Dieva svētība laulībai

Jā, piekrītu tev ļoti lielā mērā.... Personīgi man liekas, ka daudz vairāk cilvēku laulātos baznīcā, ja nebūtu visu to noteikumu, bet, protams, tā nekad nebūs.
Atzīšos - mana skaistā vīzija ir par kāzām baznīcā, tā nu tas ir.
Bet gribu būt patiesa, tāpēc arī atklāti pasaku, ko nevēlētos un ka pēc tam tajā visā tāpat nepiedalītos... Jo, protams, katra paša darīšana, bet, manuprāt lielākā daļa cilvēku, kas laulājušies baznīcā, pēc tam tur iegriežas ļoooti reti, nemaz nerunājot par kaut kādām draudzes dzīves aktivitātēm, un es tā nevēlos...
Bet cienu mācītājus kā cilvēkus, kas var pateikt ĪSTOS vārdus, tāpēc arī prātoju, pie kura iet, lai aprunātos, lai manu nostāju saprastu....

Harlita, pasagdievs, tā nav kritizēšana, vai moralizēšana. Vienkārši padalīšanās pārdomās, kurām mēs paši reiz gājām cauri.
Ja reiz pati raksti, ka tev nav šobrīd dzīve ir piepildīta utt, ka neezjūti vajadzību pēc organizācijas - Tad kāpēc tev ir vajadzīgas laulības BAZNĪCĀ? Baznīca ir ORGANIZĀCIJA. Visi rituāli, ceremonijas, noteikumi utt ir šīs organizācijas radīti. No tava teksta saprotu, ka Tu Dievu izjūti savā sirdī, nevis noteiktā organizācijā. Tad, kāpēc laulības gribi tieši noteiktajās 4rās sienās, pēc noteiktajām normām, rituāliem utt? Nevar gribēt izmantot kādas organizācijas pakalpojumu (sorry, arī kāzu ceremonija ir pakalpojums), un tai pat laikā nepildīt attiecīgās organizācijas prasības un noteikumus! Ja Tev no viņiem kaut ko vajag (ceremoniju), tad rēķinies, ka viņiem ir pamatotas tiesības prasīt kaut ko arī pretī. Mēs ar vīriņu arī ticam, ka ir Dieviņš. Bet izjūtam to sirdī. Kā tu saki, Dievs ir mīlestība. Nevis mākslīgi radītā organizācijā (baznīca, noteikta reliģiska piederība, noteikti standarti un sastingušas lūgšanu formas). Mums baznīca/reliģija nav pieņemama tieši tāpēc, ka tā ir kā sabiedrības pārvaldes instruments, cilvēka radīta mākslīga organizācija. Uzskatam, ka nav vajadzīgs starpnieks mūsu sirsniņām un Dievam. Dievu var izjust un pielūgt ārpus mūriem, ārpus baznīckungu dogmām, ziedojumiem. Īstākie vārdi ar ko uzrunāt Dieviņu nāk no sirds, nevis sastingušas lūgšanu formas, kuras iekaļ mehāniski... Bet tai pat laikā, mēs cienam tos cilvēkus, kuriem baznīca ir nepieciešama, un tieši tāpēc, ja nejūtamies piederīgi šai organizācijai par 100% - tad uzskatam, tas būtu necienīgi pret īsteniem draudzes locekļiem no mūsu puses laulāties baznīcā. Ja nevari pieņemt baznīcas kā organizācijas noteikumus, tad neej tajā. Dieva svētība Jūsu laulībai tiek saņemta sirdī - neatkarīgi, vai to slēgs baznīckungs altāra priekšā, vai sareģistrēs zaksa darbiniece. Jūs taču paši to ziniet!
Cits jautājums, vai tomēr patiesībā tu neilgojies arī pēc šīs ārējās čaulas - baznīcas kāzu rituāla/ceremonijas. Un tādā gadījumā, neatliek nekas cits - kā pašai velreiz izrunāt ar savu sirdsbalsi - vai tev IR vai NAV vajadzīga šī organizācija. Un, ja jā - tad ir vērts sākt piedomāt par tās diktēto noteikumu pieņemšanu par savējiem! Baznīca nenodarbojas ar "telpu un mācītāja iznomāšanu", tad, kad kādam sagribas ārpus kārtas izmantot tās pakalpojumus sev vēlamajā apjomā un laikā.
Dievs ir mīlestība. Bet pārdomā un atrodi sevī atbildi, vai tiešām tavā izpratnē Dievs ir obligāti BAZNĪCA.

Man nav skaidrs, kā tu saņemsi iesvētību sakramentu? Saņemot šo sakramentu tu jau skaities draudzes loceklis. Citādi tu nevari salaulāties.

Nu lūk - un kāpēc man būtu jāiesaistās, ja tāpat negrasos piedalīties? Tas būtu negodīgi pret pārējiem, vai ne?

Bet kas tur sevišķs? Nu iestāsies, katru gadu maksāsi draudzes naudu ( apm. 5 Ls,kā kurā draudzē) un neej uz dievkalpojumiem. Nemaksāsi cik tur gadus, izmetīs automātiski no draudzes laukā, toties būsi salaulājusies. Draudzes loceklis skaitās pēc iesvētību sakramenta saņemšanas. Kā tu to apiesi?