Lūgšanas luterāņu baznīcā

nu lūk - tulpe kā viens no iepriekš diskutējot piesauktajiem piemēriem, kad baznīca tikai kā skaists aksesuārs tiek izmantots. skumji, ka tā..

p.s. es nenoliedzu Dievu, gan kāds ir Tur Augšā! man ir pašai savas lūgšanas, tēvreizi zinu, uz baznīcu eju, kad tieku

nu gan..... izklausās jau pēc savas patiesības uzspiešanas.... un vēl piedevām novirze no tēmas (kamzole uzdeva pavisam citu jautājumu...)

esmu gan kristīta, gan svētīta (tikai šopavasar), uz baznīcu eju labi ja reizi mēnesī, bieži 6dienās ir tusiņi, tāpēc sēžu baznīcā 7dienas rītā pusaizmigusi un mokos... drīz man kāzas baznīcā, precēšos tur tāpēc, ka man vnk riebjas zakss! pēc kāzām uz baznīcu drošvien iešu vēl retāk, jo 7diena bieži ir vienīgā nedēļas diena, kad es varu izgulēties (6dienās dažkārt nesanāk), bet man miegs ir vissvarīgākais, lai es justos normāli, jo esmu totālākā miega mice!

un vispār pēc savas būtības esmu visīstākā pagāne, es vairāk ticu citplanētiešiem, marsiešiem un citām zaļām būtnēm! bet tāpēc es nevienam neuzbāžos ar savu patiesību, ka ir jāpielūdz lidojošais šķīvītis! tā kā - katram ir sava patiesība... cik cilvēku, tik viedokļu!

KAMZOLE - man kāzas būs luterāņu baznīcā, mācītājs neko nav teicis par to, ka kaut kas būs jārunā - lūgšanas vai apliecinājumi (vienīgi drošvien tēvreize, bet to jau katrs zin, vismaz līdzi noskaitīt noteikti, jo to jau runā visi, kas ir baznīcā, kopā)

Zanella, pati jau savā rakstītajā nosauc dažādas lietas - mīlestība, aprēķins utt., un tās nav sinonīmi. mīlestība ir tikai viena, un nevajag to jaukt ar aprēķinu, alkatību, varaskāri, naudaskāri un citām cilvēka vēlmēm un iegribām, ko ikdienā maldīgi saucam par mīlestību.

Arī mīlestību katrs interpretē savādāk. Viens mīl nesavtīgi negaidot neko pretīm, citam tas ir aprēķins, cits mīl naudu, cits mīl paciešot pazemojumu - KATRS MĪL SAVĀDĀK. Nav vienotas formulas un vienas taisnības. Manā izpratnē mīlestība ir dziļi intīma un dvēseliska lieta par kuru man nevienam nav jāatskaitās, jājūtās parādā vai jākaunās.

Ja nav noslēpums kā mīlestību interpretē Tu?

Ak, Kungs, - miers!

ieveens, nevajag jaukt kopā ābolus ar bumbieriem.. :) Baltais tēvs ir latvju Dieviņš, kristietībā ir tikai Dievs - Tēvs, Dēls un Svētais gars

Nansija

Dieviņš Kas tur slikts? Viņš nav tikai lielais, varenais Dievs, viņš ir arī mīļais Dieviņš! Citi viņu sauc par Balto tēvu.

Zanella - mans (emocionaali dumjas buutnes) peedeejais jautaajums - vai miileet noziimee glaastiit galvinju un teikt, labi, labi, vai varbuut miileet noziimee sniegt kaut ko no sevis - negaidot kaut ko sanjemt pretii, bet ar ceriibu ka reiz kaads to atmineesies un vinjam tas paliidzees vinja dziivee, mekleejumos vai gruutaa briidii?

patiesiibaa es necenshos nevienu paarliecinaat, un negaidu ka kaads oponents atklaati teiks - jaa zini, tew bija taisniiba! (pat ja pie sevis domaas atkaalti jau neteiks ;) ). vnk ceru ka kaadam tas paliidzees. arii es reiz ciiniijos otraa pusee, bet kaada gudra cilveeka vaardi iekrita sirdii...un veelak kad nu bija pienaacis laiks - tos atcereejos, sapratu ka tas ir tas ko es mekleeju! :)

un nu jaa - labaak nestriideesimies vairs! :)

Arī pašā bībelē ir pretrunīgi fakti, ne tikai mācītājos...
katrs tos interpretē savādāk


ar to arī šo diskusiju no savas puses beigšu, jo nevēlos bezmērķīgi ko censties pierādīt. Mana ticība ir manā sirdī un es to uzskatu par patiesu un īstu, tas kurš nosoda mani, lai paskatās uz sevi un tīru sirdi pasaka, ka ievēro visu ko ticība uzliek. Ja nespēj to ievērot, tad tas viss, kas tiek runāts ir tukšu salmu kulšana.

Mīliet vairāk cilvēkus... arī Dievs to māca :)

patiesiiba ir nevis cilveekaa, bet gan Dievaa! preteejs apgalvojums ir viena no populaaraakajaam teezeem 21. gadsimtaa kas maaca ka cilveekaa ir Dievs un patiesiiba...nu bet nav taa, nav...

vajag tikai rakt! ;)


bez tam - mums nav jaadziivo peec maaciitaaju parauga bet gan vadoties no Bībeles ētikas paraugiem! ;)

par ticiibu ir jarunaa, jo tas ir sveets darbs - evangjelizeet! ;) arii Biibelee maaciits.. ;)

pat visi mācītāji nedzīvo pēc vienota standarta, kā tad, lai zina, kurš to dara pareizi, kurš ne?

Katrā ziņā par ticību strīdēties ir bezjēdzīgi, paskatieties pasaulē, kur ticīgo karš noved...

Labāk pieturēties pie tā, ka patiesība ir katrā cilvēkā un kāda gan citiem daļa gar to kā kurš tic...

neviens jau sevi necenshas padariit baltu uz citu fona, taapat arii nenoraada darite taa un taa. runa iet par kaut ko citu - par patiesu ticiibu.
nodot sevi Dieva rokaas nav vaajums, bet gan ticiibas speeks. zini - nav nemaz tik viegli vienmeer paljauties un pienjemt Vinja doto, samierinaaties, ja kaut kas nenotiek peec tava praata. bet greeku piedoshana ir krietni vien dziljaaka nekaa daudzi apzinaas - jo greeksuudzes luugshanas cilveeki luudz speeku un speeju izvairiities no greekiem, lai vairs negreekotu. luudz paliidziibu vadiit savu dziivi peec iespeejas shkjiistaak. bet varbuut par greeku nerunaasim??? jeb atveersim jaunu diskusiju tieshi tam tematam? jo taa nu ir gana nopietna lieta.

ir protams cilveeki, kas uzskata sevi par tik gjeniaaliem, ka tic ka spees atrast jaunu celju pie Dieva! nu uz priekshu. ja kaadam izdosies buutu prieciiga ja arii man paraadiitu to vieglaako taku! bet tikmeer es tomeer meegjinaashu tuvoties Dievam pa Vinja noraadiito celju, vismaz zinu, ka tas ir pareizs :)

Ja Jūs visi būtu tiešām īsti ticīgie, tad zinātu, ka nedrīkst Dievu nosaukt, uzrunāt dieviņš, jo Jūs Viņu nostādāt savā līmenī, bet Dievs ir visaugstākais un līdz ar to Viņš ir jāuzrunā ar cieņu "Dievs". Es pati to kādreiz nezināju, tagad lēnām ejot pa ticības ceļu to zinu :)

žetons tev, kamzole!!! tavs teiktais tieši laikā!!! :)