Bildinājums :)

Ka no skaistas kinofilmas... Italija, Venecija, vakarinas viena no lieliskakajiem restoraniem, dziva muzika fona, klusinata svecu gaisma. Kad pec vakarinjam viņš nokrita uz viena celja un uzdeva liktenigo jautajumu. Patiesiba nespeju kadu bridi parunat, biju shoka, bet absoluti parliecinata par atbildi... :)
Nedēļas beigās kāzas :))

Jā mans topošais vīriņš ir romantiķis un spēj pārsteigt...Ļoti bieži sagādā visādus pārsteigumus...

Nu baigais romantiķis tev patrāpījies... :)

Es tiku bildināta pēc 1,9 mēnešiem... Viss sākās ar to ka mēs braucām mājās no māsas un gājām caur Origo man savaidzējās uz WC un manējāis gaidīja mani kamer iznāksū laukā.Tagad iznāku laukā un manējais tāds smaidīgs nesaprotu kas noticis tad iegājām Rimi sapirkām ēst braucam uz mājām taisu ēst un pēkšņi atskat mana mīlākā dziesma nāk man mīļotais un krīt uz celīša un lūdz manu roku un vel bīja sarūpējis ka pēc kāda laika zvans pie durvīm un saka lai es aizeju Es tagad aizeju a tur kurjers ar rozēm... protams atbilde bīja JĀ....
Un kāzas būs 2013. 5.Jūlijā
Un kāzu datums tika nolikts. 4.Augustā kad palika 5gadi ka esam kopā
Un tas arī bīja liels pārsteigums no sākuma braucām ar kuģīti 1,5h tad mani aizveda uz itāļu restorānu kur jau viss bīja saklāts un pasūtīts paēdām un tad man teica ka esot vel viens pārsteigums tad kāpām Pēterbaznīcas tornī un tur mans topošais vīrs teica vai precēsimies 2013.gada 5Jūlijā.... Teicu velreiz JĀ.....
Tāds bīja mans bildinājums...

Lasu un smaidu visu laiku. :)
Es tiku bildināta šogad Valentība dienā, maijā mums bija 6 gadu jubileja, kāzas nākamgad jūnijā. Esam kopā kopš pamatsklas jau, tā kā nevienam tas nebija liels pārsteigums.
Tas arī nāca negaidīti, kaut mēs par to bijām runājuši un apsrieduši. Viss bija ļoti vienkārši, mūsu mājās, bet tik skaisti, un, kad mīļotajam notecēja asara, man likās, ka pamats zem kājām pazūd, nevarēju par Jā izspiest, bet gan kautkādu mhmmh. :D

Tik jauki lasīt meiteņu laimīgākos brīžus. :)
Mēs jau kad sākām draudzēties, zinājām, ka tas nav tāpat vien - padraudzēsimies un tad iesim katrs savu ceļu. Tad ar tādu domu arī draudzējāmies - ka kaut kad apprecēsimies. Bet tā ka baigi iespringtu par datumiem nebija, līdz brīdim kad apkārtējie jau sāka uzdot jautājumus: "Nu kad tad būs tā diena?", "Cik ilgi tad jūs tā domājat?", u.t.t. Tad arī es laikam sāku domāt visādas domas..Tad manas dzimšanas dienas svinībās mana izredzētā māsa pastāsta ka topošais vīriņš taisās mani bildināt. Un protams man viss iekšā apgriežas kājām gaisā. Nākamajā vakarā runājām par to ar pašu līgavaini un viņš, protams, neko nezinot par to un ļoti atvainojās ka es esmu sacerējusies tagad tādu muļķīgu baumu dēļ. Tā nu visas savas ilūzijas nokāvusi darbojos pasākumos, jo nākamajā dienā (divas dienas pēc manas dz.d.) bija jābūt vienā svarīgā pasākumā Ārēnā Rīga, līdz ar to baigi nebija laika pārdzīvot. Viss pasākums beidzās ap kādiem vieniem naktī un tad tiku uzaicināta uz drauga pilsētu - Cēsīm. Pa ceļam viņš man jautā vai aiziešu ar viņu piknikā vēl šodien? Tā kā jau kādu laiku biju viņam atteikusi nakts pastaigas piekritu. Man vienkārši vakaros agri nāk miegs. Tā nu pats uztaisīja našķus, tēju termosā, paņēma sedziņu, pat svecīti bija paņēmis, īsāk sakot visu kā pienākas. Aizveda mani uz Cēsu Pils parku. Tā nu sēdējām, dzērām tēju un runājāmies. Tad viņš piecēlās un kaut kur taisījās iet un es saku, ka man ir auksti, lai nākot atpakaļ. Uz ko viņš atbild: "Man tev kaut kas jāpajautā". Tad gan mans vēders mani vienkārši beidza nost. Protams atbilde bija pozitīva un kāzas svinēsim 2013. gada janvārī, tieši 3 gadus un 10 mēnešus kopš draudzējamies. Atceros nodomāju, ka vai tas ir iespējams, ka mums vairs nav par ko runāt, jo viņš bija tik nopietns, ļoti maz runāja. Laikam jau tiešām puišiem tas ir ļoti nozīmīgs lēmums.
Nekādas aizdomas tajā dienā man nebija, jo bieži tieku vesta uz randiņiem un vēl iepriekšējā dienā mīļais bija izstāstījis, ka neko tādu vēl neplāno. Viss tas mirklis ir vienkārši neaprakstāms un neilgst 10 minūtes kā filmās, bet tas viennozīmīgi ir svarīgs mirklis attiecībās. :)

Mani bildināja pēc 2 gadu un 7 mēnešu kopā būšanas tieši 20. jūlijā Daugavas otrā pusē pie saules akmens. nometās uz celīša un lūdz būt viņa līgavai. tas bija tik skaisti... fonā vēl skanēja dzīvā mūzika, jo turpat blakus notika kāzas. esmu neizsakāmi laimīga :)

Arī es šogad tiku bildināta. :) Tas notika mūsu 4. kopā būšanas gadadienā un bija negaidīts pārsteigums. Nevienu brīdi man nebija pat nojausmas, ka tajā dienā kaut kas tāds notiks.
Patiesībā mīļotais bija parūpējies par veseliem diviem pārsteigumiem. Pirmais pārsteigums bija romantiskās vakariņas restorānā, jo es nezināju, uz kuru restorānu tieši mēs dosimies. Ierodoties man jau trūka vārdu, jo pabūt šajā restorānā bija mans sens sapnis. Jau tajā brīdi emocijas sita augstu vilni!
Un tad, protams, vakariņu gaitā sekoja otrs pārsteigums - bildinājums! Izdzirdot liktenīgo jautājumu, šķita, ka pazūd pamats zem kājām un pasaule sagriežas. Es tā samulsu, ka uz pāris sekundēm nevarēju parunāt, bet tad ar pārliecinošu "Jāāā!" un smaidu līdz ausīm piekritu iet par sieviņu pie sava īstā un vienīgā! :) Emocijas, kas tajā brīdī pārņēma, nav iespējams izteikt vārdos, sajūta vienkārši fantastiska un neatkārtojama. Tas mirklis ir tik īss, ka gribētos to izdzīvot vēl un vēl...

mans mīļotais vīrs mani bildināja mūsu 2 gadu kopā būšanas jubilejā. bija 16.janvāris un bijām ceļojumā uz Parīzi. visu dienu bija dranķīgs laiks - pavēss, lietus, vējš un turklāt mums nebija lietussarga. bet nu ja jau reiz Parīzē esam, tad jau viesnīcā nesēdēsim. tā nu visu dienu staigājāmies, vakarā devāmies uz Eifeli. gara rinda, lietus līst, besis jau. un tiekam līdz kasēm un izrādās, ka augšējais stāvs ir slēgts lielā vēja dēļ!!!! nu neko, nopērkam biļetes uz 2.stāvu. un tad Eifeļa augšā ar skatu uz naksnīgo Parīzi dzirdēju skaistākos vārdus pasaulē un raudot teicu jā :) gredzens derēja ideāli. un aizmirsu visu pārējo uz pasaules - gan to, ka man ir auksti, gan to, ka esmu salijusi :D

Neesmu no tām, kas ir ilgu laiku kopā ar savu otru pusīti, kāzu dienā būs tieši 10 mēneši, kopš būsim pazīstami, iepazināmies 2011. gada 30.novembrī, vai precīzāk naktī uz to, kā paši sakām, izmantojām lieko stundu, jo tonakt bija jāpārgriež pulksteņi. Runas par kāzām un precēšanos sākās jau nākamajā dienā, kad devāmies pastaigāties. Patiesībā, jau sen esmu teikusi, ka ja cilvēks ir īstais būtu gatava viņu precēt arī pēc 2 nedēļām.
Liela daļa mūsu draugi jau pēc mūsu pusgada kopā būšanas sāka tincināt, kad precēsimies. Tā nu Maija beigās sēdējāma abi vakarā, skatījāmies TV un nolēmām, ka precamies un vēl šovasar. Pēc pāris dienām aizgājām pieteikt datumu. Ziņa izplātījas gaismas ātrumā un, kā par brīnumu, nevienam nebija nekādi iebildumi, ka mēs tik ātri precamies. Jūnija beigās bija mana vārda diena, un tieši šajā dienā bijām ieplānojuši filmēt video ielūgumu uz kāzām. Pa dienu jau sagatavoju visu filmēšanai piknikošanai retro stilā, pēc darba vakarā paķērām vēl dažas lietas un braucām filmēt video un cerējām uz saulainu laiku, jo visu dienu lija (laiks bija fantastisks, video izdevās lielisks ar skaistu un maigu vakara sauli). Pa ceļam jau pamanīju, ka mans allaž runīgais vīrietis tāds nerunīgs, bet aizbildinājās, ka uztraucas par filmēšanos. Es savukārt uztraucos, ka viņš mani vēl nav apsveicis vārda dienā :). 3 stundas filmējām video, pēc tam vēl vienu ākstīšanās video uzfilmējām, kamēr operators vāca nost tehniku, tiku apsaukta malā, un bez liekām uzrunām, bet ar krišanu uz celīša, mans mīļais jautāja, vai kļūšu par viņa sievu. Atbilde bija viennozīmīgs Jā!
31.augustā, būsim pazīstami 10 mēnešus un savienosim savas dzīves, lai turpmāk tās dzīvotu viens otram blakus diendienā.

liels prieks,.ka gredzentiņš atradās!
tik jauks bildinājums!!!!!!!!

Mani gan nebildināja šogad..
Devāmies ceļojumā uz Itāliju, uz līgavaiņa labākā drauga kāzām.. Protams, kur nu Itālija un bez šopinga :) Klīdām pa ielām, pa veikaliem.. Tā kā mana dz d dāvana bija izpalikusi, mīļotais nolēma man sagādāt prieku tur un un ļaut man pašaiizvēlēties sev kādu skaistu dāvanu - kādā no juvelierizstrādājumu bodītēm. - pārsteigums izpaliktu, toties pati izvēlētos to, kas man patiktu. Es no viena veikala otrā.. tad auskarus, tad ķēdīti ar kulonu - šis nē un nē.. Lai skatu sev gredzenu! NU labi! Ja jau gredzenu, tad gredzenu! Pēc vairāku dienu meklēšanas pašā Venēcijas sirdī beidzot atrodu īsto! Un turpat veikalā prasu, lai dod šurp :D, uz ko viņš atbildēja: "nē, tas vēl nav Tavs".Ko tur daudz - ja nē, tad nē - saule, lielais sagurums no nemitīgās staigāšanas, jo ritēja ceļojuma 10.diena - man pat prātā neienāca, kas viņam padomā!! Pašā vakarā īsi pirms prom braukšanas nolēmām pasēdēt parkā :)........... tad nu viņš ņēma rokās kastīti un teica: "Tūlīt Tevi bildināšu!" Bet es apstulbusi saku, lai beidz dauzīties, ko jokojas! Bet viņš ņem gredzenu ārā no kastītes un tiešām lūdz manu roku...... Ak, Dievs! Smiekli, asaras, saviļņojums, nogurums pazudis kā nebijis!! Pat tagad atceroties to, birst laimes asaras un skudriņas skrien pāri visam ķermenim :)
P.S. Bet pagājušo nedēļā es to gredzenu nozaudēju skaistumkopšanas salonā- savas aizmāršības un neuzmanības pēc!! Bet par manu laimi - pēc pāris dienu ilgas meklēšanas un kreņķiem, tas tomēr veiksmīgi atradās! :)
Gatavojamies 24.08.2012.

Skaisti un romantiski....Apsveicu visas līgaviņas:)!Nu jau tik dažas nedēļas,un arī es,no bildinātas līgavas kļūšu par sievu!Šajos ziemassvētkos....Kad visiem jau dāvanas tika sagādātas,mans mīļais ieveda mani juvelieru veikalā,un lika uzmērīt mazu gredzentiņu ar sirsniņu...Tajā brīdī kājas ceļos ļodzijās,bet īsti ticības vel nebija....Jo kopā dzīvojam jau desmit gadus.Viņš visu laiku saka;priekš kam tie dokumenti,kas tad mainītos.Tāpēc kamēr nav pirkstā,un izteikti tie maģiskie vārdi...
Ziemassvētku naktī,kad bērniem dāvanas zem eglītes smuki sakārtotas,un mīļajam jaunais rokas pulkstenis ar jau uzdāvināts....
Es saņēmu mazu rozā sirsniņas formas kastīti...Neko neteicis viņš mani piekļāva sev klāt un noskūpstija...Ah,un kas tad tur...Kastīte izrādijās tukša,jo gredzentiņš ar skūpsti tika man pasniegts...Jūs nevarat iedomāties,cik ļoti gaidiju šo mirkli...Likās ka mana viss karstākā vēlēšanās ir piepildīta....Un tagad gaidam 28.07.2012 :)

Es gan esmu palikusi i bez gredzentiņa, i bez bildinājuma... :( Viņš man tāds absolūts neromantiķis. Vienkārši vienā dienā izdomājām, davai braucam pieteikt datumu...

Bija 2011.gada 15.oktobris.Nolēmām braukt uz Ventspili un draugs ieteica aizbraukt uz augstāko torni Kurzemē, skats esot brīnišķīgs. Pa ceļam mani ļoti tirdīja vai es nenobīšoties no augstuma un vai tiešām uzkāpšu. Uzkāpjot tornī, lūkojos visapkārt, skats tiešām skaits, meži vien, meži vien. Viņš uzvedās ļoti nervozi, taču domāju, ka tas tāpēc, ka viņam pašam ir bail no augstuma. Pēc pāris sekundēm viņš velk ārā no kabatas mazu sarkanu kārbiņu. Viņš bieži mēdz man ko dāvināt, taču ieraugot ŠO kastīti man apstājās sirds. Pirmais ko darīju, pieskrēju viņam klāt, apķēru un neļāvu viņam runāt. Pat nezinu kāpēc… Tad sekoja LIELAIS jautājums uz kuru nespēju atbildēt, jo biju pārāk aizkustināta. Pie sevis nokrekšķēju „aha” vai ko līdzīgu. Nezināju ko darīt, iekrampējos viņā un nelaidu vaļā.

Viņš vēl tagad mēdz mani ķircināt, ka īstu JĀ! neesmu viņam pateikusi, cerot, ka vismaz kāzās saņemšos pateikt JĀ! (kāzas paredzētas augustā :))