Uzvārds...

Tagad jau laikam jo garāks skaitāmpantiņš jo labāk!:D
Es uzskatu ka ja precas tad jābūt vienam uzvārdam, savādāk newar jau vairs saprast kursh te ar kuru precējies, kursh nē!:D

Tad jums nevarēs būt bērniem divi vārdi..
Manai pirmajai meitai būs divi vārdi un tēva uzvārds, jo man būs abi

Man ir vienkāršāk, manam vīram jau ir dubultais uzvārds.Tāpēc man ne ko pielikt, ne ko atņemt :D Bet ziniet?Viņš maziņš būdams vienmēr esot mocijies ar to dubulto uzvārdu, pirmkārt jau, ka esot ilgi jāizrunā un otrkārt, ka uzvards ir vācisks.....Bet nu katram jau pašam jāizlemj.Ne velti vienam patīk māte, otram meita, bet trešam kleita....:D

Es ņemšu vīra uzvārdu. jo gan man, gan arī topošajam vīriņam ir krieviski uzvārdi, tādēļ nebija jālauza galva par to kurš labāk skan,jo arī vārds man ir krievisks. sākumā arī biju domājusi dubulto, bet tad padomāju, ka ļoti garš tas uzvārds sanāk, kopā 20 burti! un tas jau likās bikiņ pa traku! :))

Man jau ir vīra uzvārds un arī bez nekādām īpašām pārdomām pieņemts lēmums:)

Es savu paturēšu tikai tēva dēļ + vīra

mums arī ģimenē būs dubultais uzvārds - mans pa priekšu un caur svītriņu mana vīrieša uzvārds. man liekas būs smuki - abiem mums uzvārdi sākas ar k burtu un ir kaut kur nedaudz līdzīgi. Pie šāda secinājuma nonācām tāpēc, ka abiem gribējās saglabāt savus uzvārdus, bet tomēr arī vienotu ģimenes uzvārdu, man liekas šādā situācijā tas ir ideāls variants :))

Es, precoties, nevēlējos atteikties no sava meitas uzvārda, bet tajā pašā laikā vēlējos, lai man būtu arī vīra. Tad nu man ir abi. Bērniņiem gan noteikti būs tikai vīra uzvārds.

īstenībā uzvārds tā ir nopietna tēma un tas ir loģiski, ka katrs aizstāv savu viedokli. katram ir savi uzskati un sava taisnība. bet ja ir jādalās viedokļos, es neuzskatu par lietderīgu likt dubulto uzvārdu. ja būsi Ilze Bērziņa Osīte un vīrs Pēteris Osītis un bērni Ilmārs Osītis. Kāds tur iznāk dzimtas turpinājums?? Kur paliek Bērziņa? Lai gan arī šeit variāciju ir daudz.... Es tomēr vēlos pāriet vīra uzvārdā, jo precamies jau tādēļ, ka gribam būt piederīga daļiņa viens otram un vienots uzvārds tikai vienos mūs kā savienību : )

Pec likuma nav ta jabut. Ja tu esi Kalniņa, tad tu varii būt Kalniņa- Bērziņa un vīrs paliek savā uzvārdā Bērziņš. Un bērni arī butu Bērziņi

a mes domajam abi nemt abus uzvardus!:))

Nē, mana vecātēva sievai, kad viņi aptuveni 5 gadus atpakaļ precējās, bija Ēriks Skuja un Ināra Dundure-Skuja...:) Labi...mēs dikti smejamies joprojām no tā salikuma:D

Vai tad pēc likuma nav jāizvēlas viens uzvārds (vai vienāds salikums) visai ģimenei? Piemēram - vai nu viens uzvārds, vai arī vienāds salikums abiem, piemēram, Kalniņa - Bērziņa un Kalniņš-Bērziņš?

Sākumā mēs ar topošo domājām līdzīgi kā jums, bet es tomēr nolēmu, ka vēlos saglabāt tradīciju, un arī netieši neaizvainot vīra radus, ka neizvēlos vīra uzvārdu ("skat, mūsu uzvārds nav labs priekš viņas!" - protams nav neviens tā teicis, bet...) . Tomēr vīrietis ir tas dzimtas uzvārda nesējs :)

Īstenībā aizdomājos, tagad ir mode likt dubultos uzvārdus, turklāt bērniem liek arī divus vārdus, kā tad tas iznāks, vai nākotnē cilvēkiem nebūs garš penteris jāskaita, lai tikai iepazīstinātu ar sevi? Piemēram, Emīlija Līna Kalniņa- Bērziņa. (Tas nav attiecināms ne uz vienu, vnk pārdomas)

Tām, kas aizdomājas par šo tēmu( atstāt savu + topošā vīra uzvārdu) noteikti ir svarīgs iemesls kamdēļ tas tiek darīts. ( dzimtas turpinājums vai profesionālā darbība vai kas cits) Tādēļ nav ko izteikt kritiku.

Es, piemēram, palikšu savā uzvārda un pieņemšu vīra uzvārdu. Bērni noteikti būs ar vīra uzvārdu. Mums visiem būs viens uzvārds, tikai man vēl klāt savs pirmslaulību. Neuzskatu, ka tamdēļ mēs nebūsim, kā ģimene. Ne jau uzvārdā slēpjas ģimenes nozīme.

Es personīgi pāriešu vīra uzvārdā, kaut savs ļoti patīk!
Nēesmu taču atpazīstama slavenība, lai āķētu klāt ...ai....vienoti, ģimeniski!