas nevarēs, kam vajag papildus gultiņu savu un kas ar vecākiem varēs nosnausties... nekādu problēmu!

Mums kāzas aiz muguras. Jāsaka, ka jaunieši bija vairumā un bija tā, ka Ilze saka - plānojām tā, lai visiem ir jautri un labi, lai nesēž malā, lai izklaidējas.

Par laulāto pāri - piekrītu. Jārēķinās, ka tomēr gribēs ar vīru/sievu iet. Tas tak ir tikai normāli.

Kāzās rodas mīlas romāniņi un brīvie cilvēki apvienojas parasti apvienojas šādu iemeslu dēļ:
1) parasti kāzās ir daudz gados vecu cilvēku un gados jaunākiem ar viņiem nav diez cik interesanti čupoties, tāpēc izvēlas sava vecuma cilvēkus;
2) kāzās parasti ir brīdis, kad visi dejo. Un tā kā jauniem cilvēkiem ir garlaicīgi malā sēdēt, tad nu dejo ar tiem, kas ir.
Tāpēc, ja visi pa pāriem uzaicināti, nekādi mīlas romāniņi neveidojas :D
Es uzskatu tā, ka par tām otrajām pusītēm- ja tas ir cilvēks, kam tās mīlestības mainās katru nedēļu vai mēnesi, tad var aicināt vienu. Ja cilvēks jau laiku ir kopā ar kādu, tad gan man būtu neērti aicināt vienu pašu- neatkarīgi no tā vai pazīstu vai nepazīstu to otru pusi. Jūs taču esat jaunais pāris, kas lielāko vakara daļu pavadīs viens otra sabiedrībā un nevarēsiet būt pilnā rīcībā tam viesim, ko aicināsiet vienu. Lai viesim nav garlaicīgi, tad ir divas iespējas- ierosināt viņam nākt divās personās vai arī aicināt viesus tā, lai visiem vientuļniekiem kāzās iznāk pāri- nav jau jādomā, ka nez kāda viņiem love būs, bet vismaz būs ar ko padejot un parunāties, kad citi čuposies pa pāriem.
Esmu redzējusi, ka citās kāzās tā dara un arī pati tā darīšu.

Manuprāt, no Tavas puses bija nepieklājīgi aicināt tikai vīrieti, ja viņš ir precējies. Pieklājība prasa, lai laulātos uz pasākumiem aicina kopā (brīva izvēle ir par bērniem). To respektē pat uzņēmumos un iestādēs, kad visos saviesīgos pasākumos pēc darba laika vai brīvdienās, obligāti laulātie pāri jāaicina kopā- to nosaka etiķete. Tā ka- attiecībā pret konkrēto viesi, nepieklājīgi rīkojies Tu nevis viņš.

Mums bija bērni, problēmas nesagādāja.
Viesus paši apzvanījām pie reizes pajautājām vai būs vieni vai ar otrām pusītēm, jāpiebilst, ka tikai divus viesus praktiski nezinājām (tās ir tās otrās pusītes).

Ar guldināšanu - brīdināju, ka katru pāri pa numuriņiem izguldīt nevarēsim, ka ir arī koptelpa un tml.
Brālis, kam bija mazā meitiņa līdzi, jo atstāt NAV pie kā padomāja par to, ka ir jāpaņem līdzi bērnu krēsliņš viņa 1,4 mēnešus vecajai meitiņai un iebraucot visu namā pārsēdās uz galda galu, lai meitiņai ir vieta, parējiem bērni bija tikai uz zagsu.

Es atceros kā man patika iet uz kāzām, arī tad, kad bija 10 vai 12 gadi. Tas likās tik satraucoši un forši. Tāda vecuma bērni bija mūsu krustdēls un draugu meita.

Jāpiebilst, ka gan omes, gan bērni deva kāzām patīkamāku gaisotni, svētku sajūtu.

Runājot par tām otrām pusēm un bērniem vēl - katrs pats izlēma - ņemt/neņemt, lielākā daļa secināja, ka bērnu pēc zagsa nodos kāda gādīgajās rokās un otrās pusītes, kas uzradušās nesen neņems, lai paši varētu kārtīgi iztusēties..

Nespēju iedomāties kāzas, kur neveidojas kāds mīlas romāniņš.. Jo gaisotne, kāda ir kāzās tikai pamudina brīvos cilvēkus apvienoties.

Mani viesi diemžēl arī nemāk lasīt ielūgumus :) Par savu ierašanos vedējiem pilnīgi neviens nav paziņojis, lai gan norādītais datums nedēļu jau kā garām. Tagad viņi dabūs visus apzvanīt. Un otra lieta, ko neizlasa, lai gan skaidri un gaiši tā arī uzrakstījām, ka, par cik mums ir vienas dienas kāzas, dāvanā vēlamies saņemt viņu klātbūtni, smaidus un ziedus. Tagad visi zvana un prasa, a ko jums dāvināt....
Par tām otrajām pusītēm - mums pagaidām ir tikai viens viesis, kas paziņoja, ka ņemšot līdzi arī sievu un bērnu, bet viņš uzreiz pateica, ka būs tikai uz ceremoniju. Tas man liekas ir ļoti zolīdi, turklāt uz ceremoniju jau var nākt arī nelūgtie viesi.
Protams, ceru, ka pēc viesu aptaujāšanas, vēl neuzradīsies kāds pārsteigums :)

nezinu, man atkal tie bērni raisa pārdomas - mums kāzās būs ar mazajiem, nu labi, viņu nav daudz, jo kaut kā sanācis, ka draugi vēl neko daudz nav paspējuši atvasītes radīt - būs viens četrgadnieks, māsīcas dēliņš un divi zīdainīši līdz galdam... varbūt mūsu māsīcas puikiņš nav izlaists vai kā citādi, bet viņš parasti visos pasākumos ievieš tieši jauku un mīļu jautrību - izdancina tantes un omes, aprunājas ar visiem - bet ne tā uzbāzīgi - nekļūstot par galveno pasākuma varoni. man škiet, ka kāzas ir ģimenes svētki un gan mazi bērni gan veci ļaudis tam piešķir savu paaudžu burvību :) Māsiņa gan stāstīja, ka viņai viena paziņa gudri filosofējusi, ka vecos cilvēkus arī nevajagot - vecmāmiņa ožot pēc balderjāniem, tikpat nedejos, bet vietu pie galda aizņems...Jā, par bērniem es vēl spēju saprast, bet par vecmāmiņām - tas gan man lieks absurdi...

daudzi saka, ka tiko satiktās otrās puses noteikti jāaicina - stāsts no pieredzes - biju kāzās, kur vienai līgaviņas draudzenei bija tāda tikko satikta otrā puse... beidzās viss ar to, ka kāzu laikā uzmanība no meitenes, ar ko džeks ieradies, aizgāja pavisam citā virzienā un uz rīta gaismu, kad draudzene sen saldi gulēja mēs mēģinājām pierunāt, lai vīrišķis tomēr dodas pie savas pavadones... nudien mūža mīla tā bija.. nekad neticu, ka mēnesi pirms kāzām satikts pavadonis ir kļuvis par tik neatņemamu sastāvdaļu, ka nevar mājās atstāt... un, ja tā ir - man mazliet žēl to cilvēku, kas paši par sevi ir tik nepastāvīgi, ka bez otrās puses vispār nevar pārvietoties pa pasauli. Protams, cita runa ir, ja pāris sen kopā, pazīstams, mums arī ir tādi, kam mēs paši otrās pusītes nepazīstam, jo nav sanācis satiksties ar to otru pusi, bet zinu, ka pāris kopā gadu un protams, aicinām abus - piemēram, brālēns ar draudzeni - un zinu, ka priecāšos kāzās iepazīties ar viņa meiteni utt.

Es laikam esmu ļoti egoistiska, jo mūsu kāzās nebūs mazi bērni, zīdaiņi, nepazīstami draugi/draudzenes. Varbūt tā ir sagadījies, bet zināmie bērni ir izlaisti "līdz ručkai" viņiem ir atļauts viss, un es nevēlos, lai svinības tiek pārvērstas par spiedzošu bērnu ballīti. Tāpēc ir bērnu dzimšanas dienas, un tur taču es neierodos ar saviem noteikumiem. Man šķiet, ja bērniņš ir jau tik saprātīgs, ka māk pasēdēt klusu, kad notiek runas, vai nemitīgi neārdās un neskraida, tad jau tādu var aicināt, bet, ja es zinu, ka viss tiks pakārtos bērniem, nu nē, paldies, gribu lai tā ir MŪSU diena, nevis mūsu draugu/radu bērnu izklaides vieta. Un ir aukles, māsas, vecāsmammas, tak vecākiem arī nesanāk nekāda ballēšanās, ja nemitīgi jāseko līdz kuri ir mazais un vai kāzu torte nav apgāzta :D
Par tām nepazīstamajām pusēm ir arī pilnīgi skaidra, korekta un patiesa atbilde - diemžēl, pie galda nav iespējamas vairāk vietas, tāpēc lūdzam tikai tevi. Ja tik ļooooti svarīgi, nu tad izlem kā rīkoties. Ar varu nevienu nespiedīsim nākt :D

No vienas puses liels atvieglojums par to, ka neesmu vienīgā, kas saskārusies ar šo problēmu, no otras puses lielas skumjas, ka mums apkārt ir tik daudz cilvēku, kas domā tikai par sevi, neaizdomājoties, ka jaunajam pārim varbūt nav tik daudz naudas, lai pabarotu/nosēdinātu tik daudz viesu, viesu namā nav tik daudz telpu, lai visus izguldītu (ieliec 2 ģimene ar bērniem vienā istabā - atkal tak būs kaut kādas pretenzijas), nav tik daudz laika/pacietības, lai katram zvanītu un jautātu vai viesis būs tik laipns un pagodinās mūs apmeklējot mūsu kāzas. Tas ir viesu egoisms, pofigisms vai kas cits?

Kā reiz man šodien gadījās tāda situācija. Līgavaiņa draugs pateica, ka nenākšot, ja viņš savu draudzeni nevarēšot ņemt līdzi. Līgavainis jau man te sāka domāt, ka varbūt tomēr jāaicina arī tā meitene. Man gan negribētos. Precētus pārus, protams, abus kopā aicinam. Aicinam arī pārus, kuriem otrās pusītes mēs pazīstam.
Bet ja ne es, ne mans līgavainis nepazīst tā drauga meiteni, tad priekš kam viņu aicināt?! Es tiešām gribētu šajā dienā būt kopā ar sev mīļiem cilvēkiem, un šo cilvēku otrām pusēm, kurus es iepriekš esmu dzīvē satikusi.
Es uzskatu, ka neesam vainīgi, ka šis draugs nav atradis pa vairākiem mēnešiem laiku, lai savus draugus sapazīstinātu ar savu meiteni. Līdz ar to, viņa netiek aicināta uz kāzām.

Teikumu "viesi nedrīkst uzstādīt noteikumus jaunajam pārim"vajadzētu izprintēt un ierāmēt!

Mana draudzene pati izvēlējās paņemt savu bērnu tikai uz baznīcu, jo vēlas vakarā/naktī iztusēties un atslābināties, jo nebūs jāpieskata bērns. Cits rada gabals arī tāpat.
Līdz ar to, mums būs tikai 5 radu bērni. Bet mums atvieglo situāciju tas, ka praktiski visiem mūsu draugiem nav bērnu :))
Es saprotu, ka pieklājīgi ir aicināt pārus, bet ja es nepazīstu otru pusīti un viesu nams nav gumijas - tad es izvēlos aicināt tikai vienu personu, nevis "ar piekabīti". Mums ir divi puiši, kas uztājīgi teica, ka vieni nenāks. Manis pēc - nenāc vispār! Manuprāt ir nesmuki, ja viesis uzstāda noteikumus jaunajam pārim. Ja tieši TU man esi paziņa, tad vēlos redzēt tieši TEVI. Īpaši jau tāpēc, ka uz visiem pasākumiem un tikšanās reizēm vienmēr brauca VIENS!
Tas vairāk uz paziņām attiecas, jo draugu meitenes/puišus pazīstam un pret viņiem nav iebildumu.
Varbūt esmu jocīga, bet MAN ielūgums uz kāzām ir pagodinājums un apliecinājums, ka jaunais pāris vēlas AR MANI dalīties savā priekā un laimē. Uzskatu, jālūdz un jāaicina personas, kurām tiešām esi svarīgs un kuri tiešām par jauno pāri priecāsies. Vai tā svešā persona jaunajam pārim kaut domās novēlēs ko labu? Šaubos... Vai no sirds atpūtīsies SVEŠĀ kompānijā,jo pat jauno pāri nepazīst? Šaubos.. Ja VIESIS diktē savus noteikumus, tā jau ir necieņa.
No jaunā pāra puses nesmuki būtu aicināt tikai vienu, ja pāris ir precēts... Tās ir manas domas.
Ja tagad varētu kaut ko mainīt, vispār neaicinātu šos divus vīriešus. Jo kā minēju, viņi ir tikai paziņas, nevis tuvi draugi. Un pēc šiem izgājieniem, par draugiem arī nekļūs.

Ja es aicinu uz kāzām un kaut kādu iemeslu dēļ es ielūgumā uzstādu dažādus noteikumus, piemēram, bez bērniem, bez nepazīstamām otrām pusītām, tad tam cilvēkam, kas saņem ielūgumu, ir iespēja izvēlēties nākt vai nenākt.
Ja man būtu iespēja es saicinātu visus radus un visas draudzenes ar otrajām pusītēm, bet apstākļi ir tādi kā tie ir.
Mēs arī neaicinājām nepazīstamās otrāspusītes ne arī bērnus.