Vedējmāte grūtniece....

kā es meitenes gribētu šo lietu no jums iemācīties:) nu- iemācīties nedomāt par savām ērtībām,savām interesēm, laiku...:) Tad kad nebija pašiem savs dzīvoklis, pabeigts maģistrs-likās, nu tad kad būs- tad jau būsim gatavi, bet tagad kad tas viss jau ir- liekas, nu nē...es vēl negribu, man ir bail

krīzei ar bērniem nav nekāda sakara! :) bērni ir lielākā dzīves svētība un laime, kas nav pakārtota nekādiem materiālajiem standartiem. latvijā cilvēki diemžēl bieži vien pārāk cieši turas pie savas dzīves ērtībām un nav gatavi atteikties ne no kā savu bērnu labā. un tas jau ir traģiski. atruna - nevaram atļauties bērnu savā mazajā dzīvoklītī - ir egoisma visaugstākā pakāpe.

man patika divi viedokļi:
protesta akcijā 13. janvārī plakāts: "Mīlēties, nevis Krīzēties"

dievkalpojumā mācītāja sprediķī: latvieši ir tik pārņemti ar raizēm ka var notikt kaut kas slikts, ka viņiem pat neatliek laika mīlēties - ja tas nemainīsies, mums draud izmiršana.

p.s. ceru pēc pāris mēnešiem pievienoties topošo māmiņu pulciņam. neskatoties uz to ka mums ir tikai 42m2 dzīvoklis pie tam vēl - īrēts! ;)

Mums atkal likās, ka vedējmāte stāvoklī ir īpaši šarmanti - ja jau vedējus izvēlas pēc principa, ka šim pārim uzticamies, vēlamies līdzināties un ceram, ka viņi mums palīdzēs saprast, kā labāk veidot kopdzīvi, ja mums rastos problēmas - tad priecājāmies (un cerējām), ka grūtniecība būs lipīga un ka arī mēs varēsim drīz sveikt mazo mūsu jaunajā saimītē.

Redzēs, varbūt piepildās drīzumā ar' :)

Tik sirsnīgi vārdi.....

Kā mana veselības mācības skolotāja teica - bērniņu vajag tad kad gribās ar katru domiņu un kermeņa daļiņu :).
Nedrikst sev atņemt laiku, kad vēl nav tāda vajadzība un vēlēšanās - jāizbauda jaunība un brīviba cik vien iespējams, bet tad kad ir tā - ka vajag ar visu sirdi un dvēseli, tad nedrikst klausīties nekādās atrunās un nepalaist garām šo sajūtu būt vecākiem.
Bērniņu vajag tad, kad to uztver par svētību nevis apgrūtinājumu. Un mūsu ģimenītē tā ir svētība, neraugoties ne uz kādām krīzēm, ekonomikas nestabilitātēm, faktu ka mums ir tikai 45m2 dzīvoklits un ka tieši šis brīdis ir manas karjeras virsotne :) - tam visam nav nozīmes, tas viss pagaidīs...

Protams, es tev piekrītu, ja negribas, tad tā ir cita runa! Es runāju tikai par situāciju,ja ir vēlme un gatavība bērniņam.

protams-ja pāris vēlas, tad visi šķēršļi ir pārvarami... es zinu, ka tuvākos 1-2 gadus točno negribu bērnu- vienkārši negribas un arī šī sajūta "negribas" ir jāņem vērā

Zini, vienmēr var atrast kādu faktu,kāpēc atlikt šo skaistu dzīves notikumu, tad varbūt,ka vienam nav darba, tad otram,tad nav piemērots dzīvoklis, tad nav naudas, bet ja pāris patiešām vēlas bērniņu, tad visas pārējās problēmas un situācijas paliek otrā vietā, jo nekas nevar būt brīnišķīgāk par sajūtu gaidot bērniņu un vēlāk šīs problēmas pašas no sevis pašsaprotamā veidā atrisinās! Jo optimistiskas un pozitīvas domas dod cilvēkam spēku rast pareizo risinājumu un ļauj pieņemt pareizāko lēmumu :)

nu bērna radīšanai vajag stabilitāti morālajā līmenī. mums pats par sevi it kā ir stabilitāte- mājoklis, labs darbs, izglītība... bet šajos apstākļos tas tomēr ir risks.ok- tevi nevar atlaist, bet var atlaist tavu draugu. a ko tad?! šis gadījums ir no dzīves-paziņām tā gadījās. tas tomēr ir nervus kutinošs fakts.
bet kā jau teicu-par spīti visam- lai jums veicas:)

Patiesībā krīze tam ir vislabākais laiks. Darbā mani tagad atlaist nevar, garantēti uz laiku stabili ienākumi. Un tad, kad atgriezīšos darba tirgū, tad jācer, ka ekonomiskā situācija būs krietni uzlabojusies :)
Bērna radīšanai nevajag gaidīt labākus laikus. Var gadīties, ka nekad nebūs pietiekami labi. Mēs jau arī bijām nolēmuši plānot. Tad, kad būs pašiem sava lielāka mājvieta, vairāk naudas, stabilāka situācija valstī utt. Par laimi, bērniņš pats pieteicās. Ir motivācija tagad tiešām kaut ko darīt, nevis tikai domāt, ka derētu lielāks dzīvolkis.

Un sveiciens arī no manis! Šaj jābūt kolosālākai dzīves dāvanai! Mēs gribam nosvinēt kāzas un tad gaidīt mazu brīnumiņu no debesīm :)

Mūs stārķis diez gan ātri pēc kāzām apciemoja...1.kāzu gadadienu sagaidīsim 3tā!!!

apsveicu jūs meitenes. gribot negribot nākas brīnīties par jūsu apņēmību šajos "krīzes" apstākļos...:) bet visā visumā- malacītes:)

No sirds sveicu jūs abas!!! Man liels prieks!!!;) Mums diemžēl pagaidām stārķis met līkumu:( Neizdodas:(

Apsveicieni un laimītes vēlējumi arī no manis! :)