Kā uzrunāt vedējus?

Jūtu līdzi, Tev priekšā visnotaļ grūts uzdevums - īpaši, ja vedējmāte ir tava draudzene vai radiniece. Rūgtums būs jebkurā gadīījumā. Bet, ja ir kaut mazākās sajūtas, ka neuzticies kādam no vedējiem, neesi pārliecināta, ka viņi Tevi pilnībā atbalsta, tad labāk atteikt tagad, pirms nav par vēlu.
Varbūt mēģini godīgi izrunāt. Norādi, ka jums ir svarīgi, ka vedējiem ir līdzīga izpratne par laulību un ģimeni kā jums. Ka jums ir svarīga arī šī emocionālā atbalsta un padoma puse, ne tikai organizatoriskie jautājumi. Visvieglākais un ticamākais variants, protams, būtu, ja "jaunie" vedēji, ko sarunātu "izbrāķēto" vietā būtu īsts pāris, turklāt precēti. Tad varētu pamatot, ka esat sapratuši, ka labāk būs, ka pienākumus veiks īsts pāris (nebūs neveiklās situācijas ar "rūgts", turklāt precēts, lai var palīdzēt ar savu pieredzi utt 101. iemesls. ). Tādā gadījumā pastāv mazāka varbūtība, ka patreizējā vedejmāte to uztvers kā personisku aizvainojumu. (Ne jau viņas raksturs būs bijis pie vainas, bet gan "statuss") Labi, ka Tev vēl līdz kāzām tik daudz laika. Būs labi, atradīsi arī sev visfantastiskāko un piemērotāko vedējmāti!

Pieļauju, ka autore tās bailes uzrunāt, bija domājusi citādā aspektā. Tas ir, bailes, ka varētu atteikt. Tāpēc arī vēlas uzzināt "visiedarbīgāko" veidu.
Mēs, starp citu, arī ar vīru ļoti baidījāmies mūsu vedējus uzrunāt - un tieši aiz šī iemesla - "ka tikai neatsaka". Jo vēlējāmies tieši šo pāri, tāpēc viņu atteikums mums būtu bijis nopietns pārbaudījums.

Ieradāmies ciemos un paziņojām, ka esam nolēmuši apprecēties un vai viņi piekristu būt mūsu vedēji- piekrita :))
p.s. par vedējiem padomā rūpīgi, lai var paļauties!- no viņiem ļoooti atkarīga kāzu norise, ja baidies pat runāt ar viņiem, tad varbūt padomā vēlreiz un izvēlies tuvākus cilvēkus. Lai izdodas :))

.

Protams, ka telefonsaruna atkrīt - visu vjg klātienē, bet vēl nevaram izdomāt pareizo pieeju, bet gan jau kko sadomāsim :)

kā mana muterīte teica - tādas lietas telefoniski nav sarunājamas! :)) Ir jābrauc ar cienastu un tikai tad jāšokē! :))

Mans vīrs bija solījis, ka ieradīsies ciemos, bet dažādu apstākļu dēļ tomēr netika. Atsakot viesošanos, viņš apvaicājās (vēl nebija mani nemaz bildinājis:)) - mēs gatavojamies uz rudeni svinēt mūsu kāzas, vai jūs būtu ar mieru būt par mūsu vedējiem?

Mēs iepriekš bijām runājuši par to, ka vislabākie būtu tieši viņi - tā nu sanāca, ka vedēji mums bija ātrāk kā līgava un līgavainis (jo vedēju piekrišanu dabūjām jau februārī, bet bildinājums sekoja tikai aprīlī :)

Mēs savus izvēlētos vedējus nošokējām lidostā sagaidot atgriežamies no siltajām zemēm. Tā kā bijām kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, tad ļāvām apdomāties un pāris nedēļas vēlāk aizbraucām ciemos. Tad arī izrunājām visus par un pret un beigu beigās tikām pie foršākajiem vedējiem :)

Mēs uzprasījāmies ciemos uz kopīgu spēļu vakaru, ticami aizbildinoties, ka nav ar ko saspēlēt. (Tikko bijām ieguvuši savā īpašumā "Katanas ieceļotājus"). Pēc pirmās partijas vīriņš teica tostu par uzvarām, zaudējumiem utt un draugu, padomdevēju svarīgo lomu tajās. Un tad lūdzām neatteikt padomu un atbalstu mūsu kopējā šā brīža lielākajā dzīves uzvarā - jaunas ģimenes tapšanā! Protams, norādot, cik ļoti mums būtisks tieši konkrētais pāris ar savu pozitīvo piemēru. Mums netika atteikts - un tā mēs tikām pie saviem visvisvisvisfantastiskākajiem vedējiem.
Savukārt mūsu vedamie arī mūs pārsteidza pilnībā nesagatavotus. Diezgan ticami uzprasījās ciemos - it kā pavisam ikdienišķi, it kā caurbraucot pa ceļam darīšanās mūsu pilsētā utt. Atbrauca ar kūku un portvīnu - bet pat tas vēl neradīja aizdomas. Papļāpājām par to un šo, kas nu bija sakrājies neizrunāts ar bijušajiem deju kolēģiem kopš Deju svētkiem. Un tad kā zibens spēriens nāca 1. informācija par saderināšanos, 2. lūgums būt par vedējiem. Protams, neattiecām - jo no sirds vēlam šim pārim laimi, un vēlamies, lai viņiem būtu tikpat skaistas kāzas, kādas mums radīja mūsu vedēji.
Tikai pēc tam ievērojām zīmīgu sakritību - mūsu vedamie pie mums bija atbraukuši tieši ar to pašu salīdzinoši reti pieejamu portvīnu, ar kādu mēs savulaik bijām uzrunājuši savus vedējus.

Pagājušā vasarā mūs pašus uzaicināja par vedējiem, un arī mums nebija ne jausmas ne par kāzām, ne par savu kandidatūru. Vienu dienu mums pievanīja un uzreiz tā arī jautāja - mēs plānojam kāzas un gribētu jūs par vedējiem. Kad varam aizbraukt ciemos un parunāties? Un tad viņi ar kūku un šampanieti ieradās pie mums un sākām jau aprunāt kāzu dienu.
Šobrīd arī mums ir priekšā mūsu iespējamo vedēju uzrunāšana un kā to izdarīt vislabāk.... nu telefoniski noteikti neko nejautāšu iepriekš - vispirms ciemos ar kaut ko garšīgu un tad lēnītēm sāksim ar uzvedinošiem jautājumiem - vai jums patīk kāzas? Cik kāzās esat bijuši? Velētos būt mūsu vedēji?
:D nezinu kaut kā tā :D