Drauga albumā viņa bijušo meiteņu bildes

man gan nav bildes ar bijušajiem (lai cik tas diivaini nebuutu), toties ir saglabaajushaas paaris veestuliiites, nemaz nerunaajot par valentiindienas apsveikumiem no slepenajiem...man tas viss glabaajas atsevishkaa kastiiiteee un, ja mans viirs atljautos kautko tur revideet...es buutu ljoti nikna, taas ir manas atminjas, emocijas..izmestu, ja taas lietas saistiitos ar kautko negatiivu un sliktu....bet taa nav...
Nav jau viena recepte, kas ir pareizi un kas neee....muusu attieciibu laikaaa mees veidojam savu kopiiigu albumu, tachu katram ir arii beerniibas un jauniiibas bildes...
Skatos, ka te iemineejaas, ka bijushos nevajadzeetu beerniem raadiit! man jautaajums - kaapeec?! cita lieta, ja pashi vecaaki par to staasta ar uzsvaru, bet ja redz bildi un pajautaa - neredzu nekaa slikta, jo beerns tak redz, kas ir vinja mamma un teetis.. :)
bišķi pārdomas uzsita šī tēma...

Katram savs viedoklis, mēs izmetām ārā bijušo bildes, vīrs teica, ka viņam tāš nav vajadzīgas, jo nav vēlmes pagātni atcerēties un man tas pats

Annačka, nu jau vairs nav noslēpums! :D :D :D

Kādā brīdī tās vecās mīlestības vēstules var nospēlēt izšķirošo lomu. Man pašai bija kaudzīte ar tādām. Kad pārlasīju, visas vecās emocijas bija atgriezušās un nemaz nelikās, ka tik daudz gadi pagājuši. Tā notiek. Tāpēc ir labāk, ja tās lietiņas nerēgojas acu priekšā ne vienam, ne otram.

Es albumus neslēpju un bērniem patika tos šķirstīt. Tad arī prasa, kas tas ir. Melot? Kādēļ? Arī mamma kādreiz ir bijusi jauna un viņai ir bijuši draugi. Tāpat arī tēvs bija jauns un bijušas draudzenes. Bet tas būtību nemaina. Galvenais, ka nevienam nav tiesības mest laukā manas lietas vai arī noteikt ko ar tām darīt. Gribēšu, izmetīšu, negribēšu atstāšu. Un neviens man to nenoteiks. Es nelienu vīra lietās, viņš manās.

Reiz es pati atbrīvojos no savas pagātnes dāvātajām lietām un šobrīd nožēloju, jo tas ir tik forši aplūkot apsveikuma kartītes un mīlas vēstules, ko kādreiz saņēmu, kad biju padsmitniece... :) Manuprāt, tas pat nav apspriežams, ka tūlīt vēstuli zobos jozīšu pie kādreizējā pielūdzēja... :D Tā kā nezinu - mums nav ar to problēmas. Elpo dziļi! :)

Mums ir mans albums (kas veidojies līdz kāzām), vīra albums( kas arī veidojies līdz kāzām) un ģimenes albums. Tie veidojas visas dzīves laikā. Autore teica, ka drauga bildes atrodas albumā, nevis goda vietā. Man ir rotas lietas, ko dāvinājuši brutgāni un kurus es nēsāju, jo man tie patīk, nevis tādēļ, ka dāvinājis Jānis. Es neslēpju pagātni un neuzskatu, ka man tie ir jānoslēpj labi dziļi,lai vīrs tos neredz un nezin. Pat bērni zin, skatoties manu albumu, ka šis pusis man ir bijis draugs. Man laikam ir paveicies, mēs abi esam normāli domājoši cilvēki un neesam greizsirdīgi uz papīra gabaliem un uz pagātni.

Visa sāls ir nevis tajā- ir vai nav piemiņas lietas- bet gan tajā, kur tās stāv un kāda tām loma pāra dzīvē. Man liktos amorāli likt ģimenes albumā bijušo bildes, pie sienas rāmītī kādu smukbildi ar bijušo, uz plaukta izkaltētas pielūdzēju rozes, Valentīndienas dāvaniņas un citus niekus :D :D
Līdz ar jaunām attiecībām sākas jauna dzīve, tāpēc ir normāli visu veco attiecību niekus un bildes sapakot un nogrūst tā, lai otrs neredz un nezin.

Man pašai albumā ir veco brūtgānu bildes. Un vīrs to zina. Tā ir mana pagātne. Viņam ir sava. Es viņam laikam būtu acis izskrāpējusi, ja viņš ko tādu izdarītu, kā izdarīji tu. Tava rīcība bija nepareiza un nevag sev iestāstīt, ka biju uzvilkusies. Ko lai dari? Atliec atpakaļ.

sveet09
Katrs dara kā grib un ja cits domā savādāk, tad tā ir tikai viņu darīšana. Man ir saglabājušās visas bildes un visas dāvanas, ko brūtgāni ir dāvinājuši. Es cienu vīra pagātni un viņš ciena manu pagātni. Tad jau jāizmet arī mūsu smadzenes, jo tajās ir saglabājušās atmiņas.

Par to nav jāiespringst. Droši vien viņš pats par tām bildēm bija aizmirsis :)
Es gan pati savu bijušo bildes no albumiem aizvācu, pašai kaut kā negribējās, lai kaut kur rēgojas. Nav ne izmestas ārā, ne sadedzinātas, bet vienkārši nogrūstas maisiņa kādā skapja kaktā(ja godīgi pat pati neatceros, kur esmu šīs bildes nobāzusi) :D

Mūsu pagātne, katra tās nianse, notikums, sastaptie cilvēki un pārdzīvotais ir tie apstākļi, kas mūs visus ir veidojuši par tiem cilvēkiem un personībām, kas esam.

Tavs līgavainis nebūtu tāds kā ir bez pagātnes un , jā - šīm meitenēm.

Tas ir jāpieņem un galvenais jāsaprot. Ja to nevari- tad problēma ir Tevī un Tu esi tā, kurai jāstrādā ar sevi, lai šo saprastu un Jūsu kopdzīve būtu labākais kas ar Jums noticis un stabilākais pamats nākotnei.

mans variants droši vien ir kronis visam- mēs līgavaiņa bijušo draudzeni lūgsim uz kāzām!!! Meitene ir forša, no kopējā draugu loka Visu savā starpā esam izrunajušas un sen vairs netaisāmies neko dalīt
Zinu, ka daudzi ir izbrīnīti par faktu kā tādu un paredz scenārijus kā: "ja kādam ir iebildumi, lai runā vai klusē uz visiem laikiem".... un tad viņa kliedz: "preci mani!", bet tas ir tikai joks

Es gan uzskatu, ka šajā posmā-līgavaiņa un līgavas, par bijušajām/bijušajiem vispār ir jāaizmirst un jālikvidē tādas fotogrāfijas... Pareizi sakāt- tā ir pagātne un priekš kam pagātnei ir jāmaisa tagadnei??? Kad man palika nopietnas attiecības nu jau ar vīru, toreiz draugu, es visas bijušā drauga foto iznīcināju un otra puse ar tāpat izdarīja- tas ir tikai normāli :)

Pilnīgi piekrītu meitenēm, ka tāpat kā Tev taču ir sava pagātne, attiecību pieredze, tāpat arī Tavam līgavainim. Protams, atkarīgs, kur viņš tās bildes glabā - vai jūsu ģimenes kopīgajā albūmā, vai atsevišķi. Mums tikko kopā sanāca "pacelt" augšā vecās bildes kāzu vajadzībām, tad izskatījām gan viņa vecās bildes vēlreiz, gan manējās. Pasmējāmies par kādreizējām attiecībām, pasmējāmies par bildēm, kur viņš vai es esam kopā ar kādiem toreizējiem puišiem vai meitenēm :) bija jautri. Jāsaka, ka es arī kādreiz, kad bijām kopā tikai dažus gadus, nespēju saprast, kāpēc viņš glabā bildes, kur ir kopā ar bijušajām draudzenēm. Bet būtībā - nu man taču arī ir tādas bildes par sevi! Kā es varu viņam likt izmest viņa atmiņas, ja manējās ir tepat albūmā. Tas ir kaut kā tā negodīgi pret otru. Kaut kā ar laiku esmu pieņēmusi to, ka mums ir arī katram savi jaunības albumi, kuros ir tās bijušo bildes - gan viņam, gan man. Jo mums abiem ir pagātne un bez pagātnes jau nevarētu būt nākotne :) Pieņem to, ka arī viņam, tāpat kā Tev, ir bijusi pagātne, ir atmiņas un Tev ap sirdi būs vieglāk :) Nevajag būt greizsirdīgam uz lietām, par kurām nemaz tādam nevajag būt :) tas tikai bendē noskaņojumu! Izbaudi pirmskāzu laiku! :) Lai veicas! :)

ak, Dievs, kas tas par privātīpašnieciskumu!? katram cilvēkam taču ir sava pagātne. mēs nesatiekam viens otru kā baltas lapas, lai tikai paši varētu tās aizrakstīt. tev bija citi, viņam bija citas!
ja manējais pieķertos manu albumu "šķirošanai" norautos pa smago, jo tā tomēr ir cieņa pret otru cilvēku, viņa mantām un dzīvi.
mums mājās stāv bilde ar viņa māsas kāzu bildēm, kurās viņš ir kopā ar savu tā laika draudzeni. mani tas kaut kā nespēj uztraukt. es vēl saprastu, ja tās būtu bijušās meitenes mantas vai arī viņš tās bildes katru dienu cilātu, bet tikai tas, ka tādas bildes ir...
tad jau iznīcini visas bildes- arī pamatskolas laika, jo tu taču nevari zināt- varbūt kāda no tām uz to brīdi bija viņa simpātija!