Ziemeļu rajona dzimtsarakstu nodaļa

Lai gan mūsu kāzas bija izdevušās lieliskas, nedaudz aizēnoja notikumi dzimtsarakstu nodaļā, protams kāzu dienā centāmies nedomāt par negatīvo, toties tagad pēc divām nedēļām no kāzām atceramies, ka notikumi dzimtsarakstu nodaļā laikam bija vienīgais kas mums kāzās nepatika. Pirmā daļa dzimtsarakstu nodaļā bija tā ko neredzējām bet ko pastāstīja vedēji, mēs sēdējām limuzīnā un tikai vērojām apkārtējos cilvēkus, tātad pie dzimtsarakstu nodaļas vārtiem bija miskaste, neliela, kā jau garām ejot visiem veikaliem un u.c. iestādēm, bet daudzo kāzu rezultātā tajā dienā (mums bija 16:20), tā bija ar papīru kaudzi no puķēm un ejot iekšā pa vārtiem nu kāds skats paverās jaunajai līgavai..., kad vedējmāte centās runāt ar kādu lai vismaz savāc ja ne visu tad kaudzi, tad daļu no tās miskastes, pāris cilvēku atbildēja, ka dzimtsarakstu nodaļas teritorija ir tikai līdz vārtiem un par tālāko viņi neatbild, un tikai tad, kad vedējmāte pateica, ok, labi nevāciet, iedodiet maisu un es viņu savākšu pate bet tūlīt tā miskaste tiks nofotogrāfēta un aizsūtīta uz laikrakstiem, lai redz, tā uzreiz atradās cilvēki, kas tomēr spēja savākt to bardaku. Tā bija pirmā daļa, ko mēs uzzinājām no vedējiem, otrā daļa, bija jau tad kad mēs bijām iekšā. Pašā sākumā ejot iekšā es jau redzēju vēl divas kāzas, vieni kas fotogrāfējās ārā, bet otri vēl bija ziemas dārzā, bet tajā uztarukumā īsti nepievērsu uzmanību. Toties tad kad beidzās svinīgā ceromonija un gājām uz ziemas dārzu, tad atlika pāris viesiem saskandināt ar mums glāzes un visiem nofoķēties, kā jau redzam nāk pa iekšā nākamie, solītas pustundas vai vismaz 20 min vietā mums bija kādas labi ja 15 min., es biju šokā, jo viesi pat nebija paspējuši izdzert katrs pa glāzei šampja, kad jau viss mūs palūdza iet ārā.. Es biju iedomājusies, ka dzimtsarakstu nodaļās ir konveijera režīms, bet ne līdz tādai stadijai, jo arī ceromija mums nebija pārāk ilga, lai mēs tiešām pārtērētu to laiku un visu aizkavētu. Tā kā topošās līgaviņas padomājiet par dzimtsarakstu nodaļas izvēli, ja jums tas vēl priekšā. Vēl jau jātzīmē tas ka viesu mums bija apm. 35 un tajā ziemas dārzā ir tik šauras taciņas, ka īsti nevar tā nostāties tā lai visi viens otru pārredzētu, izņemot vietu kur fokējāmis, bet tur jau tika klāts šampja galds nākamajiem. Kad biju uz draudzenes kāzām Latgales pr-tas nodaļā, jāsaka ka galv. zāle bija daudzreidz lielāka un sieviete, kas vadīja cerominiju runāja daudz emocionālāk un sirsnīgāk. Tā kā viela lūdzu viela pārdomām...