apburtais loks - salaulāšanās baznīcā un katoļu kristības

mēs kopā ar vīru bijām 6 gadus pirms laulībām, intīmaš attiecības mums bija gandrīz tik pat ilgu laiku, sākot iet pie priestera uz pārrunām, viņš mums neko nepārmeta, bet tikai priecājās, ka esam izlēmuši salaulāties un vairāk pievērsties katoļu baznīcai. priesteris mums ne reizi neko neteica par to, ka dzīvojam kopā, tik pēc kristībām un grēksūdzes teica, lai pēdējās 4 dienas padzīvojam godīgi, jo savādāk nevarēsim laulāties... un mēs to izpild'jām un mums tās nebij nekādas problēmas!
un melo priesterim, ka mēs jau taču neko... kādēļ gan to darīt? tad jau tiešām vajadzētu pārdomāt, vai laulības baznīcā būs tās īstās...
un vismaz mūsu priesteris laulā arī atšķirīgu konfesiju pārstāvjus, to neviens nav aizliedzis.

Un ko tad tas macitajs piedava nelaulaties un dzivot ta talak? Manuprat,tas ir zinams,ka baznica neatbalsta dzivosanu pirms tam kopa,bet ja fakts jau ir noticis,tad macitajam gan vajadzetu laulat,un tiesam tas ir atkarigs no macitaja,man viena darbabiedrene 7menesi laulajas katolu baznica un macitajs bija loti atsaucigs un pretimnakos. )Starpcitu katolu konfesija nav pielaujama ari izsargasanas,vienigais ko atbalsta ir dienu skaitisana.....tas ta informacijai :)

Vēlos pateikties par tik sirsnīgiem komentāriem.... Es ticu, ka Dievs tiešām mūs ir savedis kopā. Un es tiešām vēlos laulāties katoļu baznīcā, mēs abi jau kādu laiciņu abi ejam uz dievkalpojumiem vienā baznīcā (lai gan es vēl pagaidām neesmu katoliete) un vēlēšanās noslēgt laulību tur un pāriet uz šo ticību ir tikai dabiska un likumsakarīga.
Vienīgais nu jau kādu laiku dzīvojam kopā un mācītāja striktais teksts lika nedaudz sabīties. Gribas taču, lai viss ir skaisti un pareizi... bet es saku, ka praksē jau tā nav, ja jau esam kopā. Bet paldies visām meitenēm par atbalstu! :)

Man ļoti patika tavs pirmais komentārs, tas noteikti izsaka arī manu attieksmi........ Uzskatu, ja Dievs bija lēmis mums satikties, vienam otru tā iemīlēt un būt kopā, tad būtībā tā bija Viņa griba (jo bez Viņa ziņas ne mats no galvas nenokrīt).
Nav jēgas ķēmoties ar to dzīvošanu atsevišķi, varbūt vēlreiz izrunājaties ar to mācītāju, ja neizdodas runājiet ar citu katoļu mācītāju (ja katoļi esat savā būtībā), vai mainiet konfesiju uz brīvāku!!!!

Man patīk, ka beigu beigās izrādās, ka pie visām pāra problēmām vainīga ir baznīca! Jautri!

Imenno! Tikai man liekas, ka šajā saitā tādas runas nav pieņemtas, kā man un Tev ar :)

Jo ticība mūsos ir iekodēta no dabas (dieva, dabas mātes vai ko nu katrs izjūt par savu radītāju), bet reliģiju veidojis cilvēks kā sabiedrības pārvaldes instrumentu.

Neviens nezina, kas notiks abu attiecībās pēc, teiksim, 10 gadiem.

Baznīca ir centusies cilvēku IEROBEŽOT, noteikt viņam viņa vietā, kas ir labs un kas slikts. Cilvēks pats spēj savā vietā izdomāt. Tāpēc nevajag ne baznīcas, ne desmito tiesu, ne pašu mācītājus.

Ne velti filozofijā ir teiciens - "Ticība atbrīvo, reliģija aprobežo..." ...

Tā ir cilvēku pašu atbildība, zin taču, ka katoļu baznīca nešķir laulību (mums mācītājs to vairākkārt atkārtoja, kad gājām iesvētes mācību) un tagad gaida nez kādu baznīcas tiesu! Ja pastāv kaut mazākās šaubas, tad vai nu laulājies citā baznīcā vai nu dzimtsarakstos. Vismaz vēlāk nevajadzēs nozākāt katoļu baznīcu.

Kāpēc gan lai necenstos ierobežot?
Un protams, ka laulība netiek šķirta, ne velti ceremonijas laikā izskan teikums: "Ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt".
Un laulības atzīšana par spēkā neesošu ir tikai ļoti retos gadījumos, ar ļoti pamatotu iemeslu. Tas vien, ka nav bērnu, vēl nebūt nenozīmē, ka laulību var atzīt par spēkā neesošu.
Baznīca neizlocās - cilvēki izlocās.

Kāpēc baznīca cenšas ierobežot cilvēku viņa seksuālajā plāksnē?

Katoļi vispār izceļas ar īpašām uzvedības normām. Un tad paši meklē izeju no tām.
Piemērs. Mana brāļa sievas pirmās laulības tika noslēgtas katoļu baznīcā. Tad viņa iepazinās ar manu brāli, sāka kārtot šķiršanās procesu. bet re - katoļi laulību nešķir. Tad nu lai izlīstu no šī 21.gadsimtam nederīgā lēmuma, viņi ir ar mieru atzīt, ka iepriekšējā laulība NAV EKSISTĒJUSI. Ka abi laulātie nav dzīvojuši "patiesā" laulībā. Kā pirmais pierādījums tam ir bērnu neesamība. Tad lūk, to var izlemt tikai baznīcas tiesa ar Pujātu priekšgalā.
Abu bērnam ir jau 4 gadi. Kad uzjautāju brālim, ko viņi beidzot nelaulājas tai savā katoļu baznīcā, viņš man atbildēja - gaidām vēl baznīcas tiesu. Tur rinda liela.
Tā, lūk - gan baznīca izlokās visādi, lai savus lēmumus pati apietu, gan baznīcā gājēji nekādi kristieši vis nav (ka jau rinda liela).

Baznīca ir cilvēku manipulācijas līdzeklis. Atvainojiet, ja tas kādu aizskar, bet tās ir manas domas.

Tad kāpēc tu gribi laulāties katoļu baznīcā, ja jau tagad pilnīgi skaidri zini, ka nedzīvosi pēc tiem likumiem, kādus katoļu baznīca nosaka. Ja domā, ka tas lai jūs neguļat kopā ir tikai likuma izpilde un tas vajadzīgs tikai pašam priesterim -tu maldies. Viņš to prasa jūsu pašu dēļ.

Man bērnam krustvecāki nodzīvoja 10 gadus kopā ir 10 gadus veca meita, pirms pusgada baznīcā salaulājās. Man liekas būtu ļoti muļķīgi ja viņiem pirms kāzām liktu dzīvot atsevišķi. Nevaru iedomāties, kā būtu, ja pārim pusmūžā ar bērnu liktu uz laiciņu izšķirties lai var salaulāt baznīcā. Vienkārši pirms laulībām, abi aiziet uz grēksūdzi un pēc ceremonijas jau viss ir likumīgi.

Būtība ir tajā, ka ceremonijas laikā dod dievmaizīti, bet to var pieņet tikai tad, ja ir izsūdzēti visi grēki. Tad nu gan liela problēma pirms svarīgā pasākuma izsūdzēt grēkus. Droši vien mācītājs ir pārāk principiāls.

Vai jēga dzīvot godīgi, ja gods jau zaudēts... Pēc baznīcas uzskatiem attiecībā uz fizisko godu - nevainību utt.
Baznīca ir tikai ir institūcija, ko radīja cilvēks ar visiem no tiem izrietošiem noteikumiem. Ja Dieviņam, Liktenim utt jūsu līdzšinējā kopdzīve nebūtu bijusi tīkama, diez vai viņš būtu jūs svētījis ar lēmumu jums saprast, ka vēlaties būt kopā uz mūžiem.
Gods, arī latviešu dzīvesziņā nav saistīts tik daudz ar fizisko, kā ar emocionālo pusi. Bez goda dzīvot - ļauties viens otram bez mīlestības, aprēķina, tikai savas baudas utt vārdā. Kamēr divi cilvēki viens otru mīl, ciena un rūpējas, lai abu attiecības būtu ilgstošas, nedomāju, ka būtu pamats teikt, ka cilvēki dzīvo bez goda. Gods ir mūsu sirdsapziņa. Kamēr tā mums ir tīra, mēs dzīvojam saskaņā ar sevi un citiem.