Braukt kopā vai laist vienu?

Vipsar jau sieviete pati ut, kur vaag laist un kur nee. Pat it ka tads, par kuru zini, ka nekraps - pie attiecigiem apstakljiem pashu attiecibas un attiecigiem apstakljiem, kas gadas esot prombutnee - var gadities solis kreisi. Nav runa par to, ka bus krapejs, tad piekraps, bet patiesiba tur daudz faktori var visu ko nospelet un kaut cilveks citkart pats nespetu iedomaties, ka piekraps savu otru pusi - tomer to izdara. Un iemesli tam var but 101. Atshiriba ir tikai taa, ka ir kam to vaag vel un vel.Un ir, kas sho soli nozelo. ka nav apstaushies. Ta ir cienaja vienam pret otru. Un cienja ir arii respektet otra brivibu. Nebut, ja esat paris - otrs nav pielaulats un atkarigs no otras puses. Katram tak ir savas domas un sava dzive bez kopigas dzives. Vienkarshi abiem japrot cienit vienam otru, tad ar pa kreisi solis nebus iespejams, jo jus pat tajas situacijas, kad gribetu - cienot otru neatlausieties un nespesiet. Ir starpiba tajaa - akdu brivibu tu dod otram - atdu, ka tev nekas neintrese, ko otrs dara un pat nejautaa vai jus spejat par visu runat un labprat izraunajaties, kaut ar ir katram savas darishanas, savi tusinji. Visam ir jabut ar meru. Arii tai personigai brivibai un laikam. Ir tads banals teikums - attiecibas ir jakopj. Bet ta arii ir. Nevis piesienot viens otru, ka telinju aizgaldaa, bet radod droshibas sajutu, ka tu esi tuvumaa, tu esi kopaa un nav iemesla skriet kaut kur citur prom. Bus vienmer arii tadi, kam nesaktoties uz visu - gribesies prom. Bet tadu ir maz. Tie ir tie, kas muzjam domaa, ka labak ir tur ur manis nav.Un muzju meklee to labako, kaa nemaz nav. Ja gadas tada otra puse - tad par to gan var teikt - labak lai iet, ja iet.Bet citadi - par attiecibam jarupejas. Neapspiezot darit otru to, ko vinhs nevelas, ljaut cilvekam attistities un pasham turet lidzverrtigi lidzi. Jo attiecibas jau arii ir macibas. Gadiem mainoties, cilveki viens otram blakus arii mainas. Vienmer ir jabut gatavam kaut kam jaunam, izmainjam, pat ja liekas, ka dzive ir stabila, nemainiga vertiba kopaa ar otru.
Par sievietem gan man iluziju dazkart nav;) Man masica ir tads tips, kurai tevs mati pameta citas sieveites del.Tad vinja krietnu laiku izaugusi plosijas atriebjoties virieshiem teva raditas traumas del - atriebiba pateisiba bij ne tiem civekiem vertsa, bet gan isteniba vinjas tevam.Vinja savaldzinaja jebkuru aiznjemtako, shkietami nepieejamako virieti, deva ceribas un kad viss bij noticis - pameta.Sachakarejot daudzu paru attiecibas. Bet taja pasha laika - nespejot nodibinat stabilas attiecibas, lai butu pashai gjimene. Skaista, bet taja pasha laika - nekada parmeriga skaistule. Vinja izmantoja visadus savus" ierochus" , lai iegutu savu. Un vareja otaa otra sieviete lai vai ka to virieti turet majas, kaut vai aiz 100 atslegam - vinja dabutu. Nenostradaja nekas tikai tada gadijumaa, ka virietis tik ljoti cienija savu otru pusi, ka nespetu vinjai nodarit pari. Nevis tapec, ka tik loti mileja...

Temas autorei - atslabsti. Lauj otram dzivot. Vienkarshi aizruna daudzas lietas un jaievero elementarais likums, ieteikums, bauslis...da jebka to var nosaukt - nedari otram to, ko pats negribetu sanjemt...

es pat tad kad esmu brīva un nākamajā dienā nav jastrādā, mierīgu sirdi palaižu savējo uz pasākumu- es zinu, ka viņam darbā lielākā daļa kolēģu ir sievietes bez otrajām pusītēm, bet es zinu, ka ne viņas, ne arī manējais nepārkāps robežu, kad var domāt par neuzticību. es zinu, ka ir reizes, kad viņš grib izbaudīt tusiņu tikai ar kolēģiem un es to respektēju. Un ir pasākumi, uz kruiem es pat neuzprasos līdzi, jo zinu, ka man tur, iespējams, nebūs interesanti un skatīšos pulkstenī tikai.

Mēs arī šad tad ejam kaut kur atsevišķi un neko sliktu tajā nesaskatu. Piekrītu tām, kuras saka, ka ja gribēs tik un tā atradīs un nolaidīs pa kreisi.

es ar laistu vienu, uticos savam topošajam vīram

Teksts ne pa tēmu. Ja viens bez otra nekur kāju nespersiet,savu vīrieti nekur nelaidīsi viņš no tevis nogurs. Es savējo laižu arī ar saviem draugiem, jo zinu, ka arī veču pasēdēšanas viņam vajadzīgas, tāpat kā man vajag ar draudzenēm patusēt. Un te nav runa par krāpšanu, jo zinām, ka mēs viens otram esam uzticīgi. Priekš kam tādas problēmas vispār jābāž saitā par kāzām? Tad jau katrs sāks iztirzāt savas problēmas mājās...

Kaut kā slimīgi izklausās... . Man tas liekas normāli, ka pārim ir katram savas intereses un pasākumi. Mums ar mīļoto sanāk lielāko daļu laika tāpat pavadīt kopā, bet ir dienas un pasākumi, ko pavadam atsevišķi. Pat iepriekšējos Ziemassvētkus sagaidījām katrs savā valstī, es biju ceļojumā, bet viņš mājās... .

Jā- kas tur īsti ir?

Man gan ir tā, ka jāpiekāpjas ir viņam. Es esmu drausmīgi spītīga un vēlos būt neatkarīga.

Tad nemaini savus plānus.

Jūs esat pieauguši cilvēki un piekāpšanās, pakalpojuma izdarīšana otram ir labas gribas žests, ne pienākums. Kā labas gribas žests arī ar pateicību un prieku pieņemams. Savukart nevēlēšanās mainīt plānus pieņemama ar cieņu, jo otram cilvēkam ir kāds prakstisks vai emocionāls iemesls tā rīkoties.

Peace ... paužu savus uzskatus, kuri var būt pretrunā ar citu ļaužu uzskatiem un dzīves pieredzi.

ja jau tagat neuzticas ta ko preceties vispar un pie (varda )manejais pats nekur bez manis nejietu ir tadi kas lepojas ar otru pusiti visur velk lidzi ir tadi kas saka fuuu beidzot briviba esmu ticis;))))

es savējam atļauju tusēt ar džekiem, jo pusei viņa draugu arī ir otrās pusītes, līdz ar to viņi neiet "zaķu medībās", bet festivāls ir kas cits. Mani skumdinātu, ja viņš gribētu braukt viens. Un taisnība vien ir, ja būs tāds, kurš laiž pa kreisi,tad nolaidī neskatoties kur.

Man domāt, ka, ja vācams - tad lai kāds savāc labak agrāk nekā vēlāk ...

Šeit neiet runa par nepieciešamību otru atcerēties slavēt un apbrīnot arī piektajā un desmitajā kopdzīves gadā - lai zin, ka tev ir pats labākais (tāpat kā Tu viņam). Kur gan viņš tāds superīgs no tevis - tik lieliskas, ies?

aha, diemžēl, mūsu dārgie reti piekāpjas mums.. un tad to pasniedz kā nezin ko
vai tiešām tā ir, ka tikai mums jāpiekāpjas?

Iespējams, ka šoreiz nav tik daudz runa par braukšanu vienam vai kopā bet gan par attieksmi, ka vienmēr jāpiekāpjas ir man. par ja otrā dienā darbs nez cik stundas. un no savas puses plānus pakārtoju kopējiem, nekad neteiktu ka braukšu lai tur vai kas... tāpēc nepatīkami. jo tie centieni ir visiem veidiem un viņš nekad neatkāpjas no iecerētā! dažreiz jūtu, ka jāpiekāpjas un jāmainās ir ik dienu.

natre pareizi!