Cik gadi bija vai ir Jums un jūsu dzīvesbiedram, kad laulājaties!?

mūsu kāzu dienā man būs 23, vīriņam 26. kopā jau 6,5 gadus un laulības likās tikai loģisks turpinājums mūsu attiecībām :) neviens neko nepārmeta, bet gluži otrādi draugi jau pāris gadus uzplinās ar jautājumiem, kad tad beidzot precēsimies :)

Man 26, topošojam 25, kopā esam 1 gadu un 10 mēnešus. Uzskatu ka jāprecas ir tad kad patiešām to vēlas, vai 18 gados vai 50, dzīve ir laimes spēle un nav tas īstais vecums, kas būtu pareizais.

25.jūlijā svinēsim savu 21.kāzu gadadienu. Man toreiz bija 17(2 mēneši trūka no 18) un vīram 22. Gaidījām meitu un ar lielu punci precēties negribējās, nokārtojām visas atļaujas un mūsu kāzu laiks bija skaistais jūlijs. Esam paspējuši gan bērnus izaudzināt, gan šogad meitu izprecināt, gan dzīvi izbaudīt un skolas pabeigt. Katram savs laiks, tāds bija un ir mūsējais.

Mēs ar vīru aprecējāmies, kad man bija 19 un vīriņam 20, man nedēļu pēc kāzām palika 20 un vīram 2 nedēļas pēc kāzām palika 21. Kopā bijām 3 gadus un 3 mēnešus. Šogad augustā jau svinēsim divu gadu kāzu jubileju un mūsu meitiņai, kura pieteicās mēnesi pēc kāzām jau ir gadiņš un mēnesītis!
Neviens neko nepārmeta un neteica, ka par jauniem. Esam ļoti laimīgi!:)
Es arī uzskatu, ka nav nozīmes cik gados precas, galvenais, lai sajūt, kad ir īstais laiks precēties!
Lai veicās;)

Kāzu dienā man bija 25 vīram 27. Kopā bijām 3 gadus :)

man kāzu dienā bija 24, vīram 25, mūsu attiecībām - 3,5 gadi.
nebij pārāk ātri, nebija arī vēlu.
apprecējāmies pirms vēl visi sāka prasīt, kad tad būs kāzas, un arī atšaudījāmies no jautājumiem - vai tad bēbis pieteicies. :)

nupat nosvinējām pirmo gada jubileju! :) piekrītu inxis - jā attiecības ir kļuvušas daudz dziļākas, nopietnākas.
un piekrītu arī meitenēm kas saka - ap 20 varēju apprecēties, bet labi ka to neizdarīju, jo pavisam noteikti nebiju gatava tik nopietnām attiecībām.

jebkurā gadījumā - tas no cilvēka atkarīgs. ir tādi kas arī 30 gados nav izauguši līdz laulībai.

iemesles kāpēc daudzi saka ka ir par agru ir pavisam loģisks - cilvēka personība ap 20 gadiem vēl tikai veidojas un ja saprecas tajā laikā var gadīties ka tomēr pieaugot šis divas sirsniņas aiziet katra savu ceļu un čuš vien sanāk. bet īsta mīlestība var visu!

neņem galvā to ko saka. (pieļauju domu ka arī visu pārāk jūtīgi uztver, jo esi satraukta pirms kāzām). ja būs lemts - dzīvosiet laimīgi! ja nebūs - nu tad tew vismaz nenāksies nožēlot ka neesi centusies un mēģinājusi! :) būs labi! :)

Man būs 20, topošajam - 22. Vienīgā, kas saka, ka par agru, ir mana mamma, bet īpašas pretenzijas neceļ :)

Tad jau laikam tev vajadzēja vecāku piekrišanu, lai apprecētos tik agri!? :)

laikam tad es būšu pati jaunākā kas aprecējusies(vismaz es nemaniju) 5 dienas pēc manas 17tās dzimšanas dienas es aprecējos. viram bija 22gadi. šogad svinam rožu kāzas, tas ir 10 gadu jubileju :)) kaut arī gājis dzīvē raibi, bet esam kopā un patiešam laimīgi. mums ir divi jauki bērniņi kas papildina mūsu mīlestību.
manu prāt vecumam nau nozīmes galīgi kad aprecās. galvenais lai tā būtu īstā pusīte.
BURUNDUK-man arī visi teica kad mēs precējāmies, ka esam pa jaunu un ilgi kopā nenodzīvosim. bet mēs visiem parādijam, ka īstai mīlestībai nau vecuma ;) vēlu tev veiksmi un neklausies citos ,tikai savu sirdi :)
PS.kautkur dzirdēju ka pirmie 7 laulības gadi ir tie riskantākie kad pāri išķiras.

Ar savu vīru pazīstami esam jau vairāk kā 10 gadus, kad vienam pret otru radās simpātijas bijām abi ar citām pusītem, bet pirms 3 gadiem, kad satikāmies ne mirkli negribējām viens no otra atrauties:) Un tā pēc gandrīz 3 gadu kopdzīves izlēmām savienot savas sirdis:) Man ir 28 gadi, vīriņam 31 tagad.

Es vēl iespraukšos ar savu atbildi...
Man ir 23, viņam - 24... IEpazināmies, kad man bija 19, bet viņam 20... Pirms 4 gadiem iepazināmies. Kopā dzīvojam 3 gadus.

Paldies, laikam jau būšu dzirdējusi pietiekoši!

Mūsu kāzu dienā man bij 27, vīram 25 gadi, pirms kāzām kopā dzīvojām 2 gadus. Protams, nevar spriest vispārīgi par visiem pāriem, bet man tomēr šķiet, ka pāriem, kas apprecas jauni, ir lielāka iepēja izšķirties. Viens no iemesliem varētu būt jau minētā iztrakošanās, kas diez vai līdz 20 gadiem ir paspēta (ņemot vērā, ka pirms tam vismaz pāris gadus jau bijušas nopietnas attiecības). Otra lieta varētu būt, ka 20 gadu vecumā vēl nav iegūta izglītība un pieredze un ir lielāka iespēja vēlāk katram attīstīties un augt citā virzienā. Nu, tas tā - manas subjektīvās pārdomas. Man šķiet, ja ar savu tagadējo vīru būtu iepazinusies 18 gadu vecumā, mēs noteikti vairs nebūtu kopā.

Lai arī mūsu kāzu dienā man bija 30 un vīram 28 (pazīstami bijām 2 gadus), man ne prātā nenāk saukt mūs par senioriem:)
Nu jau gads kopš sievas godā. Un jāsaka kā ir - kaut arī dodot Jā-vārdu mīlējām viens otru ļoti, tad tagad pēc gada laulībā kaut kas tomēr ir mainījies mūsu jūtās. Ne jau uz slikto pusi. Jūtas kļuvušas daudz dziļākas, smalkākas un aptverošākas. Nezinu, vai sapratāt, ko domāju, bet nojaušu, ka tā ir daudziem pāriem... Rodas tāds neaptverams maigums un mīļums pret otru...
Protams, katram liekas savs vecums īstais, kad iestūrēt laulības ostā. Tomēr es pavisam skaidri zinu, ka knapos 20 precēties man par labu nenāktu.

es ar pie senioriem... :D kāzu dienā mums abiem bija 26, kopā esam 8,5 gadus... kopā dzīvojam 8 gadus :))) daudzi jau prasīja, kad precēsiemies, bet mēs tik noslēpumaini klusējām, bet, kad izsūtījām ielūgumus, tad visi tik teica, ka sen bija laiks... vairs jau necerēja, ka sagaidīs mūsu kāzas... vienīgais, kas man ir ļoti žēl, ka vectēvs mūsu skaistajā dienā nebija kopā ar mums :(