..domas..
vicina
Sveikas! :)
Līdz kāzām atlikuši 5 mēneši... :) Jau kādu laiku mans topošais vīriņš izsaka karstu vēlmi pēc mazuļa. :) BET. man ir daudzi bet. Un īsti neizprotu, vai šie bet liecina par to, ka neesmu vēl gatava mazulim, vai kaut ko citu. Pirmkārt, kas mani baida ir mani gadi-it kā jau 20, bet neliekās, ka tas ir daudz. Mācos neklātienē-sestdienās tā kā skola nevarētu būt šķērslis, darbs.. Par to mani draugs mierināja, ka labāk, ka bērniņš piedzimst tad, kad vēl neesmu uzkāpusi pa karjeras kāpnēm, lai nebūtu sāpīgi sākt visu atkla no zemākā pakāpiena. It kā jau tā ir.
Otrkārt, pati neizprotu sevi-ir reizes, kad ļoti gribās šo mazo brīnumiņu, reizēm atkal domās - kā es tikšu ar to galā?? Jo nekad nav bijusi sakarsme ar mazajiem, tikai tagad, kad māsai piedzima meitiņa, kurai nu jau ir pāri gadiņam.
Treškārt, tajos brīžos, kad ļoti gribās bērniņu un nu jau esmu gatava pārņem paniskas bailes sa'ņemties atteikties no izsargāšanās.
Bet laikam jau dziļi sirdī gribu mazo, bet tad atkal, kad lai nobriestu tā pa īstam? Varbūt izvēlēties tieši kāzu nakti? Varbūt vispār vēl pagaidīt?
Ai.. Reizēm pārņem izmisums, kad nespēj sakārtot domas. Vai kāda man var pateikt kā es pazīšu to mirkli, kad būšu nobriedusi šim brīnumam-bērniņam? Pirms kāzām diez vai būtu prāta darbs palikt stāvoklī-pašai būtu grūti.
Visgrūtāk man šobrīd liekas tas, ka mīļais jautā pēc mazā un arī mani vecāki nevar sagaidīt, kad tiks pie otra mazbērniņa. Un visi apkārt visu laiku runā par to un rada man pilnīgi pretējas emocijas tām, kuras viņi gribētu man izraisīt.
Līdz kāzām atlikuši 5 mēneši... :) Jau kādu laiku mans topošais vīriņš izsaka karstu vēlmi pēc mazuļa. :) BET. man ir daudzi bet. Un īsti neizprotu, vai šie bet liecina par to, ka neesmu vēl gatava mazulim, vai kaut ko citu. Pirmkārt, kas mani baida ir mani gadi-it kā jau 20, bet neliekās, ka tas ir daudz. Mācos neklātienē-sestdienās tā kā skola nevarētu būt šķērslis, darbs.. Par to mani draugs mierināja, ka labāk, ka bērniņš piedzimst tad, kad vēl neesmu uzkāpusi pa karjeras kāpnēm, lai nebūtu sāpīgi sākt visu atkla no zemākā pakāpiena. It kā jau tā ir.
Otrkārt, pati neizprotu sevi-ir reizes, kad ļoti gribās šo mazo brīnumiņu, reizēm atkal domās - kā es tikšu ar to galā?? Jo nekad nav bijusi sakarsme ar mazajiem, tikai tagad, kad māsai piedzima meitiņa, kurai nu jau ir pāri gadiņam.
Treškārt, tajos brīžos, kad ļoti gribās bērniņu un nu jau esmu gatava pārņem paniskas bailes sa'ņemties atteikties no izsargāšanās.
Bet laikam jau dziļi sirdī gribu mazo, bet tad atkal, kad lai nobriestu tā pa īstam? Varbūt izvēlēties tieši kāzu nakti? Varbūt vispār vēl pagaidīt?
Ai.. Reizēm pārņem izmisums, kad nespēj sakārtot domas. Vai kāda man var pateikt kā es pazīšu to mirkli, kad būšu nobriedusi šim brīnumam-bērniņam? Pirms kāzām diez vai būtu prāta darbs palikt stāvoklī-pašai būtu grūti.
Visgrūtāk man šobrīd liekas tas, ka mīļais jautā pēc mazā un arī mani vecāki nevar sagaidīt, kad tiks pie otra mazbērniņa. Un visi apkārt visu laiku runā par to un rada man pilnīgi pretējas emocijas tām, kuras viņi gribētu man izraisīt.
vicina
Tas laikam ir vēl trakāk! Jo vīriešiem tas instinkts, ka vajag mazuli ir manuprāt mazāks.. Bet sievietēm bioloģiskais pulkstenis taču tikšķ arvien skaļāk un skaļāk!!! Nu jā, man māsa ar vīru un mazo arī dzīvo vienistabas dzīvoklī.. Viņiem vismaz nekāda vaina nav. Lai gan vienistabas dzīvoklis un 37 kvadrātmetri laikam liels ( liels priekš vienistabas dzīvokļa).
Liene84
njaa.... man tieši ir pretēja situācija....
es ļoti gribu bērniņu, jūtos tam 100% gatava - gan fiziski, gan emocionāli, bet vīrs saka, ka vēl nē - vispirms jāuzceļ māja un tad gan obligāti (jo viņš jau pats arī to vēlas), bet tā birokrātija!!!! katrs nieka papīrs jāgaida mēnesi, divus.... un tagad viss process ir apstājies pie zemes sadalīšanas, ehh.. pašlaik īrējam 1-istabas dzīvokli, un tur nav pat vietas bērnu gultiņai.. (un mums vēl ir arī suns :]). Es pati to visu lieliski saprotu (ar prātu), bet "mātes instinkts" dzen mani izmisumā :[ Man gan tikai tuliņ būs 24 gadi, ta ka laiks jau vēl ir... bet grūti gaidīt... ļoti bieži draugi prasa, kad tad būs, tad es vienkārši izeju no telpas, jo pēdējā laikā tas noved jau pie strīdiem (draugi strīdās ar vīru par viņa NĒ iemesliem)!
es ļoti gribu bērniņu, jūtos tam 100% gatava - gan fiziski, gan emocionāli, bet vīrs saka, ka vēl nē - vispirms jāuzceļ māja un tad gan obligāti (jo viņš jau pats arī to vēlas), bet tā birokrātija!!!! katrs nieka papīrs jāgaida mēnesi, divus.... un tagad viss process ir apstājies pie zemes sadalīšanas, ehh.. pašlaik īrējam 1-istabas dzīvokli, un tur nav pat vietas bērnu gultiņai.. (un mums vēl ir arī suns :]). Es pati to visu lieliski saprotu (ar prātu), bet "mātes instinkts" dzen mani izmisumā :[ Man gan tikai tuliņ būs 24 gadi, ta ka laiks jau vēl ir... bet grūti gaidīt... ļoti bieži draugi prasa, kad tad būs, tad es vienkārši izeju no telpas, jo pēdējā laikā tas noved jau pie strīdiem (draugi strīdās ar vīru par viņa NĒ iemesliem)!
vicina
Nav jau tā, ka radiniekiem jāstāv pie ratiem.. :) man ir ļoti jauki vecāki un arī draugam neko nepārmetu..Viņš jau galu galā ir vecāks par mani tāpēc arī droši vien jau izjūt šādu vēlmi. :) Nevienam jau neko nepārmetu, tikai netieku pati ar sevi galā :D Un lielākā problēma man šobrīd esmu es pati :) Tāpēc arī šī diskusija, jo vēlos uzzināt jūsu domas un pieredzi :)
zhanna
Man bija 23, kad mazā piedzima. Ar, nu jau, vīru bijām pazīstami tikai dažus mēnešus, kad pieteicās mazā. No vienas puses gribēju mazuli, bet nebiju pārliecināta, ka tikšu ar to galā. Draugs piekrita, ja būs tad būs, ko tur vairs mainīt. Mamma, kad uzzināja, bija tik laimīga. Mazā zināja, kad pieteikties. Darbs bija apnicis, skola pabeigta un reiz bija pavisam nopietnas attiecības. Tāpēc piekrītu tai kas teica - bērniņš pats izvēlēsies kad pie jums atnākt. Tāpēc ļaujies dzīvei un nestreso par to ko nevari mainīt. Ja vēlies pagaidīt, parunā ar vīru izstāsti savas domas un izlemiet, ka pagaidīsiet. Viņam ir jāsaprot arī tevi. Radinieki lai vispār pastāv pie ratiem, kāda viņiem daļa par jūsu bērniem.
vicina
Paldies jums meitenes par savām domiņām, laikam jau tiešām neesmu vēl gatava, ja jau ir šaubas... Bet tā taujāšana baigi ietekmē un nevar neietekmēties...
mollija6
Man bija ta,ar tam bailem,ka vel astotaja menesi domaju ko esmu izdarijusi-tacu,ka tas mazais brinums atnaca,tad domas mainijas par 180 gradiem:)
Un tas ir forsi,ka musdienas ir jaunas mammas,mani joprojam uzskata par mana delina masu,un par to tikai priecajos,divvientulubu ari var izbaudit un darit gandriz visu,ko esi darijusi lidz berninam,jo ir tacu omites,opisi,tantes,onkuli utt.,kuri labprat panemas ar mazo brinumu:)
Es labprat gribetu velvienu bebi,bet tas pec kaazam:)))
Un tas ir forsi,ka musdienas ir jaunas mammas,mani joprojam uzskata par mana delina masu,un par to tikai priecajos,divvientulubu ari var izbaudit un darit gandriz visu,ko esi darijusi lidz berninam,jo ir tacu omites,opisi,tantes,onkuli utt.,kuri labprat panemas ar mazo brinumu:)
Es labprat gribetu velvienu bebi,bet tas pec kaazam:)))
aisha
Būtu man Tavi 20 gadi, es noteikti nesteigtos un pabaudītu divvientulību ar vīru vēl kādus gadiņus piecus, jo bērns tomēr prasa milzu rūpes un atbildību, un vismaz pirmos gadus būs maz laika, ko veltīt tikai sev un vīram. Man 27, tāpēc arvien biežāk domāju, ka vajadzētu saņemties šim lielajam notikumam:)
ise_nese
Saka jau, ka bērniņi paši izvēlas laiku, kad atnākt pie saviem vecākiem:) Tas ir normāli, ja jūti šaubas. Jebkurā gadījumā tieši jums ar vīriņu ir kopā jāpieņem lēmums un spiediens no radiem un draugiem nav pamatots arguments lēmuma pieņemšanai par mazuli. Man jau liekas, labāk pēc kāzām, lai lielie stresiņi gatavojoties kāzām, nenāk par ļaunu mazajam.
Un tie 9 gaidīšanas mēneši ir arī laiks, lai mēs pamazām apzinātos sevī vecākus, kas var uzņemties atbildību par mazo:)
Lai jums izdodas atrast kompromisu:)
Un tie 9 gaidīšanas mēneši ir arī laiks, lai mēs pamazām apzinātos sevī vecākus, kas var uzņemties atbildību par mazo:)
Lai jums izdodas atrast kompromisu:)
stirninja
zini, vicina, man ir tādas pašas pārdomas...it kā ļoti vēlamies bērniņu, bet tajā pašā laikā no kaut kā baidos. no kā-nezinu. es nezinu, vai to var izskaidrot, ka vēk nav laiks, es domāju, ka man ir bail, jo nezinu, kā būs.es domāju, ka pēc kāzām ļausimies dzīves notikumiem, un kas zin, kā beigās iznāks...
Africa
hmm, man jau labi sen nav 20, patiesībā pēc pusmēneša jau būs 29 un es vēl neesmu saņēmusies bērniņam. Nedomāju, ka esmu kaut ko zaudējusi vai nokavējusi, mācības pabeigtas bez problēmām, darbi pamainīti un atrasta sava sfēra, kur nav jāuztraucas par to, vai darbs būs pēc 1,5 gada. Sociālās garantijas tuvākajā laikā būšu sakrājusi tādas, ka varēšu bērnu plānot bez problēmām.
Arī prāts ir nostājies savā vietā, nav tā, ka agrāk tā nebija, bet domāju, ka 20 gados bērnam būtu traka māte, kam viss pārējais ir svarīgāks.
Zinu, ka vēl šogad neplānošu bērniņu ar vīru, jo ir dzīvokļa jautājums jāsakārto, bet tev domāju, ka padoms nāks ar laiku. Tas, ka tev ir šaubas - nozīmē, ka vēl nav laiks.
Arī prāts ir nostājies savā vietā, nav tā, ka agrāk tā nebija, bet domāju, ka 20 gados bērnam būtu traka māte, kam viss pārējais ir svarīgāks.
Zinu, ka vēl šogad neplānošu bērniņu ar vīru, jo ir dzīvokļa jautājums jāsakārto, bet tev domāju, ka padoms nāks ar laiku. Tas, ka tev ir šaubas - nozīmē, ka vēl nav laiks.
Precos Pro
Esi pakalpojumu sniedzējs?
Pievienojies mums un paplašini savu klientu loku
Uzzini vairākReklāma
Fabrikas restorāns
bagātīgas garšas un lieliska apkalpošana ar Vecpilsētas panorāmas skatu
Ziedu Ekspresis
ziedu un dekoru bāze
Māris Arbidāns
Kāzu fotogrāfs, LKFVA biedrs
Iesakām
Pianista Brīvdienas
pilns kvalitatīvas mūzikas serviss
Best events
tekstila un mēbeļu noma
Iesakām
Grupa Zuši
kvalitatīva dziesmu hitparāde un spilgtākie pasaules skaņdarbi
Hotel Jūrmala SPA
kāzu svinību vieta
Svētki Jums
gardi un skaisti kāzu un svinību galdi par ļoti labām cenām
Krimuldas Ilze
kāzu un banketu galdu klāšana un apkalpošana, kāzu tortes
Kārklu muiža
Viesnīca un svinību vieta
