Ko rakstīt esejā???

Aizrakstīju Tev vēstuli:)

Paldies Jums. Es tā arī izdarīju...mana eseja ir pus lpp gara, ja kaut ko jautās tad tā arī pateikšu kad savus varīgākos iemeslus jau tur esmu izklāstījusi.

mums bija temats, kāpēc es vēlos iesvētīties. no sākuma domāju, ka nebūs, ko rakstīt, taču kad sāku rakstīt, rakstāmais aizgāja. rakstīju visu, ko jutu un domāju. vislabākais ir rakstīt no sirds nevis kaut ko izdomāt.

es arī ieteiktu rakstīt godīgi un no sirds, un ja pat nesanāk tā A4 lapa - nu un? nav taču skola, galvenais, lai būtu patiesi, ne jau visi ir baigie rakstītāji (es tā domāju, varbūt mācītājs uzskata savadāk :) bet vienmēr var argumentēt savu viedokli)

Pilnīgi piekrītu no-sirds!

Bet varbūt godīgi uzrakstīt, ka tamdēļ, ka vēlos skaistas kāzas skaistā baznīcā? Jo VISIEM redz tādas ir un neiešu taču uz dzimtsarakstu nodaļu. Labāk kļūstu ticīga, iestājos draudzē, pamokos ar esejām un pēc kāzām man draudze bijusi nebijusi.
Tam taču visam jānāk no sirds!!! Ja ir patiesa vēlme pievērsties Dievam, tad nu atrastos ko teikt un uzrakstīt... Ja ir pārliecība par to, ko dari, tad nebūtu jāprasa citiem padoms, kāpēc man tas vajadzīgs un kā man to pamatot.

varbut noder- www.katolis.lv

Vienīgi brīnos par to, ka noteikts esejas apjoms... ja grib, lai cilvēks raksts no sirds, kāds, kurš nav daiļrunātājs visu domu varbūt var izlikt divos spēcīgos teikumos... bet nu jā, jāraxta tiešām no sirds, jo darbi nekā vērtēti netiek, cik man zināms

Pilnīgi piekrītu!Jo nav jau pareizas vai nepareizas atbildes, nav pareizas un nepareizas domas :)

es ieteiktu rakstīt to, kas nāk no sirds-tā būs vislabākā atbilde:)

Varbūt der "iemest aci" portāla www.lelb.lv forumā. Tur visādas interesantas - gan domas, gan ierosmes :)