Uzvārda maiņa! Jā vai nē????

par šo jau tiešām tika diskutēts
peleens atgādināja vienu patiesību - ģimene un visi ju parastu laulātos sauc kā ģimeni - vai nu Bērziņu ģimene, vai kā savādāk... bet kā tad saukt, ja sieva paliek pie sava uzvārda, vīrs pie cita, tad jau nemaz nevar pateikt ģimene, bet jāsaka Līga Kļaviņa un Jānis Bērziņš... un cilvēks no malas nesapratīs ka runa iet par ģimeni

mēs ar vīriņu esam viena ģimene un mums ir viens uzvārds
parakstoties uz apsveikumiem varam droši likt Vārds un Vārds Uzvārds :)

lai arī vīra uzvārds ir polisks - tas ir spēcīgs un skanīgs :)

Es nedaudz vairāk kā nedēļu dzīvoju jaunajā - vīra uzvārdā. Un tas ir tik superīgi, kad saka Binderu ģimene. Manējais gan arī neuzstāja, lai pieņemu viņa uzvārdu, es tikai nojautu cik viņam tas ir svarīgi. Tā mēs tagad stādamies priekšā kā Binderu ģimene:)

Es pārgāju vīra uzvārdā. Žēl jau bija no sava šķirties, bet tomēr divi uzvārdi būtu tā kā pa garu, un katram savs - ni ni.. :)

Man labu laiku shads jautajums nodarbina, jo toposham viram ir skaists, labs uzvards, bet man - lietuvisks ar kuru esmu taa saradusi un visi citi arii, ka tagad butu gruti nomainit taa vienarshi uzvardu. Jo uzvards man ir kaa vards. Pat nesaktoties uz to, ka virietim ir labskanigs uzvards - nu man ljoti gruti iedomaties sevi ar vinja uzvardu dzivojot. Varbut ka pienjemtu un citi ar pierastu.Jo man vel tas, ka mani ka fotografi visi meklee pec mana uzvarda - butu diezgan jokaini pierast, ka pekshnji esmu zem cita. Abi kopaa skan diezgan jocigi:D Bernam ir teva uzvards un par to negaja diskusijas, bet es tieshi par to baidos, kad mana meita vel nedaudz paaugsies - bus jautajumi un liksies jocigi, kapec neesam ka viena gjimene zem viena uzvarda. Nu man negribetos, ka mammai ir cits uzvards....Virietim ir gluzji vienalga, vai palieku sava vai mainu uz vinja, jo vinsh zin, ka man jau taa par to ir gruti izshirties. Un tagad, kad esam nolikushi kazu laiku - laiks tek uz priekshu, bet man joprojam nav ne mazakas nojausmas, ko iesakt. Tada jociga sajuta, ka pienjemot vira uzvardu - es ta ka atteikshos no sava varda un daljas sevis.
Man nav nekadu tadu lietu, ka nebutu mana teva uzvrada nesataju talak, jo divi bralji tak turpinas dzivot teva uzvardaa.Un vispar tas nav tik butiski, cik tas, ka gruti izshirties ta vienkarshi atteikties no varda, ar kuru esmu nodzivojusi treshdalju muzja un pazistama arii profesionali...
Laikam jau, ja precies pavisam jauna - ap gadiem 20, tad vieglak par uzvarda mainju izlemt - arii profesionala vide un darbiba vel tikai priekshaa. Bet tagad ir tik gruuuuuti, ka nezinu, ko beigas izlemshu.

manejais viirinjsch paargaja uz manu uzvaardu;)))

Ari man ir rets uzvards, bet ligavainim krievisks.. Bet tik un ta nemsu vina uzvardu, jo ta liekas pareizi! Lai ari busu Sviestinja :)))

Ahh.man jau arī nepatīk topošā uzvārds.No sākuma pat domāju palikt savā,bet kad tā aplinkus par šo lietu viņam pajautāju...oi oi oi.Sapratu,ka lai cik stulbs viņa uzvārds nebūtu,viņš tiešām ar to lepojas un grib lai ari es sauktos viņa uzvārdā.

Kad mēs nolēmām precēties es vīriņam prasīju, ko tad darīsim ar uzvārdiem (mūsu dzimā vairākās paaudzēs, tiek ņemts sievas uzvārds), viņš man prasa tev patīk mans uzvārds, es saku ka man jau labāk patīk mans, seko atbilde: tad kāda problēma, tev paliek savs man savs

Par jokiem :) Stīvs Gulbis :)

es pāriešu vīra uzvārdā! to zināju jau no pirmās dienas, kad sākām runāt par kāzām. un, tāpat kā ashele, arī es domāju, ka viena ģimene=viens uzvārds! negribu (un nepatīk), lai katram savs uzvārds - kādu tad bērnam dot??? bet tas tā.. nestrīdēšos ar tām, kam savādākas domas - katra lai dara, kā grib!

man ir ļoti latvisks un skanīgs uzvārds (arī diezgan rets), vīram arī ļoti skanīgs un izklausās latvisks, bet nezinu vai tā ir... :] mans vārds un vīra uzvārds kopā skan ļoti labi! nu vismaz manuprāt! un man ir arī brāļi, kas turpinās nēsāt manas dzimtas uzvārdu!

šitas posts labi nebeigsies. viens kašķis par tēmu jau bija.



Kā jūti tā dari!

Par tiem jokiem iz dzīves... Žanis Mamis ar nav nekas dižs :D

Ja ir tik traki, tad izvērtē, kas Tevi vairāk skumdina-tas, ka būsi ar vīra ne pārāk foršo uzvārdu vai tas, ka Jums būs atsevišķi uzvārdi. Es paliktu pie savējā, jo ne jau uzvārds nosaka, ka esat ģimene, Jums tak vēl gredzentiņi būs!:) Tagad daudzi paliek katrs savā uzvārdā, jo tā ir vienkāršāk, bet Tavā gadījumā, ja pat asaras sariešas no domas par vīra uzvārdu... Nu nezinu...

Bjanka, esi dzirdeejusi taadu teicienu - ja tu miili mani, tad tu miili arii manu suni! :)
nu nav tik traki! es arii gandriiz raudaaju jo uzvards man liekas tik nesmuks un nepiestaav ne man ne manam vaardam, toties ar kaadu lepnumu es tagad saucos par sava viira kundzi, ar kaadu lepnumu parakstos, un tiiik nepacietiigi gaidu savu jauno pasi!

un ar laiku jau pierod. atkaartoshu joku iz dziives - nu nav jau tik stulbi kaa Skaidra Galviņa! :D:D

Es vīru visus pazīšanās gadus esmu saukusi un vēl joprojām saucu uzvārdā, jo kad iepazināmies domāju, ka tā ir iesauka...ilgi nevarēju izlemt ko ar uzvārdu darīt...viņš manā uzvārdā atteicās nākt, un noteica, ka man pašai jāizdomā vai gribu palikt savā uzvārdā, vai ņemt viņa, vai likt abus. Gala lēmumu, ka pieņemšu vīra uzvāru, pieņēmu tikai tad, kad rakstīju iesniegumu (man māsai ir 3 gadīgs dēliņš, kad pēdējo reizi biju ciemos viņš man uzdeva tādus jautājumus, uz kuriem pieaudzis cilvēks būdams nespēju atbildēt, tad arī sapratu, ka vismaz jāizvairās no savu bērnu jautājumiem par to kāpēc mammai ir savādāks uzvārds kā tētim)