Laulības ar neticīgu UK pilsoni

tagad ir pieejami tāda luterāņu mācītāja Valtera (neatceros uzvārdu) pakalpojumi. Piemēram, ceremonija pēc kristīgām tradīcijām meža vidū vai pie jūras utt. :) paskaties google - brīvticība. tas tāds vidusceļš.
Mans līgavainis nebūtu attiecies no kāzām baznīcā, bet es nevēlos liekuļot. Tā teikt- es ticu Dievam, bet ne baznīckungam. Mēs laulāsimies pilī :) Ja kādreiz gribēsies, tad baznīcā. Viņa radi par to nebija priecīgi, bet es nevēlos melot sev- tāpēc varu saprast tavu līgavaini. ;)

No religiskaa skatu punkta ja esi kristietis tad zini ka ir geeks dzivot nesvetitaa lauliibaa tapec ari rakstiju ka ja sarakstas dz nod starpiba Dieva prieksaa nav nekaada. Paldies par viedokljiem, nekad nebiju domajusi ligavaini vilkt pie altara. Domaju par pasham Kazam ka tadam ja to nedara baznica vai vispar to darit..

Duuja, Tavs stats mani ir iedvesmojis un palīdzēja visvairak.un apsveicu ar lauliibas iesvetishanu! :) :)

No religiskaa skatu punkta ja esi kristietis tad zini ka ir geeks dzivot nesvetitaa lauliibaa tapec ari rakstiju ka ja sarakstas dz nod starpiba Dieva prieksaa nav nekaada. Paldies par viedokljiem, nekad nebiju domajusi ligavaini vilkt pie altara. Domaju par pasham Kazam ka tadam ja to nedara baznica vai vispar to darit..

Duuja, Tavs stats mani ir iedvesmojis un palīdzēja visvairak.un apsveicu ar lauliibas iesvetishanu! :) :)

Man jau sķiet, ka te nav ko runāt vai spriest, ja otra pusīte netic reliģiskām lietām un visu ar to saistīto, un nevēlas laulāties baznīcā, tad jādodas sarakstīties uz DzsN un miers..

Protams, ka škir arī baznīcā slēgtas laulības un statistika liecina, ka tieši tikpat cik zagsā slēgtās. Es nerunāju par to, ka nešķir, bet par to, kā tam būtu jābūt ideālā variantā. Arī DzsN dots solījums ir nopietns, tai pat laikā, tas nav nekāds ne grēks, ne pārkāpums (no valsts likumdošanas viedokļa), ja laulība tiek šķirta. Protams, ģimenei tā ir personiska traģēdija lielāka vai mazāka, bet valsts par to nepārdzīvo un likumdošana paredz tik pat vieglu šķiršanos kā laulāšanos, abas ir juridisks akts un viss, bet tas, ko katrs kuram sola personīgi, paliek uz viņa sirdsapziņas. Baznīcā dotais solījums būtiski saturiski atšķiras un tieši tāpēc arī saku, ka baznīcā slēgtai laulībai ir jābūt vēl pārdomātākai, nevis kāds ar varu jāvelk pie altāra, lai tik izspiestu no Dieva lielāku svētību, bet gan no pašiem cilvēkiem un viņu ticības (abu, ne tikai viena) būs atkarīgs, cik spēcīga būs laulība. Un es neko sliktu nesaku par DzsN slēgtu laulību vai pat vispār nereģistrētu kopdzīvi, jo manā draugu lokā ir cilvēki, kas dzīvo saskanīgi daudzus gadus, kas nav par sareģistrējušies un ir arī tādi, kas laulājušies baznīcā, bet dzīvo kā suns ar kaķi. Vienkārši padalījos ar savu pieredzi, gan par DzsN, gan baznīcu un izstāstīju, kā jūtos attiecībā uz abām šīm laulību formām. Protams, ka juridiski "atpakaļceļš" ir vienmēr, bet man personīgi pēc DzsN vēl jā, bet pēc baznīcas vairs nē (Protams, dzīvē notiek visādi, jo visi esam tikai cilvēki)

Protams, arī baznīcā slēgtas laulības nav stipras, jo visu izšķir cilvēciskais faktorā. Man smīnu sagādā, kā uzķeras uz vārdiem,ko Dievs ir savienojis, to cilvēkiem nebūs šķirt. Būs! Un kā vēl būs! Tikai ne Dieva priekšā, bet juridiski. Man ir piemēri, kur neskatoties uz ticību Dievam nav spējuši saglabāt laulību un ir juridiski šķīrušies. Jā, Dieva priekšā sieva un vīrs, bet kāda tagad tam jēga? Tādēļ laulība ir ļoti nopietns lēmums un vienalga vai baznīcā vai Zaksā. Manuprāt, ja esi devis zvērestu otram vienalga kur, vienalga kādu vai Dieva priekšā, vai Zaksā, vai pie kūts vai šķūņa, tas ir jāpilda. Manis dotais zvērests ir svarīgs. Nu un tad, ka tur stāvēja tantuks kas mūs reģistrēja un vairāk neviena tur nebija. Zvērests bija dots ne tantukam, bet manam mīļotajam. Es pat gredzenu ne reizi neesmu novilkusi nost. Kā man vīrs uzvilka tā to nēsāju, kaut pagājuši 20 gadi.

Duuja, atslābsti ! Baznīcā slēgtas laulības šķir kaudzēm. Ne baznīcā dots solījums noturēs ģimeni kopā, bet pavisam kas cits.
Baiba.sin nekas nevar būt sliktāk, kā ar varu kādu ievilkt baznīcā. Ja tā nav topošā pārliecība, tad nevajag. Lūdz pati par jūsu kopdzīvi un būs viss labi.

Pieprītu Rutux un varu padalīties ar savu pieredzi. Arī man bija neticīgs vīrs... Man nenāca ne prātā viņu vilkt laulāties baznīcā, jo pat tad, ja viņš manis dēļ piekristu, ieguvumu es tur neredzu, jo neticīgs būdams, viņš neizprastu šo laulību jēgu. Jēga laulībām baznīcā ir tikai tad, ja abi ir ticīgi. Tādēļ pirms gada sarakstījāmies DzsN. Tomēr nebeidzu ticēt un lūgt, līdz mans vīrs pats sāka izrādīt interesi par Dievu un baznīcu un nu jau tikko (šajā sestdienā :)) salaulājāmies baznīcā. Vīram tas bija pat daudz emocionālāk kā man, viņa acis visu laulību ceremonijas laiku bija slapjas :), savukārt pagājušogad DzsN nekādu emociju. Lai gan nepiekrītu tam, ka laulības DzsN būtu nesvarīgas un nenozīmīgas, tā gan nav. Galu galā ir labi, ja ir " sakārtoti" papīri un arī tas, ka tavs vīrietis tevis ir atzinis par savu sievu valsts un sabiedrības priekšā arī ir forši :) Un tas nepavisam nav maz! Es to uztvēru kā pirmo soli "nopietnā" kopdzīvē un tikai baznīcā slēgta laulība ir uz mūžu. Tādēļ man ironisku smaidu izraisīja dzimtsarakstu tantes teiktie vārdi " ...kamēr nāve jūs šķirs...", jo tādus vārdus teikt viņa nav pilnvarota un DzsN slēgtu laulību nekas neliedz arī šķirt, ja tā gribās, tomēr arī laulības dzimtsarakstos var būt skaistas un arī tur, protams, Dievs ir klātesošs.

Es to "ja mīl"- biju domaājusi plānā uzklausīt un saprats... un kopīgi rast vidusceļu.
Viss ir jāizrunā.

Es vairāk par to, ka nav "jāspiež" otru pusi doties uz baznīcu, ja viņš tam netic. Frāze,ja viņš tevi mīl...bla, bla, bla ir nevietā. Lai kā viņš tevi mīl, nevajag likt viņam Dieva priekšā melot. Tas ir daudz ļaunāk, nekā tu apprecēsies Zaksā. Tev ir jāsaprot viņa nevēlēšanās doties uz baznīcu. Tas no viņa puses ir godīgi.

nu...es jau teiktu,ka Dievs ir visur.Jautājums,kas pašam sirsniņā... (tas tev pārdomām...)

bet domāju,ja vīrietis mīl-viņš sapratīs tavu nepeiciešamību-tas vienkārši ir jāizrunā...
Bet ja nē- vieglākais variants būtu salaulāties kādā skaistā vietā un laulību iesvētīt baznīcā -kad abi būsist tam gatavi (tas varbūt pēc gada... var būt pēc 10...cilvēki ir dažādi)
laulība ir divu cilvēku savienība- un visasm jārod vidusceļš.

Mēs laulāsimies dz.nod.-jo pašlaik vēl neesam abi gatavi baznīcai...jo tas ir dzīves filosofijas veids.
Iepriekšminētie vārdi, bija mūsu vedēju vārdi-kas ir ticīgi- ka mēs pareizi daram, ja abi pašlaik no sirds tam neticam- nevajag-jo tā būs liekulība un dzīvs teātris, bet iesvētīt laulību var jebkurā laikā-ja ir tāds aicinājums abiem.

viss ir atkarīgs,kā uz to skatās....