Kad vedēja loma iedalīta tikai vienam no pāra...

Tā nu ir sanācis, ka šogad esmu ne vien līgavas, bet arī vedējmātes kārtā, par ko, protams, jūtos gan pagodināta, gan pacilāta, jo cilvēks, kuram būšu līdzās viņa īpašajā brīdī ir man ārkārtīgi tuva draudzene, kuru faktiski uzskatu par daļu no savas ģimenes.
Apstāklis, kas mani nedaudz ir samulsinājis - par vedējtēvu ir izvēlēts nevis mans topošais vīrs, bet gan līgavaiņa draugs. Pats fakts mani īpaši neuztrauc un neaizvaino – saprotu, ka līgava sev blakus vēlas redzēt garīgi tuvu cilvēku un līgavainis tāpat. Turklāt līgavaiņa draugs ir jautrs, atraktīvs cilvēks, kopā ar manu māksliniecisko izdomu un skatuves dotībām mēs būsim lielisks tandēms.
Mulsums ir tādēļ, ka šobrīd grūti iztēloties sava topošā vīra lomu iekš visa šī pasākuma. Neesam ne mūžīgi kopā salipušie “siāmas dvīņi”, nav arī nepieciešamība pēc “rociņas turēšanas” visur un vienmēr, bet kaut kā gadiem ierasts, ka šādus pasākumus apmeklējam kā pāris un arī turamies kopā. It kā jau problēmas nav – visu var apspēlēt un atrisināt, arī kutelīgo “Vedējiem rūgts!” utt. Droši vien daudz vienkāršāk būtu tad, ja arī vedējtēvam būtu stabila otra puse, bet pagaidām šis brīvs kā ērglis :). Tad nu sanāk, ka vienīgais “cietējs”, būs mans topošais vīriņš, kuram šajā pasākumā būs līdzīga loma kā mūsu cien. ex. prezidentes vīram, kaut kur fonā, nemanāmam un klusiņam :D
Nezinu…varbūt kādai no jums bijusi līdzīga pieredze ar kāzu vadīšanu šādā situācijā, varbūt vienkārši ir viedoklis no malas.