Mācītājs, kas salaulā, ja ir tikai kristīti

esi dzirdējusi par senlatviešu dievatziņu? par dievturiem?
jeb kristieši neatzīst neko citu, izņemot savu pasaku par Kristu?

Un kam tad pagāni tic, ja tā ir ticība?

atkal jau tas pats- nevis atbildam uz autora jautājumu, bet "uzbraucam", ja tas neatbilst paša viedoklim. šis ir skaists laiks- gatavošanās kāzām, tad kāpēc tik daudz nejauku komentāru??? galu galā cilvēki ir dažādi un viņu uzskati un viedokļi arī ir dažādi.

iepriekš minēji, ka Tavs draugs bija pret jebkādu ticību, no kā izriet, ka šamais ir(bija) ateists.
un arī pagānisms ir ticība, ja kas...latviešu īstenā ticība.es esmu pagāns.

kaut kā man liekās,ka es neko nejaucu, jo jau no seniem laikiem nekristītus un nesvētītus cilvēkus sauc par pagāniem(cilvēks kurš nenoliedz Dieva esamību,bet nav zināmu iemeslu dēļ ne kr. ne iesv.),nevis atteistiem(kas pilnībā noliedz Dieva esamību),tie ir radušies tikai 21.gadsimtā,laikā,kad pēkšņi parādās homoseksuālistu,atteistu un vēl nez kādu brīnumu tiesības paust savu viedokli,tā ka vienīgais,kam ir problēma ar zināšanām un saprašanu laikam esi vien pats...par atteistiem vispār neizteikšos...laikam jau esi viens no viņiem,ka tik uzbāzīgi uzplijies...

protams, protams - visi, kas iebilst pret kristietību ir vnk aprobežoti un "dieva gars tos nav skāris"..
nu nolaidies vienreiz uz zemes, esi taču pieaugusi sieviete.

nejauc pagānus ar ateistiem.

traka diskusija....man lika pēc vidusskolas beigšanas iesvētīties un es to izdarīju,bet ne viena-mans mīļotais pilnīgs pagāns no pagānu ģimenes,kas ir pret jeb kādu ticību kopā ar mani gan nokristījās gan iesvētījās,pa kluso nevienam nesakot un ziniet mūsu kopdzīve ir lieliska un lai gan baznīcu apmeklējam varbūt 4 reizes gadā,tad to darām ar prieku un tā sajūta iznākot pēc dievkalpojuma....mums bija lielisks mācītājs...mēs smējāmies un runājāmies uzdevām autājumus...un tagad nespēju noticēt,ka tas tāaaaaaa var izmainīt cilvēkam vērtības...mēs protams esam luterāņi un viņi savu ticību neuzspiež un neliek lūgties no rīta līdz vakaram...bet tas ir tā vērts...un nevis priekš citiem,bet pašiem priekš sevis...kaut vai ja līdz galam neticat....tas jau sadzīvi nemaina,jāstrādā un jādzīvo būs tāpat kā līdz šim....nu nezinu par ko gan kašķēties...vienkārši mūsdienu sabīdrība,kas ir iegrimusi savā steigā un rutīnā nevēlās uzņemties vēl kādu papildus slogu un viss...bet tikai iesvētītie saprot ka tas nav slogs...

Ir jau mācītāji, kuriem pietiek, ka esi vien pierakstījies uz iesvētes mācību.

Pēc Latvijas likumdošanas salaulāt drīkst tikai baznīcā vai tam paredzētās telpās(dzimtsarakstu nodaļā)!

Un ja jus mekletu macitaju arzemes? Tas izklausas bisku traki, bet piem. Vacija ir ta saucamas "freie trauung", kas nepieder nepievienas konfesijas, bet laulibas notiek kristigi. Netiek prasiti nekadi dokumenti, ka ari piederiba konkretai baznicai.

alisee - darbs nu gan nevar būt attaisnojums ka nevar iziet iesvētes mācības.

man piemēram ir zināms, ka cilvēks, kas nedzīvo LV pie tam vēl daudz strādā tomēr izgāja iesvētes mācību un iesvētījās. neskatoties un to ka sākumā domāja ka tas ir nereāli.

sameklē kādu atsaucīgu mācītāju, kas ir ar mieru pāris reizes parunāties induviduāli, iedod materiālus un grāmatas, kas pašiem jāizlasa. tā teikt - privātstundas. es zinu, ka tas ir iespējams un mācītāji lielākoties ir ļoti atsaucīgi un neatsaka, ja redz ka cilvēks cenšas iet ticības ceļu, pat ja dzīves apstākļi ir diezgan sarežģīti.
ja laulības tew ir nozīmīgas kā sakraments nevis smuko bilžu dēļ, kopīgi lasot un izzinot ticību jūs tiešām iegūsiet ļoti daudz un līdz ar to laulību ceremonija būs visskaistākais mirklis, ko atcerēties mūžam.

p.s. man arī patiktos ceremonija brīvā dabā, bet tīri praktisku iemeslu dēļ es baidītos ko tādu plānot.

Paldies par dazadajiem viedokliem. Oga_saldaa- paldies par atbalstu :)

Katra zinja gribu visiem interesentiem paskaidrot, ka tada veida ceremonija nav domata, lai butu skaistas bildes (jo tas ir diezgan sekli). Vienkarshi abi esam tadi cilveki, kuriem loti patik pie dabas un sho svinigo mirkli mes velamies arpus telpam. Plus- vel ir dazadi personigas dabas iemesli (kurus gan nemineshu), kapec ta velamies. Un vel kas- manam virietim ir tads darba grafiks, ka nav iespejams pilnverigi piedalities iesvetes macibaas. Jo ne jau neveleshanas delj negribas iet, bet gan dazadu apstaklu sakritibas delj.

Par ticību runajot- kā jau kads teica shaja diskusijaa- Dieva klatbutne ir visur, ne tikai baznicaa un nedomaju, ka ta ir zaimoshana, ja velos Dieva klatbutni arpus baznicas sienaam....

inly - tew taisnība - iesvētes mācība nav paredzētu lai cilvēkus piesaistītu baznīcai, bet lai viņiem palīdzētu saprast, vai tas ir viņu ceļš. ar to jau tradicionālās konfesijas atšķiras no mūsdienu sektām - tās necenšas cilvēku kaut kā piesaistīt, ievilkt, piesiet.

bet tiem kas nav kristieši un tomēr vēlas laulāties baznīcā... nu tas tā mazliet muļķīgi. nu piemēram - tas būtu tāpat kā piemēram civilais cilvēks gribētu lai viņa kāzās būtu militārās parādes formas un goda zalve - un viss tikai smukuma pēc. bet būtībā jau civilists vnk nav spējīgs izprast tā visa jēgu, tāpat kā nekristietis nevar sajust to īsto būtību baznīcas rituālā. jo tas jau neuzrunā cilvēku, tas viņa dvēseli neskar.
var jau laulāties arī bez ticības....bet nu kāda jēga? bildēs tak tik un tā ir redzams - vai cilvēkam tas kaut ko nozīmē, vai arī tas tiek darīts dekorāciju pēc.
ja jau gribas skaistas bildes - vajag darīt to kas ir tuvs sirdij. ja redzi Dievu dabā - noorganizē ceremoniju kaut kur pie dabas. ja patīk moči - sarīko pēc ceremonijas izbraucienu ar močiem - nu vai vienalga ko, kas sirdij tuvs. nevajag baidīties būt orģinālam.

man reiz bija izdevība noraudzīties kāzās kur precējās pāris kas baznīcā laikam tiešām bija pirmo vai otro reizi. un kad mācītājs izteica "zemosimies ceļos altāra priekšā" jaunais pāris burtiski izpildīja šo rīkojumu - un nometās ceļos tieši uz grīdas (tie kas ir bijuši baznīcā, protams zin, ka tam ir paredzēts speciālais paaugstinājums pie altāra). jāsaka ka smīkņāja pat jaunā pāra viesi, un arī mācītājam bija grūti novaldīt smaidu, noskatoties kā tie nabadziņi tur kūņojas no grīdas augšā, lai ieņemtu vietas pie altāra sētiņas pēc tam kad mācītājam bija izdevies šiem parādīt kur tad viņiem tais ceļos jāmetas. tur nu tiešām skaistas bildes noteikti sanāca.
manuprāt - kārtīgs izgāziens...
tāpat ir gadījies redzēt cik nožēlojami izskatās jaunais pāris, kas pie altāra stāvot nesaprot kā sekot līdzi ceremonijas norisei un mācītājam visu laiku jāsaka priekšā, kas nu šiem tagad jādara.

Manuprāt, iesvētes mācība nav domāta, lai kaut kādā veidā tevi piesaistītu draudzei, uzspiestu kristietību vai kaut kā tā... bet gan, lai tu pats saprastu vai tev tas tiešām ir nepieciešams, pieņemams, un saprastu baznīcas (šajā gadījumā nedomāju tikai ēku) nozīmi... no mūsu iesvētes grupas bija pāris, kurš sākotnēji bija plānojiis precēties baznīcā, bet ar laiku saprata, ka tas nav priekš viņiem, nav saprotams, un beigās apprecējās dzimtsarakstu nodaļā...