Lūgšanas luterāņu baznīcā

Anekdotes labas:) Anekdotes jau rodas iz dzīves:)

nu manaa draudzee ir varen moderns maaciitaajs - un tomeer bazniicaa ir vairaak vecu cilveeku, kas tver pie sirds dzirdot spredikjii taadus apgalvojumus kaa "seks nav greeks, greeks ir tad ja attieciibaas kaadam jaaraud" un tamliidziigi. bet jaunie no riitiem gulj.

maaciitaajs parasti peec iesveetiibaam staasta divas anekdotes, ko atljaushos atkaartot:
"satiekas divi maaciitaaji un viens staasta - man bazniicaa zhurkas, nu nezinu kaa tikt no vinjaam valjaa, indeeju, lieku ultraskanju, nopirku kakji, bet nekas neliidz. otrs atbild - nu bet tu vinjas nokristii un iesveetii, redzeesi kaa uzreiz no bazniicas pazudiis"

"atnaak paaris pie maaciitaaja - gribot iesveetiities un salaulaaties. maaciitaajs atbild - nu tad mees pie reizes vareetu juus arii kristiigi izvadiit, jo taapat jau vairs netiksimies shajaa draudzee..."

Atceros kā iesvētes mācībās viens pāris par iemeslu, kas viņu pamudinājis uz šo soli atbildēja - tagadiņ tik daudz pāri šķiras, tāpēc izlēmām laulāties baznīcā. :)
gadās arī tā :) Bet Dieviņš jau mīl visus savus bērnus un tos uzmana:)

Protams, ka noverojumi ir tur, kur pashi uzturamies. Musdienas baznica daudziem skiet vecmodiga, bet kad japrecas, tad vairs nebaidas no shis divainaas iestaades. :)

Es jau rakstīju vairāk par savu novērojumu. Tas Jelgavā Sv Annas baznīcā. Ir protams arī ģimenes, kas nāk ar bērniem un iesaistās arī visos rīkotajos pasākumos. Nu tie ir tie pozitīvie varianti, kur Dievs ir katras ģmenes lielākais balsts.

runaajot par dievkalpojumiem-aciimredzot maaciitaajs nemaak vai negrib piesaitiit jaunos draudzes locekljus dievkaplojumiem,ja vecaa gada gaajuma cilveeki vairaakums apmeklee,lai gan uz muusu bazniicu daudzi jauni cilveeki naak..un cik biezzi 6dienaas ir tusinji un gruuti 7dienaas piecelties jaunajiem?? :)) katraa zinjaa mees gaajaam un ejam uz dievkalpojumiem-zinu,ka turpmaak 7dienas buusu muusu ggimenes dienas-vispirms dievkalpojums un peec tam pavadiit kopaa sso dienu..
betpiekriitu, iesveetes maaciibu naak taadi,kas pat negrib saprast-tik samaksaat un miers...zzeel taadu,kas savaa zinjaa nesaprot savu atbildiibu sevis,laulaataa un Dieva priekssaa...

Rigas Krusta bazniicaa ir daudz (manuprat, daudz) jaunu cilveku.. Man patik, ka jaunaas gjimenites ar visiem bebjiem ierodas. Traki forshi. Shkjiet, ka tas tomer ir diezgan ari atkarigs no macitaja, ka ir konkretaja vietaa. Plus.... laukos labi ja 30 cilveki draudzee.. jaunie uz lielpilsetaam aizlaizhas

Izlasīju Vucss teikto un radās retorisks jautājums vai teiksim pārdomas. Diezgan daudz jauni cilvēki iziet iesvētes mācības, ieiet draudzē, salaulājas , BET kādēļ dievkalpojumos pārsvarā ir redzami vecāka gada gājuma cilvēki??? Kur tie jaunie ir palikuši???
Viela pārdomām.....

es vispār nerunāju par reliģiju...
tas ir tik intīmi un personiski..
bet skaistuma pēc un ka tas ir modē - nekad!!

Jociigi.. Man ir jociigi skatiities uz tiem pariem, kas iesvetas, aprecas un pec tam vairs nekad neparadas shajaa bazniicaa. (Skaitaas draudzee).nu, jaa, varbuut uz berna kristiibaam. ne jau tajos tekstos slepjas lietas butiba, bet gan ticibaa pret Dievu. Ja tas ir sirdii un praataa, tad tekstu iemacishanas vispar nevaretu but nekad shkjerslis un tad neparadas tadi jautajumi - ka lai sito zina, kaa lai to otru zina.
Diemzel ir dzirdeti gadijumi, kad macitajam ir gatavi pat piemaksat, lai tik izlaiz cauri bez iesvetes macibas - un uzreiz uz iesvetibam.
Mans viirs visus shos tekstus zina, bet dievkalpojuma vins liturgjiju lidzi nedzied, jo lacic uz ausim un otrkart, neskaita skalji, bet pie sevis. Tam nu nozime nav. nozime ir tam, ka tu tici, ka Dievs tevi savedis ar otru cilveku, ka ir milestibas trijsturis. ja to visu uzskata par fufeli un preceties vajag baznicaa prieks skaistuma un radiem, kamdelj vispar iet tad shajaa eekaa? Un padomaa kaartiigi, vai Tu peec savaam kaazaam arii iespersi savu kaaju shajaa namaa? (Ja precas ne savaa bazniicaa, cita lieta.)
Protams, es ari neesmu uz katru svetdienas dievkalpojumu, kaut vai tapec, ka aizbraucu pie vecakiem, ka atrodas otra Latvijas galaa.
Mes ar viru reiz domajam, redz, traki daudz jaunu cilveku iziet iesveti un aprrecas.. tad jau driz redzesim, cik tad cilveku tiesham ar sapratni, milestibu un ticibu ir precejushies.
Galvenais jautajums mums visiem - vai mes atceramies par Visaugstako ari tad, kad neesam bazniicaa?
Es nemegjinu seit moralizet, man vienkarsi ir ljoti zeel..

Interesanti kurā draudzē tad tik viegli var tikt iesvētīti? Mums bija jāstaigā katru svētdienu veselu pusgadu....

Tiiko bijām uz draudzenes kāzām luterāņu baznīcā.

Sākumā mums visiem iedeva dziesmu grāmatas, no kurām vajadzēja dziedāt 2 dziesmas. Lieki piebilst, kā lielākā daļa viesu, lielākoties jauniešu, stāvēja un skatījās.
Draudzene ar topošo teva viens otram zvērestu, kas principā kalpoja par JĀ vārdu, jo cik dzirdēju, tad mācītājs neko tādu viņiem nejautāja, bet aicināja nolasīt/norunāt zvērestu viens otram, kurā jau tiek ietverts, ka tāda un tāda pie pilna saprāta un no labas gribas zvēr mīlēt, lolot, gādāt utt. un ņemt šo vīrieti par savu kritīgo laulāto Dieva priekšā... (kaut kā tā) Un pēc zvēresta mācītājs pasludināja viņus par vīru un sievu.
Jā, un Tēvareize arī bija jāskaita - pašā ceremonijas sākumā. :)

nemaz jau tik liels satraukums pašā ceremonijas laikā nav
pirms tam varbūtās, bet tad jau tu ar platām acīm ķer sajūtas

kaa teica ieveens - taas ir lietas kas jaaprot pat nakts stundaa noskaitiit.

tam visam ir shaads pamatojums - lai piespiestu jaunos cilveekus saprast ka svariigaakais ir ticiiba. nevis smuka ceremonija.

mums nekas nebija jaaskaita. mums neko neprasiija, jo pirms sanjeemaam no maciitaaja apstiprinaajumu ka tiksim vispaar laulaati mums bija ljoti nopietna saruna, peec kuras maaciitaajs veerteeja - vai mees laulaajamies ticiibas vai ceremonijas deelj.

satraukusies vai nee - ieliec savu sirdi Dievaa, un vinjsh tew raadiis celju. tas taa ir ne tikai luugshanas skaitos, bet vispaar dziivee. :)

Nav jau problēma to visu iemācīties, tikai uzskatu, ka kāzu dienā jau tā būšu pietiekami sanervozējusies un uztraukusies, ka man viss var aizmirsties. Tāpēc gribējās zināt ko tieši vajag iemācīties.