Uzvārda maiņa! Jā vai nē????

Paldies Tev!:)

Nu tad vispār super!!! Parunā ar savu topošo vīru, uzprasi, ko viņš gribētu, ieklausies sevī un tad jau atbilde būs rokā!:)))

Mazais uztver un sauc mīļoto par tēti, tāpēc ceru ka viss būs labi!!:)

Lai Tev veicas!:) Un runājot par bērniem, ja vien viņi nav trakajā tīņu vecumā, tad noteikti visu uztver vienkāršāk nekā pieaugušie!:)

Liels paldies par taviem vārdiem- man tie ļoti līdzēja. Es vēlreiz visu apdomāšu un parunāšu ar mīļoto. Es izdarīšu tā, kā būs labāk mūsu ģimenei un neņemšu ļoti pie sirds, ja kādi būs neapmierināti ar manu izvēli!

ui, par ko tad vainot? Tad jau bērns var sākt vainot, kāpēc Tu vispār precējies, jo faktiski Tu kļūsi sieva citam vīrietim ar viņa uzvārdu vai nē! Un ja Tu preci to vīrieti, tad arī viņa uzvārda pieņemšana ir pat loģiska. Un tiešām, ja Jums būs kopīgi bērni, kā būs-pusei ģimenes viens uzvārds, otrai-cits? Ko tad Tava māte šajā gadījumā teiktu? Tas, ka Tavam bērnam ir bioloģiskā tēva uzvārds vēl neuzliek pienākumu Tev ar to visu mūžu nodzīvot.

Domāju, ka Tavam vīram būs ļoti patīkami, ja pieņemsi viņa uzvārdu, gan jau, ka viņam nav vienalga, pat ja viņš neiebilst pret Tava uzvārda atstāšanu. Parunā ar bērnu, kā viņš to uztvertu. Ja maziņš, tad vēl jo labāk. Es uzskatu, ka, ja Jūsu jaunajā ģimenē tikai Tavam vīram būs cits uzvārds, tas tikai uzkrītošāk parādīs, ka Tev tās ir otrās laulības un Tev ir bērns no pirmās laulības. Tas nav slikti, bet vienotību nevairo. Zinu teikt, jo pati tak esmu bijusi šādā situācijā. Arī man tēvs apprecējās otro reizi, viņa sieva paņēma vi;na uzvārdu, bet viņas dēlam palika viņa īstā tēva uzvārds. Galvenais ir attieksme, betg jāatzīst, ka vīrieši uzvārdu lietu uztver savādāk, kaut arī piekrīt nemainīt vai ņemt sievas uzvārdu.

Problēma arī ir tāda, ka es vienmēr domāju, ka noteikti būšu vienā uzvārdā ar mazo, baidos, ja es paņemšu mīļotajā uzvārdu, mazais kad paaugsies mani vainos, vai viņu mulsinās šī situācija. Arī negribu pārmetumus no manas mammas puses, jo esmu pārliecināta, ka viņa mani nesapratīs!

Jā, mans uzvārds atšķīrās no mammas un patēva. Bet es īpaši par to neskumu.Domāju, ka jaukāk būtu, ja Tu ņemtu sava jaunā vīra uzvārdu. Viena lieta, ja Tu atstātu savu uzvārdu, bet Tev ir bijušā vīra uzvārds (tāpat kā manas mammas gadījumā). Man klasē arī bija daži bērni, kuru uzvārds atšķīrās no vecāku. Nu un?! Kad bērni pieaugs, paši varēs izlemt-palikt sava bioloģiskā tēva uzvārdā vai pieņemt sava audzinātāja uzvārdu!

Vienvārdsakot, es Tavā vietā ņemtu vīra uzvārdu!:)

Paldiesiņ, par padomu! Tad sanāk, ka tev vienīgajai no ģimenes bija cits uzvārds? Es vienkārši esmu nedaudz apjukusi par to kā labāk izdarīt. Manam mīļotajam nav iebildumu, ja es palikšu bijušajā vīra uzvārdā, bet kā būs, ja mums būs dažādi uzvārdi. Es vienmēr domāju, ka ģimenei ir jābūt visam kopīgam arī uzvārdam!

es varu pastāstīt, kā bija manai mammai. Viņa paņēma sava jaunā vīra uzvārdu. Vispār jaunais vīrs var iedot bērnam savu uzvārdu, tikai bērna īstajam tēvam tam jāpiekrīt. Manā gadījumā nepiekrita, bet es vēlāk, kad man bija 16 gadu, pati paņēmu patēva uzvārdu.

Bet ka jūs domājiet kā labāk izdarīt, ja biji kādreiz precējusies un tev un mazajam palika vīra uzvārds, bet nu pēc gadiem taisies precēties ar citu...Ko darīt ar uzvārdiem? It ka negribas būt ar mazo dažādos uzvārdos, bet ari būtu foršāk pieņemt jaunā vīra uzvārdu, un ko darīt ja piedzims kopējie bērni?

mēs īpaši nediskutējām par šo jautājumu...viņam ir latvisks uzvards, kurš man ļoti patīk, savukārt man polisks/lietuvisks, bieži grūti izrunājams...un nu ļoti patīk, ka būsim vienā uzvārdā...

mums būs abu :)
Mums arī. Es likšu klāt, tad viņš pieņem manu dubulto, lai abiem vienāds.

mes ar savu miloto nemaz neesam diskutejusi par so tematu.tas kaut ka liekas passaprotami ka pienemsu vina.ir ari erta puse-vina uzvards uz pusi isaks:).no sakuma biju domajusi likt kopa vina un savu.bet arvien vairak domaju ka nemsu tikai vina.

mums ar viiru arii ir abu uzvaardi ;)