Kā uzrunājāt vedējus?

Baigi dārgais prieks sanāk. Ja manā gadījumā pirmie vedēji atteicās, tad viņiem paliek nepilna servīze. Nākošajiem tad jāpērk jauna servīze...

Es goda vārds nezinu no kurienes tāda tradīcija. Man par viņu arī vienkārši pastāstīja, ka tāda ir un nenoinformēja no kuras puses tāda nākusi. :) Toties netīšām sanāca tēma par ko papildus padiskutēt! :))

Mēs arī vienkārši aizbraucām ciemos ar vīnu un saldumiem un tad arī prasījām. Sākumā bija mulsums, jo vedēji ir manam topošajam vīram labākais draugs ar sievu un es viņus pazinu, bet ne tik labi, tagad jau viss ir mainījies :) Bet viņi paši jau nojauta, kādā sarunā mēs braucam , jo mans vīrs parasti pie viņiem brauca ciemos bez manis un tad pēkšņi ņem mAni līdz, viņiem jau viss bija skaidRs :D

bet tā patiešām ir LATVIEŠU (nu vismaz šīs puses) tradīcija vai atkal kaut kāds kaut kādas tautas aizguvums?

Mēs uzprasījāmies ciemos, atnesām ziedus dāmai un pudeli kungam. Diemžēl šis pāris atteica :( Ar tagadējiem vedējiem vnk sarunas gaitā nolikām fakta priekšā, jo to jau varēja nojaust, ka piedāvāsim tieši viņiem. Bet par servīzi gan dzirdu pirmo reizi!

Es arī par to servīzi dzirdēju pirmo reizi un tikai pēc kāzām, tāpēc arī darījām savādāk. :)

Mēs darījām tieši tāpat kā Sicilia aprakstīja...

Topošie vedēji sākumā domāja, ka mēs viņus aicinām uz kāzām :D :) Sākumā tiešām bija nobijušies....bet viss notika godam ;)

Par krabīša aprakstīto tradīciju dzirdu pirmo reizi :D

Mēs nopirkām torti un šampanieti uz aizbraucām ciemos un izteicām savu vēlmi.
Vedēju izvēlē noteicošais bija, lai ir stabils pāris un atraktīvi.
Sākumā jau viņi nobijās, bet tā kā daudz palīdzējām paši, viss bija OK

Ir tāda tradīcija, ka ja gribi kādu pāri uzaicināt par vedējiem. Jums ar līgavaini jāiet pie viņiem ciemos un jāuzdāvina tējas/kafijas servīze vai nu 6 vai 12 personām (īsti neatceros cik) un viens komplektiņš jāizņem ārā (tā lai sanāk nepilna servīze). Un tad, kad viņi ir piekrituši kļūt par jūsu vedējiem, uzdāviniet viņiem to vienu izņemto komplektiņu. Tas, laikam, skaitās tā kā pateicība par piekrišanu... Vismaz es to tā uztveru.

Mēs, diemžēl, tā nedarījām, jo par šo tradīciju uzzinājām tikai pēc kāzām. :D

mēs uzaicinājām vedējus ciemos. Tas sākām sarunu, cik un kāpēc viņi mums ir svarīgi un nozīmīgi, ka ir kā piemērs un tāpēc priecātos, ja viņi varētu būt mūsu vedēji un izskaidroju, ko mēs domājam ar vārdu "vedēji" - cik daudz no viņiem sagaidām (vienkārši citreiz ir pārpratumi ar jēdzieniem - vedēji un liecinieki), cik daudz mēs paši uzņemtos organizēt un cik darbus varētu sadalīt citiem, lai vedēji nebūtu pārāk noslogoti. Tad teicām, ka, protams, lai viņi apdomās, izrunājas savā starpā, vai varētu to uzņemties un tad dod mums ziņu :) Pēc tam viņi kādu nedēļu padomāja un deva atbildi, ka piekrīt :) Pēc tam jau tikāmies, lai sāktu runāt par sīkākām detaļām :) Lai veicas! :)