apburtais loks - salaulāšanās baznīcā un katoļu kristības

vienīgā problēma tāda, ka neesmu jau es nekādā baigā luterāne un tāpēc negribu spiest kko tādu darīt mīļotajam.. vispār esmu sapratusi, ka baznīcās ir ļoti daudz visādu izņēmumu, tik kkā dīvaini tas liekas, ka ir baušļi un dogmas, kurām jāseko, bet visam un visur vienmēr ir izņēmumi- patiesībā tas priecē, jo ceru, ka arī mūsu gadījumā atradīsies kāds katoļu mācītājs, kas nedaudz pievērs acis uz manām nepilnībām..

Ja dabū no Pujata parakstu uz iesnieguma par dispenci no normas (kaut kā tā viņu laikam sauca), tad var katolis laulāties luterāņu baznīcā un katoļu baznīca atzīs viņa laulību par spēkā esošu. Mēs toreiz iedevām vīra mācītājam (katoļu mācītājs) savus personas datus un luterāņu baznīcas un māčitāja vārdu un viņš pats uzrakstīja Pujatam iesniegumu un pats arī tikšanās reizē šo parakstu dabūja.

Ar dogmām nav tik traģiski. Principā cilvēks, dzīvojot normālu dzīvi saskaņā ar vispārzināmiem ētikas un morāles principiem, ievēro visus baušļus pat ja viņš tos nezin no galvas. Kristietība sludina cilvēkmīlestību (ar to arī Jāņa Kristītāja novirziens no jūdaisma, ko turpināja Jēzus, ieguva popularitāti). Tāpēc ja Tu vari sevi saukt par cilvēkmīli, Tu esi kristiete, tikai ar to atšķirību, ka nepiedalies baznīcu biznesā. Tomēr ir zināms, ka baznīcas tika celtas enerģētiski svarīgās vietās, kur pirms tam atradušās pagānu svētvietas. Tā ka arī baznīcu vieta principā ir vienkārši visiem pozitīvs enerģētisks lauks :)
Savukārt tie, kas krasi iestājas par baznīcām kā patiesajām vietām, ir pieslēgti masu manipulācijas sistēmai, jo Dievs ir visur. Tāpēc jau Jēzus varēja sludināt jebkurā vietā, jo Dievs ir sirdī.

es ne vienā vietā neesmu teikusi, ka esmu ticīga luterāne, jā esmu kristīta luterticībā, bet pateicu arī, ka tikai kristīšanas pēc un baznīcā neeju.. un es pat nepretendēju uz to, ka esmu kristiete, bet parādu iemeslu, kāpēc laulāšos baznīcā..
ne jau es izvēlējos, lai mani krista, bet vecāki izdomāja to darīt. es vispār uzskatu, ka bērns nav jākrista, jo viņš man ir svētība tāpat un nekļūs mazāk vai vairāk svēts, ja nokristīšu, jo bērnam pašam ir jāizlemj, kurā brīdī viņš grib pievienoties kādai konfesijai un vai vispār to grib.. līdz ar to pārmest man, ka esmu kristīta, bet neievēroju baznīcas dogmas ir lieki, jo pēc manas izvēles es vispār būtu budiste, jo patreiz tā ir vienīgā konfesija, kuras uzskati man ir pieņemami.

Man jau palika nelabi un garlaicīgi lasīt prātuļojumus par to, kāpēc neievērot Dieva likumus. Es esmu pārliecināta kristiete (luterāne jau vairākās paaudzēs), bet tas nebūt nenozīmē, ka neesmu grēcīga. Neviens cilvēks nav bez grēka.
Negribat neticat, negribat, nelaulājaties baznīcā, negribat, nelaulājaties nemaz ! Nenosodiet reliģiju,esnebūt nenosodu jūs.
skyhell Tu esi luterāne, kas neiet baznīcā un nepieņem dogmas - zini, Tu neesi luterāne, Tu neesi pat kristiete, ja kas. Būt kristītam, iesvētītam luterāņu draudzē un neievērot Dieva likumus ir tas pats, kas dzīvot mūsdienu pasaulē un neievērot laicīgos likumus. Atšķirība ir tikai tāda, ka laicīgās pasaules likumu neievērošanas rezultāts - kriminālatbildība ( civil., admin.), Dieva likumu neivērošanas rezultāts - pazudusi dvēsele.
Minna_Bremze starpcitu par protestantiem nesauc tikai luterāņus ! Tur pieder arī anglikāņi, u.c.

Es esmu emocionāli ticīgs cilvēks, bet katoļu baznīcā man nav vietas. Jo man nav tik šaura pierīte, lai atslēgtu savu veselo saprātu un pieņemtu dažādas obligātās uzvedības normas un dogmas...
Es uzskatu, ka tas, ka es uz baznīcu, kurā esmu kristīta un iesvētīta atvedu savu izredzēto cilvēku un tur mācītājs, kurš pats zvērējis vadīt savu dzīvi celebātā, sāk mūs, TRĪSDESMITGADNIEKUS!, pazemojoši izprašņāt, un taisījās sūtīt mūs astoņu nedēļu laulības skolā, kaut gan mēs esam gadiem ilgi kopā dzīvojuši un viens otru vairāk nekā pārbaudījuši, lai būtu pārliecināti, ka vēlamies pavadīt visu savu atlikušo dzīvi kopā... Tas bija Pazemojoši! vienīgā iespēja - pieiet šai situācijai ar humoru, un vairāk nekad tur vairs neiet.

mana dārgā pamatojums, kādēļ nevar laulāties pie luterāņiem ir tāds, ka tad viņu izmetīs no katoļticības, bet viņam visā dzimtā visi ir katoļi..

mana vienīgā problēma ir tāda, ka es negribu iet tos 3mēn. iesvētību, nu vnk neizturēšu es to, jo es par reliģiju un politiku nestrīdos, bet grūti man ir savaldīties kko nepateikt pretī, ja kāds man mēģina kko citu ieborēt. es vnk turpinu cerēt, ka ne visi katoļu mācītāji ir tik stingri kā runā..

bet paldies par ieteikumiem :)

"Klasisks" katolis neatzīst luterāņus, jo tie skaitās pie atkritējiem. Rupji sakot, sekta. Katoļiem ir tā ideja, ka ja saliktu rindiņā visus pāvestus, kas nodod svētību viens otram,tad rindas sākumā būtu pats Jēzus. Savukārt Luters ar savu protestanitsmu (kā luterāņus sauc citur Rietumeiropā) šo ķēdīti ir pārrāvis, tāpēc viņa ticībai (atzaram) vairs nav šīs "īstenās" Jēzus svētības.
Tas ir viens no pamatīgākajiem pamatojumiem, kāpēc katoļi neatzīst luterāņus.

Bet kā jau teicu - meklē mācītāju, kuru Tu saproti!

ne vienā brīdī neesmu teikusi, ka to nedarīšu katoļu baznīcā.. jā, teicu, ka negribu, bet teicu arī, ka man nav izvēles. tas, ka mēs par to esam karsti diskutējuši, nenozīmē, ka atsaku viņam to prieku, vnk gribu, lai viņš saprot, ka tas man nav nemaz tik viegli.. citādi iznāks, ka es pie sevis glabāju visus iebildumus un viņš to nemaz nenojaušs, domājot, ka viss ir skaisti un vienkārši. viņš zin manu viedokli un ļoti labi to saprot, savukārt es lielos vilcienosi saprotu arī viņu un tādēļ piekāpjos šajā jautājumā, bet ja lemšana būtu manā ziņā, tad katoļu baznīcā es nelaulātos.

ir viņam draudze, ir baznīca, ir mācītājs, bet tajā baznīcā es kategoriski atsakos laulāties, tad jau labāk nedaru to vispār un dzīvoju tāpat "grēkā tā teikt" :) vnk tā baznīca ir pārāk nospiedoša un tumša priekš manis, tāda sajūta, ka uz nāvessodu ierodies.. esmu tur dažas reizes bijusi uz dievkalpojumiem- pārliecinājos, ka domas nemainījās ne pirmajā ne ceturtajā reizē par to vietu, vnk grūž ārā mani tā ēka, tādēļ jāmeklē cita baznīca.. varu piekāpties, bet ne tik ļoti.

nu tik izteikts ticīgais viņš nav, ka visu ievēro, šad tad uz dievkalpojumu iet, grēkus sūdz, pats arī atzīst, ka nav no tiem pareizākajiem, bet laulāties viņš grib tikai un vienīgi baznīcā. tā jau arī nav problēma, tik nesaprotu, kāpēc obligāti katoļu, kāpēc nevar luterāņu baznīcā to darīt.

bet vispār nav jau nekāda mega problēma, vnk gribēju parādīt, ka var būt dažādi iemesli, kāpēc neīpaši ticīgs cilvēks laulājas baznīcā.

Bet vai tiešām Tavs izredzētais ir tik pamatīgs katolis? Viņš neēd gaļu piektdienās? Viņš nedz pats, nedz Tev ļauj lietot kontracepciju? Jums līdz kāzām nav seksa? Nemaz nerunāsim par iknedēļas dievkalpojumu svētdienas rītā (kad galva pilna ar paģirām?)
Vai varbūt savu ticību viņš vēlas pierādīt tikai sev tīkamos un ērtos veidos?

/šī piezīme nav domāta, lai Tu "uzceptos", prosta pārdomas par to, kā katrs interpretē savu uzticību Tam Kungam ;)/

Iesaku nevis meklēt baznīcu, bet tieši mācītāju, kurš spēs gan Tevi nomierināt, gan jūs abus salabināt, gan izstāstīt, vai Ttiešām Tev laulības katoļu draudzē nozīmēs attiekties no saviem principiem utt.
Tomēr liekas dīvaini, ka Tavam katolim nav savas draudzes? Mans pašas brālis ir jauizcepts katolis sievas ietekmē, un zinu, ka viņiem ir sava draudze, sava baznīca, savs tur kalpojošs mācītājs, un ka nekur citur viņi neies.

Bet ja nu man būtu šāda dilemma, es piekristu laulāties... Izraēlā, kas ir kristietības dzimtene. Tur tomēr ir cita gaisotne - tūkstošgadīgas baznīcas utt. Tā kā Latvijā kristietība ir ienākusi reliģija, tās aura te tomēr nebūs tāda. Padomā par to ;)

Es toties no iepriekš rakstītā sapratu, ka tu ne par ko negribi katoļu baznīcā un vēlies, lai tavs topošais to beidzot saprastu :)

skyhell. Precējās deju kolēģe fanātiska KATOLIETE ar tikpat radikāli fanātisku LUTERĀNI. Abi līdz sirds dziļumiem ticīgi, bet tikai katrs dziļi ar saknēm savā konfesijā. Šajā gadījumā pēc ilgām pārrunām ar abu baznīcām - tika panākts kompromiss ne vien no abiem lauleņiem, bet arī no viņu baznīcām. Un abas baznīcas pieļāva un piekrita ekumēniskai laulību ceremonijai - vienlaicīgi ceremoniju vadīja abu konfesiju mācītāji. Interesanti, un man patika katoļu mācītāja attieksme. Šo atļauju tikt laulātiem šādā formā abiem jaunajiem bija jānopelna - pirms kāzām kopīgi kā grupas vadītājiem jānovada svētceļnieku grupa uz Aglonu. Tas abiem ļāva gan tīri organizaroriskos jautājumos iepazīt, cik labi, vai slikti mācēs abi sadarboties. Otrkārt, iepazīt vienam otru reliģisku rituālu kontekstā. Treškārt labāk izprast savu attieksmi pret reliģiju. Visu cieņu, attiecīgajam mācītājam par viņa dzīves gudro lēmumu.

Tu nedaudz neizprati, ko rakstu, jo diskusija bija izveidojusies diezgan radikāla- vai nu esi ticīgs un laulājies baznīcā, vai to nedari.. daudzas izteica doma par to, kāpēc jādara tas baznīcā, ja šis tas no ticības nav pieņemams.. es savukārt, iepludināju savu viedokli un notikumu, ka baznīcā to darīšu tādēļ, ka topošajam tas ir svarīgi un pamatoju. nevienā brīdī nesaku, ka viņam nepiekāpšos.. jā, piekāpšos, tagad tik jāatrod baznīca, kas apmierina mūs abus. vnk gribēju parādīt, ka reizēm nākas laulāties baznīcā arī tad, ja cilvēls nav ļoti ticīgs, bet tādēļ, ka otra puse to vēlas- līdz ar to nevajag teikt, ka baznīcā nav ko darīt, ja nespēj kko pieņemt no konkrētās konfesijas!