apburtais loks - salaulāšanās baznīcā un katoļu kristības

varbūt tieši tāpēc, ka vienmēr ir noticies pēc tava prāta viņš vienreiz vēlas, lai notiek pēc viņa prāta??? vai neesi iedomājusies, ka arī viņš grib pārbaudīt, vai tu esi gatava kādreiz arī viņam piekāpties, vai arī viņam vienmēr būs jāpiekrīt it visam, ko tu teiksi un izdomāsi? Vīrietis jebkurā gadījumā negrib būt zem sievas tupeles uz mūžu!
Un ja viņš saka, ka ka visu mūžu uzskatījis, ka laulāsies baznīcā, tad es arī visu mūžu domāju, k precēšos pilī! bet ne viss notiek tā, kā ir domāts un cerēts...

problēma jau ir tā, ka viņš mūždien piekāpjas man un viss notiek tā kā vēlos es, jo pārsvarā viņam svarīgāk ir tas, ko domāju un vēlos es, bet šis gadījums ir tas, kur viņam ir stingra nostāja un mēs jau iepriekš zinājām, ka būs diezgan lielas problēmas ar to visu. no vienas puses es tiešām gribu viņam piekāpties šajā jautājumā, jo zinu, ka tas viņam ir svarīgi, bet no otras puses es negribu kāpt pāri saviem principiem un uzskatiem, tādēļ mums vnk ir jāatrod patiešām saprotošs katoļu mācītājs, bet neticu, ka tas būs tik viegli. viņš jau teica, lai sastādu sarakstu ar baznīcām, kas man patīk un tad viņš brauks un runās kas un kā, uz ko es atbildēju, ka tā arī darīšu, tikai brauksim mēs abi un runāsim mēs abi.

nav jau viņš nekāds fanātiskais katolis, bet tika paziņojis, ka visu mūžu ir uzskatījis, ka laulāsies baznīcā un tā tas arī būs.. es jau tiku piedāvājusi tādu variantu, ka reģistrējamies, kur gribam, bet pēc tam laulību svētam baznīcā, ja viņam to tik ļoti gribas, bet tas lūk neder, jo baznīca ir un paliek baznīca un āmen! trakākais ir tas, ka man patīk ļoti daudz luterāņu baznīcas, bet tājās viņš arī nelaulāsies, jo ir katolis, bet pagaidām ir tikai viena katoļu baznīca, kuru kaut cik spēju iedomāties kā skaistās dienas sastāvdaļu- būs jāiet runāt ar macītāju un jācer, ka viņš būs saprotošs.. es saprotu tavu domu, ka nedrīkstu liekuļot ticības jautājumos, bet es arī nedrīkstu piespiest savu vīrieti atteikties no viņa uzskaties un vēlmēm.. pēc tā iznāk, ka mēs vispār nedrīkstam precēties.

Skyhell: un turpmākā laulībā? Arī citās sfērās pieņemsi, ka otra vēlmju un viedokļa cienīšana nozīmē 100% pakļaušanos un pielāgošanos tam?
Kompromis nozīmē, ka abiem nākas spert soli pretim vienam otram, nedaudz attālinoties tikai no savas gribas un iecerēm.
Piekrītu Minnas_Bremzes pieejai - ja vīram izdodas atrast kādu, kas Tev liek brīvprātīgi ar visu sirdi pieņemt šo pārliecību. Tad ir ok - tās ir viņa iespējas. Bet piespiest ticēt ar varu - to neatradīsi nevienā dogmā. Katoļu krustneši viduslaikos šo ieceri centās realizēt - diezgan neveiksmīgi. Diez vai ar šantāžas palīdzību - var vairot mīlestību uz Dievu.

mums bija garumgarā diskusija par šo tēmu- varētu pat teikt, ka diezgan karstas diskusijas, jo esmu vienmēr bijusi diezgan krasi noskaņota pret katoļu uzskatiem, lai gan augstākajam spēkam ticu, bet ne katoļu interpretācijā.. topošais paprasīja, vai tas viss nozīmē, ka man viņa viedoklis neko nenozīmē un man neko nenozīmē viņa jūtas un vēlmes? uz to visu atbildēju, ka viņš man nozīmē ļoti daudz, bet katoļticība pilnīgi neko.. savukārt, viņš pateica, ka man ir pēdējais laiks pieņemt viņa vēlmes.. ar ko varēja nospriest, ka diskusija ir beigusies un viņa lēmums netiks grozīts. protams, ka gulēt aizgāju makten burbuļojoša pie sevis, jo par ticību ir runāts daudz arī pirms saderināšanās un pilnīgi bez nekādiem rezultāties.. jācer tikai, ka atradīsim normālu baznīcu un mācītāju, kas nepieprasīs no manis to, ko netaisos sniegt pretī..

Katoļu baznīcas pamatojums - diezgan jau loģisks un pamatots, ja skatamies no attiecīgās organizācijas viedokļa. Kā jūs spēsiet audzināt savus bērnus - ja šajā jautājumā būtiski atšķiras viedokļi? Tas ir - ja viens ir līdz kaulam pārliecināts katolis, vai otrs spēs pats bez ticības un pārliecības audzināt bērnus saskaņā ar katolisma dogmām?
Protams, es ceru, ka mūsdienās reti vairs kurš ir izteikts fanāts, un tam nevajadzētu ikdienā radīt strīdus un nesaskaņas. Bet, tai pat laikā esmu redzējusi arī negatīvus iznākumus. Attālas paziņas vīrs, fanātisks katolis - būtībā ar saviem radiem ir panācis, ka bērni nievājoši un klaji necienīgi izturas pret savu māti - jo viņa ir "grēciniece" - neiet ar viņiem kopā svētdienās uz baznīcu, neskaita pirms ēdienreizēm tēvreizi, neievēro virkni citu "būtisku" katolisma noteikumus. Otru skumjo gadījumu zinu - ka šāds pats fanātisks katolis pameta sievu un cīnās par bērnu aizbildniecības iegūšanu, uzzinot, ka viņa pēc trešā bērniņa laišanas pasaulē slepus, neievērojot vīra aizliegumu, lieto kontracepciju. Tādejādi pārkāpjot katoļu baznīcas norādes par kontracepcijas liegumu.
Laulības pamatā ir kompromis. Jautājums ir, cik katra cilvēka pārliecība un piemēram, reliģiskā piederība, pieļauj iziet uz kompromisiem. Arī pašpārliecināts katolis varētu nākt pretim un samierināties tikai ar laulības svētīšanu, vai aizlūgumu, bet juridiski formēt laulību Dzimtsarakstu nodaļā - tā, lai otram cilvēkam neliktu gribot, negribot zaimot par savu reliģisko piederību.
Savā nostājā un pārliecībā esmu 100% PRET tādu oficiālu institūciju kā baznīca, bet tai pat laikā es cienu un respektēju citu cilvēku izvēli. Tāpēc nekad neuzdrošinātos apgānīt to, kas citam svēts - un tikai un vienīgi imitācijas vārdā piedalīties šajos rituālos. Ja nevari to pieņemt kā savu - tad tev nav tiesības "tēlot" un tādejādi graut citu cilvēku izveidotu vērtību kopumu.

Tu esi pajautājusi sev un viņam, kāpēc viņam baznīca ir svarīgāka par Tevi?

Manā gadījumā bija tā - vīrs gribēja baznīcu, nevis es. Tad es viņam pateicu: ja jau baznīcu vajag TEV, tad arī dari visu iespējamo, lai to sasniegtu, un tas ir - sameklē, lūdzams, mācītāju, kurš spēs mani pārliecināt par baznīcu! Dari to, jo Tev vajag nevis man! Izrādījās, ka slinkums iet un meklēt un jautāt bija pietiekoši liels, un tā vajadzība pēc baznīcas - attiecīgi maza. Kāzas bija zagsā ;)

vairums apgalvo, lai neiet laulāties katoļu baznīcā un vispār baznīcā, ja ticība liekas nepieņemama un cilvēks nespēj izpildīt baznīcas uzstādītos noteikumus, bet ko darīt, tad ja topošais vīrs ir tikai un vienīgi par laulībām baznīcā, jo ir kārtīgs katolis, bet es esmu luterāne, kura baznīcu neapmeklē un visas tās dogmas neuzskata par saprātīgām? ticiet man, ja es varētu es katoļu baznīcā nelaulātos un visticamāk arī luterāņu nē, bet gan Bīriņu pils lapenē, bet diemžēl mans topošais to neatzīst un nekad neatzīs.. viņš arī luterāņu baznīcā ir atteicies laulāties, lai gan tā man ir daudz pieņemamāka par katoļu.. man vnk nav izvēles, ja nu vienīgi nelaulāties vispār, bet neviens taču iemīloties vispirms nepaprasa, kas tu esi par ticību un tad tikai sāk veidot attiecības- diemžēl vai par laimi papriekšu ir jūtas un tad viss pārējais, lai gan vieglāk, protams, būtu no sākuma noskaidrot visas uzskatu nesakritības un tikai tad izvēlēties iemīlēt to cilvēku vai tomēr meklēt citu!

Viss patiešām ir atkarīgs no priestera, jo mūsu saderināto kursos vismaz 80% no pāriem dzīvoja kopā. Tur arī bija 2 garīdznieki, kuri abi neko nepārmeta par šo jautājumu. Priesteris, kas mūs laulāja, uzdeva šo jautājumu, bet jau gaidīja atbildi, ka kopā dzīvojam un tik iesmīnēja nedaudz, kad mēs tā kautrīgi smaidījām... Mūsu priesteris saprot šībrīža situāciju un ir visādā ziņā kolosāls garīdznieks.

Ja kādam ir kaut kas pret baznīcu, vispār nesaprotu, kāpēc ejat tur laulāties... valstij tak tik ļoti rūp ģimenes, ka tik vien praasa kā mēnesi iepriekš papīrus iesniegt.. Nekādu ķēpu.
Bet vispār jau var parunāt ar citu priesteri

Mēs ar savu nu jau esošo vīru pirms laulāšanās katoļu baznīcā bijām nodzīvojuši kopā 5 gadus. Tad, kad gājām mācības, priesteris ļoti labi zināja par mūsu situāciju un nenosodīja mūs, jo apsveicami ir tas, ka mēs beigu beigās esam nolēmuši saņemt Dieva svētību nevis visu turpmāko dzīvi turpināt dzīvot kā saka grēkā. Šo gadu laikā esmam savas jūtas tikai stiprinājuši un neesam no tiem pāriem kuri tikko iepazinuši viens otru uz karstām oglēm skrien uz baznīcu, es domāju normāls priesteris to novērtē. Bet ja cilvēki nevēlas ievērot arī turpmāk baznīcas tradīcijas, tad sorry, kāpēc tad jālaulājas baznīcā???

es neko nepārmetu cilvēkiem kas neizvēlas reliģiju. tā tomēr ir katra paša darīšana - kam uzticēt savu dvēseli. jebkurā gadījumā nosodāms nav neviens.

bet šokē tās meitenes kas grib laulāties baznīcā, bet nespēj pieņemt šādus tādus noteikumus. galu galā - reliģija nevienam pakaļ neskrien un aiz rokas neķer. negribi - neej uz baznīcu, precies dzimtsarakstu nodaļā. bet ja tomēr gribas laulāties - tad ir jābūt godīgai attieksmei gan pret priesteri, gan pret reliģiju - jāciena ir arī lietas ko nesaproti.
'
Minna_Bremze - kas attiecas uz vispārējo tradīciju nezināšanu, neizprašanu un necienīšanu - tur es pilnībā piekrītu. subkultūra ar nosaukumu - patērētāju sabiedrība attiecībā uz visu - gan baznīcu, gan kāzu tradīcijām gan visu pārējo. mūsdienu galvenais moto - dari kā tew labāk patīk. šuds ar to kas ir pareizi, pilnīgi vienalga vai saskan vai nesaskan ar tradīcijām. galvenais ka labi izskatās un ka var iztaisīt šovu! no it visa... skumji uz to visu noskatīties.

Un tomēr kaut kā interesanti liekas, ka mācītājs nosaka pirms laulībām atturēties no kaut kā... Mums neko tādu neaizrādīja.
Mans vīrs bija luterānis es katole un mācītājs viņam teica, ka nav obligāti jāpāriet katoļticībā, lai varētu mūs salaulāt. Viņš arī nenoteica, kas un kā mums ir jādara pirms un pēc laulībām.
Pirms laulībām, kad gājām pie viņa, vairāk runājām par ticību kā tādu un nevis konkrēti par katoļticību. Vienīgais, ko viņš mums atgādināja regulāri, ka katoļu baznīcā noslēgta laulība netiek šķirta. Vienmēr arī uzsvēra, ka tas kā veidosies mūsu laulības dzīve ir atkarīga no pašiem nevis no baznīcas. Tāpēc arī mēs, netirzājām baznīcas likumus.

Un, Minna_Bremze, piekrītu, arī es esmu ievērojusi, ka dažs labs baznīcā negājējs zina vairāk par baznīcu nekā, piemērma, es, kas biežāk piestaigā uz baznīcu. Bet ko tas Tev dod, ja apstrīdi baznīcas likumus?

:) dzīvnieki....
es jau nesaku, ka mēs pirms kāzām kādu mēnesi neatturēsimies....
es saku, ka 3 mēnešus es zinu, ka nevarēšu. Turklāt man tagad būs iesvētes kursi 3 mēnešus (katehēzes mācības) un pēc tam pirmslaulību kursi apmēram 3 mēnešus ( man tā šķiet). Es esmu ļoti pateicīga par šo laiku, kad mācīsimies būt tuvāk Dievam. :)

> meitenes kas te izķengā baznīcu un stāsta ka reliģija ierobežo un aprobežo - diemžēl jāsaka ka esat ierobežotas savos spriedumos

Es gan esmu ievērojusi, ka par baznīcu, un tās vēsturi zinu vairāk nekā dažs labs bazņicā gājējs :)

Cilvēkam bieži liekas vienkāršāk pieņemt vispārinātas lietas, nemēģinot iedziļināties to būtībā, izcelsmē. Mana vīramāte, kas sākumā bubināja, ka neesmu ar mieru laulāties baznīcā, izrādās, nezin dažādas kristietības it kā elementāras lietas.

Tieši tas pats ir ar kāzu tradīcijām. Sēžot te, dažkārt brīnos par cilvēku virspusējp pieeju lietām. Ne kaut kāda izpratne par kāzu tradīcija'm ,ne vēlēšanās saprast, kāpēc tieši tā, ko tas simbolizē... Tāda subkultūra diemžēl.

ashele, es jau sākumā atvainojos tiem, kurus, iespējams, mani uzskati par baznīcu aizskar. Tomēr man nevarētu pārmest nezināšanu un ierobežotibu ;)

ak vai! tātad sajūta ka dzīvnieki kaut kādi, kas nevar atturēties kādu laiciņu! apkaunieties, meitenes. :D

mēs ar vīru atturējāmies vairāk kā mēnesi pirms laulībām - dzīvojot vienistabas dzīvoklī un guļot vienā gultā. par segām neatceros.
un mēs pat neesam katoļi. darījām to tāpēc, lai būtu interesantāka kāzu nakts, lai vairāk viens pēc otra sailgotos un lai stiprinātu savu attiecību emocionālo pusi tajā skaistajā laika posmā.

uz pusgadu vai gadu gan neparakstītos uz šādu celibātu, jo gars stiprs - miesa vāja. bet mēnesi vai pat divi - tas jau nav nekas nereāls!

kas attiecas uz pārējo - ja nav pieņemamas baznīcas dogmas, tas nozīmē ka nevari būt katolis! ja neesi katolis, tad nav ko laulāties katoļu baznīca. un visas problēmas ir atrisinātas. ja tomēr tas ir tik svarīgi, tad jau ir vērts no kaut kā atteikties, lai kaut ko iegūtu!

meitenes kas te izķengā baznīcu un stāsta ka reliģija ierobežo un aprobežo - diemžēl jāsaka ka esat ierobežotas savos spriedumos. cilvēks kas nav spējis reliģiju pieņemt, nevar izteikt objektīvus spriedumus, gluži vienkārši tāpēc, ka nav kompotents šajā jautājumā!

ui, gan jau ka mani te tūlīt nomētās akmeņiem... ;)