Pārdomas par kādu zvanu ...

Nesen man piezvanīja kāda sieviete, stāstot, ka ģimenes apsvērumu dēļ viņas bērniem pēkšņi atteicies kāzu vadītājs un tagad situācija tāda, ka kāzas ir, bet vadītāja nav. Pirmkārt, protams, mēģināju saprast, kad kāzas. Atbilde man lika saspringt - pēc 3 dienām. Noskaidroju, ka laulības ceremonija paredzēta Rīgā, bet svinības - Ogres rajonā un kāzu vadītājs vēlams jau uzreiz pēc baznīcas, jo plānots nekas nav... Ierosinu satikties vēl šovakar pat, lai saprastu, ko, kas un kā, lai rīt varu sēsties mašīnā un saplānot braucienu. Kundzei, protams, jautājums, cik maksā mani pakalpojumi. Saku, ka šobrīd laika ir tik maz, un neskaidrību un darba tik daudz, ka par cipariem šobrīd man nav īstas apjausmas, jo pat nezinu, kas ir darīts un kas vēl jādara, tāpēc prasu kundzei, kādu ciparu tad viņa ir paredzējusi kāzu vadītājam. Pēc pāris atrunām, ka viņa nezinot cenas un tā, beidzot dzirdu: "50 lati būs labi?" Gana samulsusi pārjautāju, kam paredzēta šī summa. Un saņemu atbildi: "Visam." Es saku, ka būs vajadzīga degviela maršrutā Rīga - Ogres rajons - Rīga divas reizes (1x - izpētes brauciens, 2. - kāzu dienā), kas aptuveni sastāda savus Ls 20-25, kas jau ir puse summas, ka vismaz kaut kādus aksesuārus vajag kāzām, kas arī varētu būt savi Ls 20-30, kas ir otra puse no viņas nosauktās summas "par visu". Un saku, ka par darbu arī vajag saņemt kaut kādu atlīdzību. Kundze mierīgi noklausās un saka, ka jāiekļaujas minētajā summā... Un tad es sapratu, ka cilvēkam laikam nav nekādas saprašanas ne tikai par to, kā tiek organizētas kāzas, bet arī par elementāro matemātiku, jo uz manu tekstu, ka darbs tad man būtu jādāvina viņas bērniem un viesiem, saņemu atbildi, ka jādāvina jau nav nekas, jo viņa taču ir gatavs maksāt tos Ls 50. par visu. Un viņasprāt laikam muļķe esmu es, būdama profesionāla kāzu rīkotāja, nemāku iekļauties šādā pilnīgi normālā ciparā.

Es šoreiz nerunāju par cipara lielumu vai mazumu. Es nerunāju par to, ka katram pakalpojuma sniedzējam ir savs klients un šoreiz laikam nebija pareizā izvēle. Es šobrīd runāju par to, ka ir cilvēki, kuri laikam izriet nevis no reāliem aprēķiniem (cik kas maksā), bet no pozīcijām, cik viņi var atļauties maksāt. Tikai nez kāpēc veikalā viņiem neienāk prātā maksāt par maizi, pienu vai jebkuru citu produktu mazāk nekā tas maksā. Laikam ar pakalpojuma sniedzējiem ir savādāk.