Kā Jūs izvēlējāties sev vedējus?

Es atkal līgavām, kuras plāno ņemt vedējus, kuri nav pāris, iesaku tiešām rūpīgi pārdomāt šo lēmumu. Vasarā gāju par vedējmāti savai sirdsdraudzenei (kura pēc 2 mēnešiem bija arī mana vedējmāte:)), bet vedējtēvs bija tuvs cilvēks no līgavaiņa puses. Bija grūti... Kaut arī abi esam runātīgi, atraktīvi, un likās, ka viss ies kā pa diedziņu, meklēt kompromisus nenācās viegli - atšķirīgi uzskati un izpratne par to, kas ir skaists, labs un piemērots kāzām krietni sarežģīja gatavošanās procesu. Arī kāzās situācijas brīžiem kļuva nekontrolējamas tā iemesla dēl, ka viesu bija ļoti daudz, vedējtēvs stresā, savukārt man viņu tik labi nepazīstot, kā savu vīru, kura reakciju un izturēšanos varu pilnībā prognozēt, bija grūti noturēt šo kontaktu un saspēli mūsu starpā. Ja nebūtu mana vīra, kurš kā mazais gariņš visur pa priekšu izskraidīja un visas lietas samenedžēja, nezinu kā būtu tikuši galā (kaut arī scenārijs bija izstrādāts līdz pēdējai detaļai). Starp citu tieši šādu atziņu par vedējiem ne-pāri nesen dzirdēju arī no citas 2009. gada līgaviņas.
Protams, tā ir tikai MANA pieredze, ir dzirdēti arī ļoti veiksmīgi šādi gadījumi, jo cilvēki ir dažādi. Arī man sākumā likās, ka šāds variants ir pat labāks, jo mans vīrs nav gluži sabiedrības dvēsele. Taču kāzās pārliecinājos, ka tieši ar viņu vislabāk varu sastrādāties - mūsu dažādie temperamenti, kas papildina viens otru un vienotā izpratne par lietām ļauj darboties kā 2 saeļļotiem zobratiņiem.

Kas attiecas uz vedēju izvēli, tad šo jautājumu biju izlēmusi pirms vispār zināju, ka precēšos. Es gluži vienkārši ne fiziski, ne morāli sev blakus nevarēju iedomāties citu cilvēku, kā savu draudzeni. Tieši viņa ir bijusi man līdzās visos, kā priecīgajos, tā bēdīgajos attiecību brīžos, atbalstījusi un iedrošinājusi risināt problēmas reizēs, kad gribējies mest plinti krūmos, palīdzējusi saprast otru pusi, kad caur dusmu un egoisma mākoni redzi visu tikai no sava šaurā skatpunkta. Viņai bija līdzīgi. Tā nu sanāca, ka vienā vasarā apmainījāmies lomām un bijām vedējmātes viena otrai. Vedēji ir mūsu tuvākie ģimenes draugi, un ceru, ka tā arī paliks.

Tikko šo jautājumu atrisināju. Mūsu kāzās vedēji būs līgavas labākā draudzene un līgavaiņa labākais draugs. Viņi nav pāris, katram ir cita pusīte. Kādēļ šāds variants? Man nešķita svarīgi, lai vedēji būtu precēts pāris. Mēs neesam kristīti ,kāzas nenotiks baznīcā, iespējams pat zagsā nē. Tāpēc svarīgākais, lai šo pasākumu man palīdz organizēt tuvi cilvēki, kam varu uzticēties, kuri sapratīs manas vēlmes, nav krituši uz mutes , ir atraktīvi un ir labi organizatori. Vedēji viens ortu pazīst, un domāju, ka viņiem ideāli saskanēs. Nevaru iedomāties labāku kandidatūru par savu labāko draudzeni. Viņa mani labi pazīst, viņai uzticos un tas noņem lieku stresu. P.S. Pirmais kāzu stress jau ir klāt - satraukums, vai atradisim viesu namu, vai iekļausimies budžetā, kur atrast fotogrāfu, šuvēju utml. Bet tagad zinu - viss būs vislabākajā kārtībā. Ne mēs pirmie, ne pēdējie precamies!

Mūsu vedēji bija precēts pāris, kas ir mūsu draugi un ir gana atraktīvi, lai spētu tikt ar visiem galā. Un tā arī bija. Visu darbu gan izvilka vedējmāte, kas mācēja smuki atsēdināt tos, kuri vilka uz kašķa un visus iesaistīt spēlēs, citādi viesi mums tādi nopietni vairāk sēdēja, tāpēc vajadzēja kustināt un bakstīt. Bija jautri:)

Mūsu kāzās nebūs precēts pāris, viņi pat nav ļoti ilgi kopā. Mums svarīgākais ir tas, ka viņi ir superīgi, atraktīvi cilvēki. Mūsu radu un draugu lokā pat ir vairāki paraugi, kam varbūt gribam līdzināties, taču galvenais, ka mēs gribam veidot paši savu dzīvi. Tādēļ tas nebija noteicošais faktors. Šai tradīcijai mēs nepievēršam nozīmi.

mūsu vedēji nebija pāris. vedējtēvs bija līgavaiņa labākais draugs un vedējmāte bija mana labāka draudzene. Abi nebija sveši, bieži ir tikušies un viņiem ir draudzīgas attiecības. vedējtēvs ne reizi vien ir bijis vedēja lomā un ir ļoti aktīvs cilvēks - vadījis daudz un dažādus pasākusmus, tādēļ bailes par to vai viss buus ok,. Viņš spēj runāt par jebko un jebkurā laikā. :) Vedējmātei bija pagrūtāk, jo tā bija viņai pirmā reize, bet vedējtēva runātība to visu nosedza.
tad kad izdomājām, ka vajadzētu precēties un sākām domāt par vedejiem nekas cits pat prātā nenāca, kā tikai viņi abi, protams, tika izskatītas arī citas kandidatūras, bet tomēr viņi palika priekšgalā. Gada jubileja vēl nav bijusi, bet domāju, ka viņi to neaizmirsīs. :)

protams, ka var arī tā :) viss atkarīgs tikai no tā, kā jūs paši to lietu redzat un kas jums svarīgāk.

Šis jautājums man ari ir ļoti aktuāls, un cik saprotu, tad visiem ir bijuši precēti pāri, bet mums ir tāda problēma, ka ir tikai 1 precēts pāris, bet tos es negribētu īsti ņemt par vedējiem, es viņus maz pazīstu un tie nav mani draugi. Vai nevar ņemt vienkārši no katras puses labāko draugu, kuri pat nav īsti pazīstami? Nu it kā tikai lai ir "ķeksītim", kā vedēji, bet nekas cits no viņiem netiks prasīts, nu viņi būtu vairāk kā tikai liecinieki, kas paraksta dokumentus. Kā jūs skataties uz kaut ko tadu?

Mēs izvēlējamies vēl neprecētus vedējus, bet uz mūsu kāzām viņi jau būs vīrs un sieviņa.
- pirmkārt, mums gribējās izvēlēties tādus cilvēkus, kuri mūs labi pazīst un ar mums ļoti bieži pavada brīvo laiku, jo tad vedēji zinas kādi mēs esam, kas mums patīk un kas nē. Viņiem kāzās būs ko par mums pateikt.
- otrkārt, mums gribējās atvērtus un atraktīvus cilvēkus, kuriem nav problēmu uztāties publikas priekšā un kuriem nebūs slinkums kaut ko organizēt.
- treškārt, vedēju bērns ir līgavaiņa krustbērns
-ceturtkārt, vedēji ir labsirdīgi un lieliski cilvēki, kuriem ir mīlošas attiecības.

Arī mums kritērijs bija, lai ir precēts pāris. Tādi, no kuriem ņemt priekšzīmi. Izvēle krita uz mana vīra ģimenes draugiem, kam jau bija zināma pieredze "vedēju darbā". :)) Diez vai šis būs tas gadījums, kad vedēji ir tie, kam paraudāt uz pleca, bet zinu, ka no visām mūsu izvēles iespējām viņi noteikti bija vislabākais variants...
Ja kāda no manām tuvākajām draudzenēm būtu bijusi precēta, es gan noteikti būtu izvēlējusies viņu ar vīru, jo tomēr ir svarīgi, lai vedēji un jaunais pāris viens otru patiesi izprot un sajūt... Tagad ceru, ka tā, kas nākamā spers nozīmīgo soli, aicinās par vedējiem mūs :)

Mums bija 2 kandidatūras. Pirmā bija precēti draugi. No šī pāra viņa ir atvērta, bet viņš kluss un noslēgts. Uzrunājot draudzene tā arī teica, ka vīrs nebūs no lustīgākajiem vedējiem.
Tad devāmies pie otriem izredzētajiem. Vīra māsicas ar draugu. Jā, neprecējušies (bet daudzus gadus pavadījuši kopā). Abi dikti atraktīvi, ka visiem būtu jautri. Viņi bija tik priecīgi un pagodināti.
Tā nu esam apmierināti ar lēmumu.
Attiecības līdz šim nebija tās tuvākās, bet ģimenes svinībās tikāmies. Kopš mirkļa, kad viņi piekrita klūt par vedējiem, attiecības ir krietni tuvākas.

Te noteikti būs viedokļi dažādi, bet ja Tu jautā, kā mēs izvēlējāmies, tad....
- precēts pāris, bet ne gados
- tāds, kuram ir spējas runāt publikai un organizēt mūsu lielo dienu
- tāds, ar kuriem ir labas attiecības, tiekamies, svina...
un šādu pāri mēs savu radu pulciņā atradām...
Varētu teikt, ka pēc kāzām mums vēl foršāks kontakst ir un vienmēr apjautājamies, kā iet mūsu vedējiņiem... :)