Uzvārda maiņa! Jā vai nē????

manuprāt vecākiem vnk jāpieņem izvēle

pēc kāzām abi būsim manā uzvārdā. Jo topošajam uzvārds polisks un pašam nepatīk. Un tā kā arī manu tēvu sauc Jānis, tad gan mans tēvs, gan vīrs būs ar vienādu vārdu un uzvārdu... Manam tēvam pagodinājums, arī viņa vecāki neiebilst.
Vēl bija doma pāriet drauga mammas pirmslaulību uzvārdā, bet izvēlējāmies manu.

Manā gadījumā - vīramāsa ir mana vārda māsa, līdz ar to būsim arī ar vienādu vārdu un uzvārdu, labi ka nedzīvojam ar māsu kopā un neesam vienā gadā dzimušas, bet kamēr viņa apprecēsies un (ja) mainīs uzvārdu, paies krietns laiciņš, jo viņa vēl ir pusaudze.
Man arī tas ne visai patīk, ka ar vienu "nosaukumu" ir 2 cilvēki, bet ko citu padarīsi? Vīra uzvārdu pieņemšu labprāt, lai gan uzvārds ir diezgan jokains, daži pat saka- latgalisks :)

Man loti gribejas mainit uzvardu, bet ta ka virins ir Italis, tad vina uzvardu latviskoja, un man tadu negribejas!Lidz ar to paliku sava! Ceru,ka kadreiz Latvijas likumdosana mainisies,tad ari pariesu vina uzvarda..Virinam tas nebija svarigi,jo italji nekad nemaina uzvardus, viniem nav tada tradicija..Bet man pasai gan bija dusma,ka likums latviesiem tads,ka vardu jaraksta citadi,ta ka izklausas un gramatiski pareizi,nevis ka orginalvaloda..

Es pieņemšu topošā vīra uzvārdu. :) Sava uzvārda dēļ, skolas laikā spilvenos esmu gauži raudājusi. Pat dusmojusies uz mammu, kura otreiz precējusies, nomainīja krievisko uz latvisko uzvārdu. Šobrīd atsakos no- Kristīna Polozova. Būšu Kristīna Bikova (tulkojumā laikam vērsene....hmmm...ar manu maigo raksturu kļūt par vērša dzimtas pārstāvi?!). :)))

Komentārus nelasīju.
Es uzskatu, ka uzvārdam ir jābūt vienam un kopīgam, nav pat tik būtiski sievas vai vīra uzvārdam, bet kopīgam, tāpat arī bērniem. Man nepatīka, ka ir mamma Kalniņa- Bērziņa, tētis- Bērziņš, viens bērns Bērziņš, otrs Kalniņš. Ja ģimene, tad Bērziņu ģimene vai Kalniņu ģimene. Es pārgāju vīra uzvārdā un tagad mums visai ģimenei ir viens uzvārds.

Es mainīju, kaut pašai ļoti latvisks uzvārds un vārds. Kopā likt-diez kas nav, ļoti garš. Toties tagad mums vienādi iniciāļi AV,un kopā= Veidemaņi...man jau jaunais uzvārds ļoti patīk...Man ir dēls no citām attiecībām, tagad vīrs izteica domu, ka jau pašā sākumā vajadzēja paņemt savā uzvārdā-nu neko, jo dēls pietiekami liels jau, lai pats domātu ko un kā...pareizāk jau būtu bijis, ja visiem viens uzvārds, bet-esmu Veidemaņa kundze arī tikai pēc 9 kopdzīves gadiem....tā reiz iet tai dzīvītē...

Es neko nemainiishu, palikshu ar savu uzvaardu, jo ir ljoti skaists un latvisks. Peec manaam domaam man ir taadas pashas tiesiibas palikt savaa uzvaardaa kaa toposhajam viiram un neuzskatu, ka es taadeejaadi aizvainoju savu otru pusiiti.

Es izdomāju, ka ņemšu vīra uzvārdu tajā mirklī, kad dzimtsarakstu nodaļā rakstīju iesniegumu. Sakumā gribēju dubulto, bet pēc tam automātiski uzrakstīju mīļotā uzvārdu... laikam sirds ta lika .... =)))

Es jau biju krietni nobriedusi mainīt uzvārdu, jo ir pārliecība, ka ģimenei jābūt vienā uzvērdā, lai gan savs arī skaists.
Bet nu samulsu, jo noskaidrojās, ka topošā uzvārs nav viņa tēva, bet gan viņa mātes pirmā vīra. Man kaut kā saslēdzās - kā es atsakos no sava tēva uzvārda un pieņemu nevis vīra tēva, bet mums abiem pilnīgi sveša cilvēka uzvārdu, kurš gan protams ir mana topošā uzvārs ar kuru esmu viņu iepazinusi un viņš ar to izaudzis..
Nu ir doma abiem pieņemt viņa tēva uzvārdu, kuru uzzināju tikai tikko, šis uzvārds arī latvisks un skanīgs, atšķirībā no otra. Bet topošais pilnīgi no esošā uzvārda ari negrib atteikties, vismaz tik strauji ne, likšot caur strīpiņu.. Es un domājamie bērni ar vienu, viņš ar diviem, kaut kā jocīgi..
Nezinu, sliecos uz to, ka tomēr abiem viens un vienāds, tad paliek pirmais un visnelabskanīgākais, kā arī bioloģiski svešākais variants..

Man it kā nekas nav pret topošā vīriņa uzvārdu. Bet vienīgais iemesls kapēc negribu mainīt, ir tas, ka viņa māsīca ir mana vārda māsa, un tad pēc laulībām sanāk ka mums abām būs vienās vārds un uzvārds.Bet laikam tomēr mainīšu....

a mums sanāk, ka abi mainīsim :D man ir krievisks uzvārds, viņam savs nepatīk, palikt katrs ar savu negribam - ģimenei jābūt ar vienu uzvārdu (mūsu viedoklis, lūdzu, nevienam neabižoties! :D ) ņemsim manas mātes pirmslailības uzvārdu, es jau tagad kārtoju dokumentus, atļauja jau ir, palika tikai pasi samainīt, bet nosledzot laulību, vīrs paņems manu uzvārdu

es esmu apjukumaa par sho lietu - it kaa jau saakumaa noteikti zinaaju, ka mainiishu uzvaardu, bet tagad sanaak, ka savaa profesijaa shur tur esmu pamaniita ar savu uzvaardu un buutu baigi visas savas centiibas un nelielos panaakumus palaist veejaa... mums jau par sho lietu baigais striids.. nezinu ko lai dara.. gribeeju nemt dubulto, bet vinam shis amerikaanju variants nepatiik... :(((((((((

pagaidaam arii veel atstaaju briivu vietu tajaa ailiitee...

a un veel chakars ar to uzvaardu celojuma deelj, taapeec it kaa noleemaam, ka pagaidaam atstaaju savu, bet peec tam mainiishu...

Es mainīšu:) Man nākamā vīra uzvārds patīk :) Tāds latvisks- būšu Iveta Žagare:)) Mums vispār pat iniciāļi vienādi:D Iveta un Ivars - IŽ:)) Kā mocis:D

iesniegumā ļāva atstāt tukšu un pierakstīt vēlāk klāt..
manējais tik pasmaidīja par šo faktu :)

es teicu, ka padomāšu..

tām jaunkundzēm/kundzēm, kurām topošais vīrs ir ar skaistu (latvisku/pieņemamu, vieglu utt) uzvārdu ir viegli pāriet.. tām kurām izredzētajam tāds nav - ir grūti. Jādomā.
Pēc tradīcijām ir skaidrs, ka jāpieņem vīra uzvārds.. lai gan mūsdienās.. kas ir tradīcijas salīdzinājumā ar tavu sirdsmieru..