Dieva svētība laulībai

es eju doma baznīcā- nu nav tur tik kategoriski mācītāji, kā te kāda teica, ka lasa morāli:) tur ir ļoti jauki mācītāji, lai gan pirms tam neesmu gājusi baznīcā. es tomēr uzskatu, ka ir jāiemācās izprast to visu, tādēļ arī eju iesvētes mācībā, kas man šķiet interesanta. tāpat jau var arī teikt- priekš kam stāties juristos, visi likumi tik un tā internetā pieejami un izlasāmi, priekš kam vēl iet klausīties kā pielietot tos. tāpat ir arī ar zināšanām par ticību-tās jāmāk pielietot:)

Paldies par labiem vārdiem:) vakar mans dzīvsdraugs tieši bija apdomājies un teica, ka varētu tomēr pamēģināt paklausīties tos kursus, tad nu tuvākā sanāk Torņkalna baznīca.

arī es un mans draugs, pirms sākām iet iesvētes mācībās, kas tiek organizets, kā alfas kurss, kurā vieglā un informatīvā formā apskaidro, kas ir kristietība, bībele, baznīca utt tiem, kam baznīca nav bijusi populārā apmeklējuma vieta, bijām kategoriski pret to visu. Arī gājām uz alfu tāpēc, ka gribējām precēties un štukojām, kā nu izvilksim, BET.. viss ir izvērties tā, ka es tiešām gaidīju tās 3dienas un, kad kurss beidzās, bij tiešām žēl.. :) un nu jau es pati esmu iesaistījusies draudzē un esmu alfas komandā kā vadītāja palīgs.. Tā kā - vajag pamēģināt un tas ir pilnīgi reāli, ka vislielākos skeptiķus un pretiniekus apgāž kājām gaisā un man pašai tagad GRIBĀS 7dienās aiziet uz baznīcu.. Kristieši nav monstri - tieši otrādi - jauki un gaiši cilvēki! Veiksmīgu izvēli! ;)

Laulība ir Dieva svētīta arī nelaulājoties baznīcā. Un, manuprāt, to laulības spēku dod nevis laulību ceremonija beznīcā, bet tieši iestāšanās draudzē un kalpošana. Ja Tev tas nav svarīgi, tad kāpēc to vajag. Dieva acīs nav atšķirības, vai divu cilvēku savienība ir reģistrēta zagsā vai baznīcā.

P.S. Iesaku ievākt vairāk informācijas par dažādām konfesijām. Varbūt kļūdos, bet izskatās, ka tu par Baznīcas rituāliem un sakramentiem vadies nevis no pieredzes, bet no literatūras par a la Opus Dei. Velns nav tik melns, kā to mālē, kad iepazīst (ja tā drīkst izteikties) :D

Tad varbūt tev der kāda, tā saucamā, brīvbaznīca? Jau luterāņiem ir maz obligāto rituālo darbību, bet viņiem vēl mazāk. Tikai ne visi var laulāt.

Es nesaku, ka kalpošanai Dievam nevajag baznīcu. Manuprāt, ir sarežģīti un ir par daudz noteikumu, lai salaulātos baznīcā. Ja tā nebūtu, tad daudz vairāk cilvēku laulātos baznīcā un pilnīgi iespējams vairāk to arī apmeklētu ikdienā. Viss būtu skaisti un vienkārši un ne mazāk Dievam tīkami. Bet tā ir tikai mana filosofēšana, jo tā nekad nebūs.

Mēs ar vīru esam no tiem (laikam) retajiem, kas pēc iesvētes un laulībām reāli sākām kalpot draudzē.
Cienu Knopes viedokli, kaut arī mani uzskati par Baznīcu nesakrīt ar viņas uzskatiem. Respektīvi cienu attieksmi - ja es nepieņemu Baznīcu, tad neeju tajā.
Autorīt, tavā teksā jūtama būtiska pretrunā. Tu esi pārliecināta, ka kalpošanai Dievam nevajag Baznīcu, bet laulībai tomēr svētību gribi saņemt baznīcā caur mācītāju. Kāpēc? Ja reiz Baznīca nav Dieva iniciēts institūts, kāpēc laulības baznīcā tev šķiet izņēmums?
Mans ieteikums - nemocies. Padomā un izlem, vai tu gribi iepazīt Baznīcu (piemēram, iesvētes kursā) un pieņemt to vai arī esi uzticīga savai izjūtai, ka Dievam nevajag Baznīcu un laulājies kaut kur, kur tev nebūs jāpieņem tev nepieņemamas lietas.

Jā, mācītājs patiešām ir brīnišķīgs un esmu pat ievērojusi,ka stipri biežāk esam sākuši braukt uz baznīcu,kas patiesībā ir stipri patālu no mūsu mājam! Bet svarīgāksis patiešām bija kontakts un sapratne un paldies par to mūsu mācītājam!

Tas ir brīnišķīgi, ka esiet atraduši savu mācītāju, kas nevērtē tikai visu kategorijās melns vai balts.

Mēs ar topošo vīriņu esam kristīti un iesvētīti, protams,katrs savā draudzē, bet abi luterāņi un mūsu viedoklis bija tāds,ka negribam izstāties no savas draudzes tikai tāpēc,ka gribam laulāties pavisam citā baznīcā, jo uzskatam,ka Dievs ir viens un varam ieeiet jebkurā luterāņu baznīcā un salaulāties, bet kā izradās nē....daudziem mācītājiem viens no pamatnosacījumiem ir lai vismaz viens esam viņu draudzes loceklis,kas mums šķiet galīgi nepareizi, jo piemēram, ja tīri vietas ziņā gribi salaulāties, piemēram Kuldīgā, bet savu dzīvi pavadi Rīgā, tad uz to Kuldīgu arī tev vairs nesanāks aizbraukt un vienalga pēc pāris gadiem tevi atskaitīs no šīs draudzes. Mēs meklējām un atradām pašu kolosālāko mācītāju, kurš respektēja mūsu viedokli un izveidojās arī ļoti labs kontakts ar mācītāju un mums nav jāizstājas no savas draudzes un jāiestājas viņu draudzē, tikai vajag pašreizējo mācītāju atļaujas mūsu laulāšanai.

Mans viedoklis... es skatos uz laulībām baznīcā caur mācītāja prizmu. Svarīgākais ir kontakts ar mācītāju, kā topošie vīrs un sieva jūtas saskarsmē ar šo cilvēku, kā viņus uzrunā mācītāja sprediķis. Telpai nav tik izšķiroša nozīme, tāpēc manā uztverē Dieva svētības saņemšanai nav vajadzīgs ierobežojums - baznīca, jūras krasts, viesu nama pagalms vai savas mājas viesistaba. Dievs ir visur un es ticu, ka viņš runā caur mācītāju, un svarīgi ir atrast savai sirsniņai tuvāko mācītāju, ar kuru var dalīties arī tādās pārdomās kā apraksta Harlita. Visu iespējams izrunāt un izprast, ja ir patiesa vēlme.

Man arī nav līdz galam saprotami un viennozīmīgi iekšēji pieņemami visi rituāli luterāņu baznīcās, vairāk dēļ tā, ka esmu tāds cilvēks nevis tāpēc, ka nosodītu šos rituālus. Tomēr ir lietas, ko laicīgā dzīve ir noteikusi kā "komplektu", kas nāk automātiski līdzi, kad cilvēks tiek kristīts/iesvētīts/laulāts. Tas ir jāciena! Neviens jau nespiež draudzes locekli darīt ko tādu, kas ir pretēji viņa sajūtām.

Bet tieši draudze ir tā, kas dod to laulību sakramentu. Pretī varat dot to, ka aizejat uz draudzi. Nav jau tā, ka nez kas tagad speciāls jāuzsāk, ja Jūs nevēlaties. Jums jau Dieva palīdzība būs vajadzīga arī laulībā, ne tikai kāzu dienā.

bet ne visi piekrīt, ka Dievs dod savu svētību vnk caur mums un nav vajadzīgs mācītājs.. es jau iepriekš esmu iesaistījusies diskusijās par šo tēmu, kur ir izskanējuši diezgan kategoriski izteicieni par to, ka nevajag laulāties baznīcā, ja netici, katrai baznīcas uzstādītajai dogmai.. mans topošais, piemēram, bija izteicis pat frāzi, ka neuzskatīs, ka esam precēti, kamēr tas netiks baznīcā nokārtots- pēc tam gan drusku apdomājās un atsauca šo viedokli.. es, piemēram, nemaz negribu baznīcā laulāties, bet man vnk nav citas izvēles, jo mani vnk spiež to darīt, pietam, vēl katoļu baznīcā, kas man ir totāli nepieņemama.
vienīgais, ko varu ieteikt, ir neiet uz katoļu baznīcu, jo Harlitas viedokli nesapratīs. var mēģināt pie luterāņiem- Vecā Ģertrūdes baznīca, Krustabaznīca. tur ir ļoti jauki mācītāji, varbūt sapratīs jūsu uzskatus. zinu, ka paziņas gāja iesvēti Doma baznīcā un puisis tā arī mācītājam pateica, ka dara to tikai tādēļ, lai var baznīcā laulāties, nevis tādēļ, ka tam visam tic- mācītājs nolasīja pamatīgu morāli, bet tik un tā iesvētīja.

Parakstos zem katra Knopes vārda! Precīzi manas sajūtas un pārdomas, kuras mani arī nodarbināja pirms kāda laika. Manā izpratnē jēga laulībām baznīcā ir tad, ja tev ir nozīmīgs un svarīgs ikkatrs rituāls iekš šīs organizācijas, ja savas attiecības ar Dievu nespēj iedomāties bez baznīcas... Ja tā nav - sarīkot skaistu ceremoniju un saņemt Dieva svētību var jebkur. Man vispār šī tendence un vēlme laulāties baznīcā bez sekojošas turpmākas iesaistīšanās draudzes aktivitātēs liekas tāds tipisks mūsdienu patērētāju sabiedrības fenomens (mans subjektīvais viedoklis, neuztvert personīgi ;) ).
Harlita - no sirds iesaku paskatīties laulību ceremonijas piedāvājumus Latvijas pilīs un muižās - tieši pie šāda risinājuma esmu nonākusi es pati. Un domāju, ka noteikti var atrast arī cilvēku, kurš šajā nozīmīgajā brīdī varēs pateikt ĪSTOS vārdus :). Lai gan ticu, ka iespējams atrast baznīcu un mācītāju, kas salaulātu arī šādā gadījumā, svarīgi saprast vai šī pretruna, kas rodas šajā situācijā, ir pieņemama ar sirdi.