Kā uzrunāt vedējus?

Mums bija pavisam vienkārši - vedējtēvs topošajam vīram labs draugs. Uzprasījāmies ciemos ar vīnu un konfektēm un tad arī vaicājām, vai būs ar mieru. Viņi gan nojauta jau pirms mūsu ierašanās, par ko grasāmies runāt :) Lai arī viņi jau vienās kāzās ir bijuši vedēji un pēc tam solījušies neko tik traku vairs nedarīt, tomēr bija ar mieru. Kāzas mums septembra sākumā, bet vedējus uzrunājām jau pagājušajā nedēļā - lai varam lēni un pa mierīgo tai lietai sagatavoties.

Hehe, mums sanāca pat diezgan smieklīgi. Gandrīz gadu pirms bildinājuma bija kaut kāds pasākums pie mana brāļa ģimenes, kur iedzērām un runājām par dzīvi, tad viņi atkal mēģināja mūs uzvedināt uz sarunām par kāzām. Ka viņiem arī tas ir svarīgi, jo mēs tomēr esam krustvecāki viņu pirmdzimtajam, un viņi pat būtu gatavi nākt pie mums par vedējiem, lai mums atkrīt tā problēma. Bet nu tā arī tas palika. Mums tā radu uzbāzība šajā jautājumā jau mazliet kaitināja.
Kādu laiciņu pēc tam, kad saņēmu bildinājumu (bet viņi vēl to nezināja), ieradāmies pie viņiem uz vakara tēju (dzīvo turpat kaimiņos, tāpēc bieži piestaigājam ciemos), paņēmām kūciņas un viskija pudeli. Brālis, mūs ieraudzījis, uztaisīja milzīgas acis - ko tad mēs tā darba dienas vakarā ar pudeli esam atnākuši?? Tad nu līgavainis viņam sniedz un saka - nu tas vedējiem.. ja ņemsiet.. Brālim gan vēl uzreiz neaizgāja, sievai pieleca pirmajai. Paķēra pudeli un teica: Ņemsim, ņemsim!! Tad nu bija gaviles un prieki un sāpoša galva nākamajā dienā. Bet nu mums bija tas pluss, ka biju droša, ka atteikuma nebūs, jo paši reiz bija sasolījušies. Un viņi bija pārāk priecīgi par faktu, ka precamies, lai vēl kaut ko sāktu apdomāt.

Knope, Trusha - paldies par padomu! :)

Kad mani bildināju, mana māsa bija pirmā, kas to uzzināja:) Un pēc kāda laika neatceros, kādos svētkos tikāmies un pajautājām, vai māsa un viņas puisis piekristu būt par vedējiem...Piekrita:) Viņiem jau esot bijusi nojauta, ka lūgsim:) Gāja visādi- viņu attiecībās bija krīze un gandrīz šķīrās, bet beigās mums bija ideālas kāzas:) Viņi bija malači:)

Paldies, paldies meitenes par visām atbildēm, padomiem un pieredzi!

Vēl tikai gribēju piebilst - tas tomēr ir ļoti, ļoti, ļoti svarīgi, ko izvēlas par vedējiem.... ir bijušas kāzas, kur vedēji reāli "iegāž"... Un vēl, protams, ir jau pozitīvi piemēri arī par vedējiem, kas nav pāris, bet, manuprāt, tomēr labāk ir, ja vedēji ir tradicionāli - pāris. Un tādi cilvēki, ko tiešām var ņemt par piemēru un kam piemīt arī kādas organizatorisās un runas dāvanas:)

Mums 'bija tā - topošais vīriņš pirmo "bildināja" vedējtēvu:)
Mums ir ļoti forši draugi, precēts pāris, par kuriem kādreiz jokojoties spriedām, ka no viņiem iznāktu superīgi vedēji, ja mēs kādreiz nolemtu beidzot apprecēties....
Tad nu sākās šis gads, runājām, ka vajag kādas pārmaiņas dzīvē, bet tā krīze un tā arī palika... Un tad vienu vakaru ciemojāmies pie šiem, manējais ar topošo vedējtēvu bija nolīduši virtuvē un tukšoja balzāma pudeli, bet mēs ar topošo vedējmāti istabā pļāpājām. Un tad pēkšņi iebrāzās vedējtēvs ar vārdiem: "Pelīt, viņi grib, lai mēs viņus vedam!!!" Uz šoku paķēra mani!!!!!:D jo "oficiāli" neesmu bildināta vēl līdz šim, kaut gan viesu nams jau rezervēts un viesu saraksts sastādīts:) šie, protams, piekrita būt par vedējiem un man ir aizdoma, ka mums būs brīišķīgas kāzas:)

musu vedeji ari nebija paris,jo taja bridi tuvuma nebija tada para,kurs mums butu ka paraugs-ja skatas no tada viedokla.tapec izvelejamies tuvakos cilvekus-es maasu un virs-savu brali.godigi sakot-ari es biju satraukusies,uzrunajot vinus:)bet savai masai ta pavisam ikdieniski pajautajam-vina bija shoka,ka precos:)jo esmu vinas mazaa masa:)un vinai taja bridi bija tads dveseles stavoklis,ka ar draugu ari negaja ta,kaa vajadzetu..vina izspera shadas tadas frazes par kazam un to butibu,bet taja bridi es vinu pilniba sapratu.
kazu diena musu vedeji mus patikami parsteidza-lai ari bijam pashi visu izdomajusi,vini izmantoja savu fantaziju un no iepriekseja rugtuma par laulibas institutu vispar nebija ne zinas:)
tapec-varbut izrunajies ar vinu.varbut tiesam vinai tgd nav viegli.tadas lietas jaruna-ka neka-ta ir tava kazu diena.un par vedejiem ir jabut gandriz 100 punkti parliecinatai.

mums uzrunāšana principā 3 posmos... :D vispirms aplinkus potenciālajai vedējmātei uzjautāju kā tur varētu būt, kā nē... :) tad pēc kāda laiciņa sagatavojām e-kartiņu ar savu "simboliku" un svarīgo jautājumu un aizsūtījām pa skype, saņēmām atpakaļ papildinātu to pašu kartiņu ar pozitīvu atbildi un nu trešajā posmā kā pienākas - brauksim ar torti un pudeli pārrunāt kas un kā. :))

Superīga piebilde, Tu noteikti līgavai ļoti palīdzēji!;DDDD

lai veicas un izdodas sarunāt!

Mēs pie topošajiem vedējiem aizgājām ciemos ar kūku un vakara gaitā par kāzām runājām un tad ar uzprasījām. Teicām, lai padomā un tad mums pasaka. Galvenais nevajag nostādīt fakta priekšā, ka jūs būsiet mūsu vedēji vai arī gaidīt atbildi uzreiz. Var pastāstīt, ko Jūs no viņiem sagaidāt, kādi pienākumi tiks viņiem uzticēti un tad ļaut laiku padomāt (ne pārāk ilgi :))

Noteikti piekrītu kaamitis teiktajam..tam ir jābūt dabiski - jo Jūsu vedamais pāris nav "domāts" tikai divām skaistām dienām Jūsu mūžā - tas ir sīkums, uz visas dzīves fona...tieši tā - kaut vai 3 naktī pēc padoma, mierinājuma....vai gluži pretēji...lielos priekos un laimē.....Tādēļ arī aicinājumam ir jābūt "pašsaprotamam" - un ja tie ir Jūsu īstie cilvēki, viņi neteiks - "nē"....Jo turpmāk Jūs būsiet" Lielais 4" !

Nu ko tur scēnoties... jāizdomā kāds joks vai viegls piegājiens un viss. Mēs pie mūsu vedējiem iepazīnāmies, pēc tam, kad tiku bildināta, bija ballīte. Topošie jautāja - kas būs jūsu vedēji, uz ko attecām, pie jums iepazināmies, ši lieta jums ir jānoved līdz galam, tāpec nekur nespruksiet.
Šamējie pasmējās un teica, nu tikai tad, ja samaksa būs ar lielu torti. Tad nu pēc kāda laika nopirkām vīniņu, siera kūku un aizbraucām pie viņiem :) Tas viss bija caur tādiem jokiem un smiekliem. Ar tekstu, iedzeram par to, ka turpmāko mēnešu laikā sazvanīsimies pat trijos naktī, smiesimies, raudāsim, mīlēsim un kašķēsimies kopā.
Nezinu, pat nevaru iedomāties kaut ko stīvu un samākslotu. Jums taču viss turpmākais laiks būs jāpavada plecu pie pleca.

Neieteiktu ne vedejmates raksturu, ne statusu lietot kaa iemeslu atteikumam. Shados gadijumos vienmer labak iziet no savaam izjutam - ka Tu juties nedroshi shaadaa situacijaa, ka Tavi uzskati par laulibu ir savaadaaki. Jo ne jau otrs 'nepareizi' domaa - svarigi ir tas, kaa Tu to uztver. Tad otram ari vieglak uztvert atteikumu. Tas taa, no psihologjijas studijaam... :)