..domas..
vicina
Sveikas! :)
Līdz kāzām atlikuši 5 mēneši... :) Jau kādu laiku mans topošais vīriņš izsaka karstu vēlmi pēc mazuļa. :) BET. man ir daudzi bet. Un īsti neizprotu, vai šie bet liecina par to, ka neesmu vēl gatava mazulim, vai kaut ko citu. Pirmkārt, kas mani baida ir mani gadi-it kā jau 20, bet neliekās, ka tas ir daudz. Mācos neklātienē-sestdienās tā kā skola nevarētu būt šķērslis, darbs.. Par to mani draugs mierināja, ka labāk, ka bērniņš piedzimst tad, kad vēl neesmu uzkāpusi pa karjeras kāpnēm, lai nebūtu sāpīgi sākt visu atkla no zemākā pakāpiena. It kā jau tā ir.
Otrkārt, pati neizprotu sevi-ir reizes, kad ļoti gribās šo mazo brīnumiņu, reizēm atkal domās - kā es tikšu ar to galā?? Jo nekad nav bijusi sakarsme ar mazajiem, tikai tagad, kad māsai piedzima meitiņa, kurai nu jau ir pāri gadiņam.
Treškārt, tajos brīžos, kad ļoti gribās bērniņu un nu jau esmu gatava pārņem paniskas bailes sa'ņemties atteikties no izsargāšanās.
Bet laikam jau dziļi sirdī gribu mazo, bet tad atkal, kad lai nobriestu tā pa īstam? Varbūt izvēlēties tieši kāzu nakti? Varbūt vispār vēl pagaidīt?
Ai.. Reizēm pārņem izmisums, kad nespēj sakārtot domas. Vai kāda man var pateikt kā es pazīšu to mirkli, kad būšu nobriedusi šim brīnumam-bērniņam? Pirms kāzām diez vai būtu prāta darbs palikt stāvoklī-pašai būtu grūti.
Visgrūtāk man šobrīd liekas tas, ka mīļais jautā pēc mazā un arī mani vecāki nevar sagaidīt, kad tiks pie otra mazbērniņa. Un visi apkārt visu laiku runā par to un rada man pilnīgi pretējas emocijas tām, kuras viņi gribētu man izraisīt.
Līdz kāzām atlikuši 5 mēneši... :) Jau kādu laiku mans topošais vīriņš izsaka karstu vēlmi pēc mazuļa. :) BET. man ir daudzi bet. Un īsti neizprotu, vai šie bet liecina par to, ka neesmu vēl gatava mazulim, vai kaut ko citu. Pirmkārt, kas mani baida ir mani gadi-it kā jau 20, bet neliekās, ka tas ir daudz. Mācos neklātienē-sestdienās tā kā skola nevarētu būt šķērslis, darbs.. Par to mani draugs mierināja, ka labāk, ka bērniņš piedzimst tad, kad vēl neesmu uzkāpusi pa karjeras kāpnēm, lai nebūtu sāpīgi sākt visu atkla no zemākā pakāpiena. It kā jau tā ir.
Otrkārt, pati neizprotu sevi-ir reizes, kad ļoti gribās šo mazo brīnumiņu, reizēm atkal domās - kā es tikšu ar to galā?? Jo nekad nav bijusi sakarsme ar mazajiem, tikai tagad, kad māsai piedzima meitiņa, kurai nu jau ir pāri gadiņam.
Treškārt, tajos brīžos, kad ļoti gribās bērniņu un nu jau esmu gatava pārņem paniskas bailes sa'ņemties atteikties no izsargāšanās.
Bet laikam jau dziļi sirdī gribu mazo, bet tad atkal, kad lai nobriestu tā pa īstam? Varbūt izvēlēties tieši kāzu nakti? Varbūt vispār vēl pagaidīt?
Ai.. Reizēm pārņem izmisums, kad nespēj sakārtot domas. Vai kāda man var pateikt kā es pazīšu to mirkli, kad būšu nobriedusi šim brīnumam-bērniņam? Pirms kāzām diez vai būtu prāta darbs palikt stāvoklī-pašai būtu grūti.
Visgrūtāk man šobrīd liekas tas, ka mīļais jautā pēc mazā un arī mani vecāki nevar sagaidīt, kad tiks pie otra mazbērniņa. Un visi apkārt visu laiku runā par to un rada man pilnīgi pretējas emocijas tām, kuras viņi gribētu man izraisīt.
Ligavina :))
Jā, man arī tas šķiet ļoti patiess - kaut kā dikti iespiedies apziņā. Tāds savā ziņā ļoti pamācošs. Tik tiešām žēl, ka reālajā dzīvē daudzi to neievēro...
vicina
Bet tik patiess teiciens... Padomājot par reālo pasuli nāk prātā daudzi (diemžēl), kuri šo teicienu nav dzirdējuši un, ja dzirdētu, diez vai uzklausītu... :(
Ligavina :))
Sanāca tāda jauka debate :)) Taisni tik feinu sajūtu šai dienai iedod! :)) FORŠI, JAUKI, FANTASTISKI! :)) Ak, gan mums katrai pienāks tas īstais un patiesais brīdis - kurai pirmajam bērniņam, kurai jau otrajam vai trešajam... :) Tas ir tik jauki... nu, dikti jauki, mīļās... Ek, cik feini, ka ir šāda vietiņa, kur tā feini parunāties par dzīvi :)
Varbūt ne īsti par tēmu bērnu gaidīšanas sakarā, bet dikti iespiedies atmiņā viens citātiņš ''Darbs pagaidīs, kamēr Tu rādi bērnam varavīksni, bet varavīksne negaidīs, kamēr Tu darīsi darbu''... Tas tā - nākotnei :)
Varbūt ne īsti par tēmu bērnu gaidīšanas sakarā, bet dikti iespiedies atmiņā viens citātiņš ''Darbs pagaidīs, kamēr Tu rādi bērnam varavīksni, bet varavīksne negaidīs, kamēr Tu darīsi darbu''... Tas tā - nākotnei :)
innne
:) mums arī ir tā, ka abi vēlamies, bet vispirms vajadzētu vēl to un to... Gribas kāzas nosvinēt ar šampanieša glāzi rokās. Bet, ja gadītos, tad mazuli gaidītu no visas sirds! :) kad pienāks laiks, tad būs - tā laikam, mana pārliecība.
Kā arī ceru, ka izdosies tām, kas gaida bērniņa pieteikšanos! :)
Kā arī ceru, ka izdosies tām, kas gaida bērniņa pieteikšanos! :)
vicina
Paldies visām par saviem stāstiem un domiņām.. :) Tiešām palīdz, ja ne izlemt ko īsti jūtu, tad vismaz saprast, ka neesmu vienīgā, kuru plosa divejādas izjūtas un kā tikt ar tām galā... Laikam jau labākais ārsts ir laiks, tas noliks visu pa savām vietām.. :)
viitamea
Dalos savā pieredzē un sajūtās :)
Katrs gadījums ir ļoti individuāls, bet tas ir faksts, ka sievietēm tomēr domas par bērniņiem parādās pēc kāda noteikta gadu skaita. Man bija plāns pabeigt augstskolu, tad aptuveni 2 gadus pastrādāt savā profesijā, un tad dzemdēt bērniņu/bērniņus :), bet šo lēmumu es nekad nesaistīju ar materiālo situāciju, jo, domājot tkai pragmatiski par naudas lietām, dzīvokļiem, karjeru, var arī nekad nesagaidīt to dzīves labklājības līmeni, kad nu droši varam laist pasaulē bērniņu, nodrošinot viņu ar visu nepieciešamo un ne tik nepieciešamo, vai to sagaidīt pārāk vēlu :)
un labāk dzemdēt bērniņus jaunākām māmiņām, jo ar vecumu palielinās visādi veselības riski, kā arī pieaug baiļu slieksnis!
Mans plānojums izdodas lieliski, jo 20 gados, kad studēju, domu par bērniem nebija, sāku strādāt, 23 gados satiku savu vīru un tad 24/25 gados biju gatava i laulībām, i bērniņam! Un tā arī sanāca - pagājušajā gadā (kad man bija 25 gadi) apprecējos, pēc laulībām pēc 2 mēnešiem pieteicās mūsu bērniņš, darbā esmu nostrādājusi vairāk kā 2 gadus un viss notiek!
Un bērniņš tā ir vislielākā svētība, brīnums un dāvana! Pēc 1 USG tiešām sapratu, ka manī dzīvo maziņš cilvēciņš, kurš ir vissvarīgākais, jo pat zaudējot dzīvē visu stabilitāti, visu materiālo, es būtu vienalga vislaimīgākā pasaulē, jo man ir/būs bērniņš!
Ja gribas bērniņu, tad šo vēlmi nevajag apspiest, ņemot vērā kaut kādas materiālas nepietiekamības, jo dzīve ir neprognozējama un skaista!
Katrs gadījums ir ļoti individuāls, bet tas ir faksts, ka sievietēm tomēr domas par bērniņiem parādās pēc kāda noteikta gadu skaita. Man bija plāns pabeigt augstskolu, tad aptuveni 2 gadus pastrādāt savā profesijā, un tad dzemdēt bērniņu/bērniņus :), bet šo lēmumu es nekad nesaistīju ar materiālo situāciju, jo, domājot tkai pragmatiski par naudas lietām, dzīvokļiem, karjeru, var arī nekad nesagaidīt to dzīves labklājības līmeni, kad nu droši varam laist pasaulē bērniņu, nodrošinot viņu ar visu nepieciešamo un ne tik nepieciešamo, vai to sagaidīt pārāk vēlu :)
un labāk dzemdēt bērniņus jaunākām māmiņām, jo ar vecumu palielinās visādi veselības riski, kā arī pieaug baiļu slieksnis!
Mans plānojums izdodas lieliski, jo 20 gados, kad studēju, domu par bērniem nebija, sāku strādāt, 23 gados satiku savu vīru un tad 24/25 gados biju gatava i laulībām, i bērniņam! Un tā arī sanāca - pagājušajā gadā (kad man bija 25 gadi) apprecējos, pēc laulībām pēc 2 mēnešiem pieteicās mūsu bērniņš, darbā esmu nostrādājusi vairāk kā 2 gadus un viss notiek!
Un bērniņš tā ir vislielākā svētība, brīnums un dāvana! Pēc 1 USG tiešām sapratu, ka manī dzīvo maziņš cilvēciņš, kurš ir vissvarīgākais, jo pat zaudējot dzīvē visu stabilitāti, visu materiālo, es būtu vienalga vislaimīgākā pasaulē, jo man ir/būs bērniņš!
Ja gribas bērniņu, tad šo vēlmi nevajag apspiest, ņemot vērā kaut kādas materiālas nepietiekamības, jo dzīve ir neprognozējama un skaista!
Ingeborga
man ir 27! Visulaik ir bijis tā, ka domāju, ka neesmu gatavam bebim, ka pagaidīšu vel pāris gadiņus, bet... tagad es mēģinu, bet netieku un netieku pie bērniņa un nožēloju, ka jau vismaz 2 gadus ātrāk nesāku par to domāt.
Mīce
Man ir 23, bet bērniņu tā ļoti, ļoti vēl negribas. Laikam jau arī bail no tā, kā tas varētu būt, un neesmu tam vēl īsti gatava. Ar topošo vīru mazuli plānojam aptuveni pēc 2 gadiem, jo šajā jautājumā abi vēl pagaidām domājam diezgan praktiski. Man gribas vispirms apprecēties, pārcelties uz lielāku dzīvokli, un gribas man vēl arī pastrādāt. Es arī nepiederu pie karjeristēm, bet zināmu gandarījumu man gribas gūt arī šajā sfērā pirms kļūstu par mammu.
Un vispār es domāju, ka bērniņš pats pieteiksies tajā brīdī, kad viņš mums būs visvairāk vajadzīgs, neņemot vērā mūsu plānus:)
Un vispār es domāju, ka bērniņš pats pieteiksies tajā brīdī, kad viņš mums būs visvairāk vajadzīgs, neņemot vērā mūsu plānus:)
Didy
Paldies, meitenes, ka šeit rakstāt! Tagad zinu, ka neesmu vienigā, kura ļoti, ļoti, ļoti ilgojas pēc mazulīša. Mans topošais vīriņš kādreiz bija visai kategorisks (pagaidām -NĒ!!!), bet nu jau sāk parādīties cerība, ka n-tos gadus vairs nebūs jāgaida =) Arī es ar prātu saprotu, ka apstākļi nav ideāli (īrējam 1-istabas dzīvokli, algas nav lielas, sestdienās studēju...), bet tas viss nespēj apslāpēt ilgas, kas plosa manu sirsniņu...
Es arī pievienojos minētajām "antikarjeristēm". Kamēr strādāju, cenšos no visas sirds, bet pilnīgi skaidri apzinos, ka pats svarīgākais manā dzīvē ir un būs ģimene.
P.S.Man drīz 25...
Es arī pievienojos minētajām "antikarjeristēm". Kamēr strādāju, cenšos no visas sirds, bet pilnīgi skaidri apzinos, ka pats svarīgākais manā dzīvē ir un būs ģimene.
P.S.Man drīz 25...
buga
100% piekrītu Nilly.. Jebšu precīzāk sakot - mums/man ir tieši tāda pati situācija.. Arī jau labu laiku runājam par bērniņiem, bet pa priekšu jāsaprecās.. :) Tā kā, ja vien Dievs dos, tad tuvākajos 2 gados plānos ir abas lietas ieveikt.. :)
Kate24
Man 24, man pretēji nekā VICINAI, to vien domāju, ka vajadzētu, ka gribās mazuli, bet... nezinu, cik daudz to grib mans topošais vīrs.ka Viņš ir pakļāvīgs, it kā piekrīt tam, ka es savā 3gades plānā esmu ieplānojusi bērnu, taču, cik daudz tas viņam nozīmē - nav ne jausmas. Mierinu sevi ar to, ka pabeigšu mācības, paies kāzas un tad varēs domāt un runāt, plānot par nākamo posmu.
Bet sirds un dvēsele tā plosās. Nezinu, varbūt topošā bērniņa dvēsele apkārt tinās, nevar sagaidīt...
Bet sirds un dvēsele tā plosās. Nezinu, varbūt topošā bērniņa dvēsele apkārt tinās, nevar sagaidīt...
Nilly
Es esmu krustāmte diviem brāļa bērniem un ir tik jauki un galvā jau arvien biežāk ir domas par mazo, bet vispirms mēs vēlamies salaulāties un tad jau bērniņš ceru, ka pieteiksies!Es piederu pie tām karjeristēm un zināmu karjeras virsotni esmu sasniegusi, bet esmu gatava apstāties!Un karjeru var savienot ar bērniem, tas ir atkarīgs no paša cilvēka un vēlmes...un darba devēja arī :)
ieveens
Tas ir grūti..
Daļa manis kliedz pēc mazuļa..
Daļa man jautā - vai ir tādi apstākļi?
Gribas sakārtot mūsu dzīves apstākļus līdz tādam līmenim, kad vairs nevajag uztraukties!
Un vēl jau tas... it kā esam TAM gatavi, bet nav drosmes atteikties no kontracepcijas!
Apburtais loks!
Nu kaut kā tā!
Katrā ziņa mātes instinkti mani dažkārt nomoka. :(
Daļa manis kliedz pēc mazuļa..
Daļa man jautā - vai ir tādi apstākļi?
Gribas sakārtot mūsu dzīves apstākļus līdz tādam līmenim, kad vairs nevajag uztraukties!
Un vēl jau tas... it kā esam TAM gatavi, bet nav drosmes atteikties no kontracepcijas!
Apburtais loks!
Nu kaut kā tā!
Katrā ziņa mātes instinkti mani dažkārt nomoka. :(
montha
par to grūto ieņemšanu runājot, pēdējo 3 gadu laikā draugu uz paziņu lokā ir piedzimuši kādi padsmit mazuļi, no kuriem grūtības ieņemt bija tikai vienam pārim,tā kā tas vells nav tik melns kā viņu mālē :)
andinieks
Mums abiem tas nāca tik dabīgi, tik abpusēji!! Tas vienkārši nāk pats no sevis, kad tik ļoti gribas mazuli! Ja tev ir šaubas, tad, tici man, pienāks brīdis, kad šaubu vairs nebūs. Veiksmi tev, sakārto domas, tiec galā ar sevi un tad jau pareizā atbilde būs rokā!
Mums tagad gandrīz jau 2 mēneši! Esmu lepna un laimīga! :)
Nezinu, kāpēc visi pirms laika jau sāk kaut ko veltīgi uztraukties par to, ka nevarēs ieņemt bērniņu? Citi ir citi, bet jūs abi esat unikāli, tapēc nevajag lieki sevi pakļaut nervu stresam. Padomā, cik daudz pāriem beerniņu ir izdevies ieņemt!
Un, jā, piesaku dalību nekarjeristu klubiņam! :))
Mums tagad gandrīz jau 2 mēneši! Esmu lepna un laimīga! :)
Nezinu, kāpēc visi pirms laika jau sāk kaut ko veltīgi uztraukties par to, ka nevarēs ieņemt bērniņu? Citi ir citi, bet jūs abi esat unikāli, tapēc nevajag lieki sevi pakļaut nervu stresam. Padomā, cik daudz pāriem beerniņu ir izdevies ieņemt!
Un, jā, piesaku dalību nekarjeristu klubiņam! :))
Precos Pro
Esi pakalpojumu sniedzējs?
Pievienojies mums un paplašini savu klientu loku
Uzzini vairākReklāma
Fabrikas restorāns
bagātīgas garšas un lieliska apkalpošana ar Vecpilsētas panorāmas skatu
Ziedu Ekspresis
ziedu un dekoru bāze
Māris Arbidāns
Kāzu fotogrāfs, LKFVA biedrs
Iesakām
Pianista Brīvdienas
pilns kvalitatīvas mūzikas serviss
Best events
tekstila un mēbeļu noma
Iesakām
Grupa Zuši
kvalitatīva dziesmu hitparāde un spilgtākie pasaules skaņdarbi
Hotel Jūrmala SPA
kāzu svinību vieta
Svētki Jums
gardi un skaisti kāzu un svinību galdi par ļoti labām cenām
Krimuldas Ilze
kāzu un banketu galdu klāšana un apkalpošana, kāzu tortes
Kārklu muiža
Viesnīca un svinību vieta
