Dusmas par to ka cilvēki nemāk lasīt, kas rakstīts ielūgumā

Acīmredzot tie draugi un vecāki, kas vēlas ņemt līdzi bērnus un jums abiem nezināmas otrās pusītes, ne reizi savā mūžā nav plānojuši kaut ko tamlīdzīgu, vai arī neko nav maksājuši no savas kabatas!
Un otrkārt, tas taču ir super, diviem vien ar vīru doties uz draugu kāzām, bez bērniem, bez bērnu vaktēšanas utt..atpūsties, izdejoties un izbaudīt mirkli kopā ar jums!

Sorry, bet tās ir manas kāzas, kurās vēlos redzēt sev tuvākos cilvēkus, ar kuriem ikdienā visu laiku uzturu attiecības. Un nav man jāaicina cilvēks, kuru nekad mūžā neesmu redzējusi, tikai tāpēc, ka viņš ir mana kolēģa dzīvesbiedrs (precējies vai neprecējies, tam nav starpības). Turklāt, arī sievai, ja viņa mani nepazīst un nekad nav redzējusi, domāju nav nekādi iebildumi neirasties uz sveša cilvēka kāzām. Nu nezinu gan, vai tiešām tiklīdz tu esi precēts pāris tu katru sekundi atrodies blakus savai otrai pusei, tāpat ir atsevišķi paziņas, atsevišķi tusiņi. Un neiet runa par visiem tusiņiem, bet gan par vienām kāzām. Turklāt, mani gan neviens neaicina līdzi draugam ne uz korporatīvajiem pasākumiem, ne uz džeku tusiņiem.

Mums viesu vidū viens pāris ar mazu bērniņu (pārējiem vai nu jau lieli, vai vēl nav, vai gaidībās)!
... vecāki ļoti tālredzīgi paziņoja, ka ieradīsies bez mazā un vai es nesaskumšu ja mans 1,5 gadīgais krustdēliņš nebūs!

Vēl ir viens pāris kurš skandināt skandināja par to laimi lustēt kāzās un vai trejdeviņas reizes apstiprināja, ka noteikti būs, bet dažas dienas atpakaļ kad veicu aptauju cik viesu būs ar privātiem auto, tad šis pāris paziņoja, ka tomēr nebūs!
....un kā būs ja es viņus izņemšu no galda vietām, bet dažas dienas pirms kāzām viņi atkal mainīs savu lēmumu un tomēr gribēs ierasties?! :)))

Labi, ka ar pārējiem 26 ielūgtajiem viesiem nav problēmu! :)))

Mums ielūgumiem arī nāca līdz "pavadvēstule" - ar smalkāku aprakstu par pašām svinībām

Tā nav aprobežotība. Kad divi cilvēki sāk satikties, iesākumā viņi viens par otru zin ļoti maz un tikai pamazām laika gaitā viens otru iepazīst un tā pa īstam satuvinās (emocionāli, jo fiziski mūsdienās satuvinās jau 11 gadu veci bērni pirmajā randiņā :D :D). Neviens normāli domājošs cilvēks neapvainosies, ja neaicinās viņa mēnesi ilgo draugu/draudzeni. Te nav pat runas par lielo vai mazo mīlu- vienkārši tik ātri emocionālā pieķeršanās un tuvība nerodas.
Turpretī ilgstošās attiecības (jo īpaši, ja pāris dzīvo kopā) un laulātos ir jāaicina kopā, jo viņi savu brīvo laiku +/- plāno kopīgi un nez vai Tev patiktu, ja Tavu vīru uz visām ballītēm aicinātu vienu un tu varētu sēdēt mājās viena pati. Un, jā, piekrītu te izskanējušajam viedoklim- ne Tev spriest par viņu attiecību sarežģījumiem. Ja viņiem sliktas attiecības, paši izdomās, vai grib nākt kopā vai atsevišķi, vai vispār nenākt.

Komunicēt, komunicējam, bet (vismaz man tā ir) kamēr aprunājies ar visiem viesiem, tam pirmajam viesim ar ko esi runājis jau kaut kas mainījies plānos, un ļoti labi, ja viņš izdomā to paziņot, bet parasti gan nākas uzzināt no citām personām vai diezgan vēlu. Piemēram, arī ilgu laiku pirms ielūgumu izdalīšanas runājām par to ar ko katrs brauks, kurš negrib braukt ar savu auto, kurš tieši grib braukt ar savu auto. Aptaujāju viesus, bija zināms konkrēts cilvēku skaits uz cik personām jāpasūta autobuss. Kaut kā sanāca ar draudzeni saruna par šo tēmu un viņa man pastāsta, ka līdz viņai nonākusi informācija par to, ka viena mana radu ģimene tomēr arī brauks ar autobusu. Nez kāpēc pa taisno man pateikt neviens neiedomājās? Zvanu - jā mēs izdomājām braukt ar autobusu.

Otrs gadījums - mana tante dzīvo Krievijā un reizi gadā vasarā brauc uz Latviju, parasti jūlijā. Te dažas dienas atpakaļ, māsīca pastāsta, ka tante plāno atbraukt uz manām kāzām. Atkal man neviens nepasaka pa taisno un iespējams nepateiktu vispār, ja sarunā neaizietu par viesu tēmu. Tracina, ne jau tas, ka būs + 1 vai 2 viesi, bet tas, ka nevar piezvanīt vai kā savādāk pateikt man, nevis ieminēties kādam, kas iespējams man pateiks, bet varbūt arī nepateiks.

mums ielūgumam klāt ir viena lapa, kur ir karte, kā nokļūt uz kāzu vietu - saitīte ar mūsu kāzu mājaslapu, kur ir dažādas aktuālas lietas, informācija par natsmītnēm, ka vēlamies, lia aptirprina via būs un mūsu telefoni - bet mūsu ielūgumu formāts to mierīgi atļauj - ir 8 lapas un pēdējā ar operatīvo informāciju:)

Un kāpēc vispār Jūs gribat ielūgumos tik daudz visu ko iekšā rakstīt.

par dāvanām parasti pajautā, par tikšanu uz svinību vietu pajautā.
Ielūgums tak paliek kā atmiņa viesim..Nu es piemēram negribētu pēc gadiem 20 skatīt saņemto ielūgumu, kur rakstīts, ka vēlas davanā naudu, ka aicināja tikai vecākus un tml.. Tā tak nav kāzu instrukcija, bet ielūgums!!!!! Visu ko vēlas un ko nē var pateikt mutiski, caur vedējiem vai kā savādāk.

Kad nesen biju sākusi draudzēties ar savu vīru, viņam bija jāiet uz kāzām. Patiesībā man būtu licies jocīgi, ja viņš mani aicinātu līdzi. Es taču tur vispār nevienu citu cilvēku nepazītu!!!

Lai izrunātu pāris lietas nav obligāti jāsatiekas - ir tak telefoni..
Turklāt parasti visi apjautājas kā būs citiem, kā ar bērniem un tml..

Mēs pateicām, ka auklītes speciālas nebūs, ja vēlas var ņemt līdzi bērnus, tikai tad var sanākt, ka jārēķinas ar to, ka atsevišku istabu nepiešķirs. Un kaut kā paši nolēma, ka bērnus nevajag ņemt.

njaaa... mums tas vēl viss priekšā, runājot par otro pusīti ir ok, ka kāds paņems līdzi, bet laicīgi par to būs jāpabrīdinā, bet par bērniem..arī domājam, ka varētu viesiem paziņt par to, ka tiek ielūgti tikai vecāki, lai nebūtu apvainojumi....
doma bija ierakstīt ielūgumos, jo ne ar visiem viesiem izdosies satikties, lai šo varētu pārrunāt.. bet kā to ielugumā varētu ta labāk pasniegt...Varbūt Jums ir kādas idejas?

Man arī liekas apsurdi, ka precētu pāri aicina atsevišķi. Tā jau ir necieņa.

piedošanu, bet nu es tiešām pirmos mēnešus (kas parasti ir laiks, kad iedod kāzu ielūgumus, ja uz to brīdi tās otras puses vēl nav, un tikai tad uzrodas) mūsu attiecību sākumā ar savu mīļoto pilnīgi mierīgi būtu varējusi uz draudzenes kāzām iet viena - galu galā neuzskatu, ka tas ir pasākums, uz kuru jāved tiko iepazīti cilvēki, pat tādi, kuros esi iemīlējies..
eh, nu esmu aprobežota, nu!

bet par ģimenēm - nu, ja cilvēks pats saka, ka gib ņemt sievu līdzi, man šķiet, ka tas ir rādītājs, ka nav tikai paraksta spēks... un jā - manuprāt, ģimenes ir jāaicina kopā - nu, ja viņas tiešām ir reālas, nevis fiktīvas- bet diez vai kāds gribētu labprātīgi ņemt līdzi uz baznīcu fiktīvu sievu.

Nezinu gan, vai ir zolīdi Tev spriest par to, kādas ir attiecības Taviem precētajiem paziņām! Domāju, ka precēts pāris jāacina kopā. Ja viņiem nav vairs labas attiecības, tad arī paši var izdomāt, ka neies divatā.
Un par neprecētajiem - manuprāt nav runa par to, cik sen katrs pāris ir kopā. Runa ir par to, vai kāds grib savās kāzās svešus cilvēkus. Patiesībā es pat nevaru iedomāties, kāda interese jaunajai otrai pusītei varētu būt svešu cilvēku kāzās, kur pazīst tikai to cilvēku, ar ko kopā atnāca?

Es gan nesaprotu - Jūs ar viesiem vispār komunicējat tā ikdienā, jo parastajās ikdienas sarunās par kāzām, apmēram kā plānots jau pastāsta. Pirms ielūguma saņemšanas praktiski visi jau zin, ka būs kāzas vai arī saņemot ielūgumu jau ir skaidrs - kur, ar ko, kāpēc un tml!!!! Nezinu - varbūt mums vienkārši paveicās ar mūsu 60 viesiem, ar kuriem jau viss bija izrunāts vismaz mēnesi pirms ielūgumu saņemšanas. Visi jautājumi izrunāti un atrunāti. Nekādas problēmas.

No dažiem rakstiem liekas, ka ar ielūgumu visa komunikācija bija beigusies.