Braukt kopā vai laist vienu?

Situācija tāda - draugs zvana un saka, ka mums jābrauc uz festivālu. es saku, ka nākamajā dienā daudz darba, pasākums no 9-24.00 un vēl nākamajā dienā līdz psudienlaikam un nevaru braukt uz festivālu lai varētu normāli pastrādāt. viņš braukšot viens. es prasu vai viņš gribētu lai es braucu viena kad viņam daudz darba. nē, negribētu laikam gan, bet braukšot tāpat. es saku, ka vienmēr visas variācijas un piekāpšanās no manas puses un ka arī šoreiz ir tikai viens variants - piekāpties un braukt kopā laigan nākamajā dienā 12 stundas jāstrādā. tad viņš saka ka nesaprot kāpēc viņam jāpiekāpjas ja viņam tas pasākums ir svarīgs. :) un izklausās, ka viņš tiešām nesaprot. jūtos mazliet sāpīgi, no otras puses jau varu pasmaidīt jo vairs nepārdzīvoju šādas lietas kā agrāk. sacīju, ka tad es arī braukšu viena reizēs, kad viņš netiks. (protams, iekšēji nemaz negribu tā darīt). bet viņš dusmojas, ka negribu viņu laist vienu. bet tas taču ir normāli un dabiski, ka vieni paši nebrauc tusēt kur vesela kaudze puišiem un meitenēm... un es to godīgi atzīstu. bet viņš dusmojas. vai tad tas ir jāslēpj vai arī smalkāk jāsaka? un vēl es iedomājos kas izveidotos ja mēs abi sāktu iet uz pasākumiem vieni paši.. man šķiet, ka nekas labs... kādas jūsu domas?