Rīgas Sāpju Dievmātes katedrāle

neesmu tur laulājusies, bet tā agrāk bija vienīgā katoļu baznīca, kurā būtu ar mieru laulāties, jo liekas ļoti gaiša un pat mīlīga, bet par katoļu baznīcām ir radies priekštats, ka tās ir nospiedošas un tumšas.. mēs tur kļuvām par krustvecākiem savai krustmeitiņai un mācītājs likās pieņemams, atsaucīgs.. liekas runas nerunāja, bet nemācēšu pateikt viņa vārdu.. tā kā viņš kristīja arī bērniņus, kuru vecāki nav laulāti(vismaz pēc viņa nobeiguma runas es tā sapratu) un neprasīja nekādus apliecinājumus par to, ka mēs kā krustvecāki esam kristīti, bet ticēja uz vārda, pietam, esmu luterāne, tad spriežu, ka diezgan pretīmnākoša baznīca.