Laulību līgums: jūsu domas...

tieši tā jau ir domāts- noslēgt līgumu par to mantu, kas tiks iegūta laulības laikā. pēc likuma tā automātiski skaitīsies kopēja (neatkarīgi no tā, uz kura vārda reģistrēta), bet ar laulības līgumu šo nosacījumu var mainīt- noteikt, ka katram pieder tas, kas uz viņa vārda reģistrēts u.c.
otrs variants- noslēgt līgumu par mantas kopību- un noteikt, ka arī visa, piemēram, vīra pirms laulībām iegūtā manta ir kopīga.

Nu labi, to ko rakstīja Čirka es sapratu, bet ko tad slēgto to līgumu, ja široties tomēr viss paliek katrai pusei, kas bija pirms laulības. Un to kas ir kopīgs to tad arī var dalīt uz pusēm. Noslēgt līgumu par nākotnes īpašuma piederību??

nerātnai čirkai taisnība

es tomēr uzsatu, ka laulību līgums ir nepieciešama lieta. un tas jau morāli neparedz pāra šķiršanos. Tomēr mēs nezinam, kas ar mums notiks, visi laulājoties ir 100% pārliecināti, ka tas ir tikai vienu reizi un uz mūžu. Domāju arī, ka pat tad, ja uz doto brīdi mums nav kopēju īpašumu, bet ir katram savi, laulību līgums jānoslēdz laikus, lai brīdī, kad mums parādīsies kopēja manta par to vairs nebūtu jādomā. Ir un viss. pati esmu strādājusi ar pariem kuri škiras, un tajā bŗidī tikai 1 no 10 ir morāla spēja domāt par laulību līgumiem. parasti laulāti ir tik aizrāvušies un nonākuši tādā afektā, ka spēj tikai plēsties, labākajā gadījumā mēģina kaut ko haotiski risināt civiltiesiskā kārtā.

Paldies! Tad es varu mest līguma vajadzību pie malas ;)

Augustīne! Varbūt Tu vari paskaidrot, piemēram, mana topošajam ir uzkrājumi, bet man ir privātīpašums, un es vēlos škiršanās gadījumā, lai mans īpašums netiek dalīts, kā arī negribu pieteikt nekādas intereses uz viņa uzkrājumiem. Kā arī piemēram vienam no mums saņemot mantojumu, vai arī tas tiek iesaistits škiršanās gadījumā dalīšanas procesā?

Pixie, Tavs pirms kāzām iegūtais īpašums netiks dalīts un arī vīra uzkrājumi nē, ja būs pierādāms, ka tie iegūti pirms laulības. Arī mantojums, kas tiek saņemts laulības laikā ir katra laulātā atsevišķā manta un netiek dalīta šķiršanās gadījumā

Augustīne! Varbūt Tu vari paskaidrot, piemēram, mana topošajam ir uzkrājumi, bet man ir privātīpašums, un es vēlos škiršanās gadījumā, lai mans īpašums netiek dalīts, kā arī negribu pieteikt nekādas intereses uz viņa uzkrājumiem. Kā arī piemēram vienam no mums saņemot mantojumu, vai arī tas tiek iesaistits škiršanās gadījumā dalīšanas procesā?

kaut arī abi esam juristi, laulību līgumu neslēgsim, jo katram jau ir savi īpašumi, kas arī pirms laulībām attiecīgi ir reģistrēti uz katra vārda un laulību fakts tur neko nemainīs. līdz ar to laulību līgumam vismaz šajā brīdī nebūtu jēgas (līgums par mantas šķirtību). tiem, kas vēlas visas mantas kopību (arī tās, kas iegūta pirms laulībām), protams cita lieta. ja pēc laulībām iegādāsimies kādu lielu īpašumu, tad, protams, sāksim par līgumu domāt, jo to var slēgt arī n-tos gadus pēc laulībām.

Es atbalstu laulibu ligumu, un ne jau tapec, ka neuzticetos otram vai ka, bet vienkarsi, ja mes abi butu biznesmeni, tad tas butu veids ka pasargat gimeni, ja nu vienam kaut kas noiet greizi,piemeram bankrote, un sakas ipasumu apkilasana utml.tad vismaz otrs ir pasargats.

... jā man arī tas ir aktuāls jautājums... Jo vēlos, lai tas, kas pašlaik ir mans, arī paliek mans... Un, kas viņa - viņa...

Es arī apsveru iespēju par laulības ligumu, kaut arī mana vēlēšanas topošajam vīram likās nevajadzīga, jo viss kas ir viņa = ir mans, es uzstāju, ka tomēr, kas ir mans, ir mans, un viņam ir viņa, un tas netraucē būt arī kopīpašumam.

Gribētu uzsvērt vienu lietu par laulības līgumu. Tas nedarbojas tikai laulības šķiršanas gadījumā, bet darbojas arī laulības laikā, ja, piemēram, ar piedziņu vēršas pret viena laulātā mantu, tad bez laulības līguma var vērsties pret visu laulāto kopmantu - visu, kas laulības laikā iegādāts. Ja pastāv laulības līgums par mantas šķirtību, tad var vērsties tikai pret laulātā atsevišķo mantu. Tāpēc ne vienmēr laulības līgums domāts mantas sadalei laulības šķiršanās gadījumā, bet var arī aizsargāt viena laulātā mantu gadījumos, kad vērš piedziņu uz otra laulāto mantu. Tas ir izdevīgi biznesa cilvēkiem un citām atbildīgus amatus ieņemošām personām, arī valsts ierēdņiem. Tāpat šāds līgums ir labs, ja tiek ņemts liels kredīts, jo sliktākajā gadījumā kreditors varēs vērst piedziņu tikai pret ieķīlāto mantu un tā laulātā mantu, kurš ņēmis kredītu,ja vien otrs laulātais nav galvotājs par attiecīgo kredītu.
Par mantojumu un dāvinājumu - tā ir atsevišķa manta, kura laulības šķiršanās gadījumā netiek dalīta starp laulātajiem.

Vai kāds zina cik maksā šis pakalpojums pie notāra - laulības līguma sastādīšana un slēgšana????Jo es uzskatu ka tas ir svarīgs darbsiņš, savā veidā pasargājam vienu no otra(no meliem un liekuļošanas dēļ mantas - nākotnē). Dzīve ir gara, tu nekad nevari būt droš par otru, tagad ir tā, bet kā būs pēc tam, kā arī savā veidā aizsargā topošos bērnus.....

Esmu juriste un pietiekoši daudz redzējusi pārus, kuri vēlas šķirties, bet kāzu dienā tikai romantiski plivinājušies pa mākoņiem ar solījumiem. Šie šķiršanās gadījumi ir ļoti smagi, ilgi un ar ārprātīgiem apvainojumiem vienam pret otru. Tie, kuriem, savukārt, laulību līgums ir, šķiršanās ir normāla un cieņas pilna. Un mēs visi esam tikai cilvēki, un jūtās 100% garantijas NEVAR pastāvēt. Proti, cilvēki mainās gan laika gaitā, gan tos ietekmē arī citi ārēji faktori - kā nauda, vara un tml. Un tas, ka jūs, mīļās meitenes, nemainīsieties un mīlēsiet savu vīrieti mūžam, nenozīmē, ka viņš paliks tāds kā tagad vienmēr un mīlēs JŪS mūžīgi. Padomājiet tikai vai gadījumā ja tomēr būs jāšķirās, kā jūs to vēlaties darīt. Nav vēl bijis neviens pāris, kuram jādala manta un kurš šķirtos draudzīgi...jo jūtas diemžēl tad abiem vai vienam no viņiem ir zudušas.
Vajag dzīvot omantiski un būt romantiskām, īpaši pirms kāzām, bet atcerieties lūdzu, ka laulības ir un paliek tiesisks darījums...un dzīvē ir ļoti dažādas situācijas, un daudz vieglāk tās ir atrisināt, ja viss ir atrisināts tad, kad nepastāv nekādi strīdi.
Un laulības līgums nav jāraksta pašiem, jāaiziet pie jurista vai advokāta, kurš to izdarīs un par to vairs nebūs jādomā. Un nekādu plaisu tas attiecībās nerada..tie ir murgi...daudz lielāku plaisu rada tas, ka jūs dusmās viens otru par cūku nosaucat.

vajag vispirms iepazīties ar CL regulējumu - kas ir laulību līgums, ko ar to var noteikt (respektiivi, vai nu visas mantas shkjirtiiba vai kopiiba), un attieciigi - ko noziimee likumiskaas mantiskaas attieciibas. tikai izsverot visus noteikumus arii var izdomaat - vajag vai nevajag.