Pateicības runas

Mēs ar saviem vārdiem pateiksimies!Es domāju, ka būs baigi sirsnīgi.Un ja nu sākšu raudāt,tad tikai apskāviens un buča :)

precos.lv
te ļoti skaisti pantiņi :)

Pievienojos rutux. Ir jau labi tie oficiālie pantiņi - bet, vairumā gadījumu veids, kā tie tiek nolasīti - rada B.Sipenieces cienīgu parodijšovu par LTV raidījumu "Daudz laimes!" ... Turklāt, ja nemākam pareizi lietot intonāciju utt - tad arī domu , "vēstījumu" uzķert nemaz nav tik viegli. Protam, ja pašas saviem vārdiem nemākam, un leikas, ka dzejnieks to pateicis labāk - vienmēr taču var ierakstīt kartiņā, kuru mammas varēs ilgi un dikti jau mierīgākā atmosfērā izbaudīt. Bet uz vietas, pasākuma laikā - gari sarežģīti dzejoļi, vai ar "mirstīgā" intonāciju samaitāta četrrinde nekad nebūs labāka, par sirsnīgu, patiesu un pašas izteiktu "Paldies!". Vai kaut vai ja "lūpa no aizkustinājuma" trīc pavisam traki - tad skūpsts vai apskāviens bez vārdiem mēdz būt daudz vairāk izteicošāks un daiļrunīgāks, dziļāks, nekā poēma par "Māti Radītāju".

Kādēļ sarežģīt? Manuprāt nav nekas jaukās un sirsnīgāks par vienkāršu paldies. Vecākiem es pateiktu, paldies, ka devāt mums dzīvību, lai varētu dzīvot, mīlēt un būt laimīgiem. Vedējiem teiktu paldies, ka ievedāt mūs šai jaunajā dzīves ceļā. Ka bijāt ar mieru būt mūsu balstam un paraugam.

Mēs uzrakstījām brīvā tekstā vārdus, kas ir no sirds! Pateiksimies par atbalstu, par mīlestību, par padomiem u.tml. Mums visām dāvanām ir vienojošais elements ''atmiņas'', un tā mēs viscaur iepīsim pateicības runā jaukas, skaistas atmiņas utt.

es iedevu vedeejmaatei paaris liriskus teikumus, lai nolasa mammai, bet pati uzrakstiiju garu, sirsniigu veestuli, ko nodoshu kopaa ar daavaninju, lai peecaak izlasa privaati :)