Jūsu domas par laulības līgumu...

amnesia - nu tu esi varen gudra bez juridiskaas izgliitiibas, diemzheel tam, ko tu saki nav nekaada juridiska seguma. jebkuraa gadiijumaa nesaprotu tavu uzpuutiibu.

Esmu pret līgumu - tas nozīmē jau pašā sākumā, precaties ar domu, ka kādreiz šķirsieties....
Tikai un vienīgi mans viedoklis...lūdzu bez uzbrukumiem :)

varbūt cido vajag papētīt arī to, kas notiek, ja pāris dzīvo piemēram piecus gadus kopā un šajā laikā iegūst kāds no viņiem mantu, tad apprecas ... un vēlak piemēram šķiras, tad zinās to, kas
pat man bez juridiskās izglītības ir zināms, ka arī šajā laikā iegūtu mantu tiesa var nospriest par kopīgo un dalāmo mantu, jo tas nekas, ka īpašums uz mana vārda, otra puse atvedīs kaudzi ar lieciniekiem, kas apliecinās kopā būšanu, to, ka mums visu šo laiku ir bijis kopīgs budžets utt uttt, viņš atnesīs piecu gadu garumā maksātās komunālo maksājumu kvītis utt utt, mazums kā vēl var pierādīt, ka tas tomēr ir kopdzīves laikā iegūts īpašums un ka, lai arī īpašums ir uz mana vārda un es maksāju kredītu, varbūt par ēšanu, komunāliem, manām drēbēm maksāja viņš visu šo laiku ....
īstenībā murgs ... ko gan var izdarīt, ja zini, kā spēlēties ar likumdošanu ... mūsu pašu nesakātoto un pretrunīgo :)

es esmu par laulību līgumu, jo viena lieta ir tas, kas mums vai katram atsevišķi pieder tagad, bet otrs ir tas, kas tiks iegūts vēlāk, laulības laikā, turklāt laulību līgumā min ne tikai mantiskus jautājumus. Uzskatu, ka mūsdienās, tādā straujā un mainīgā laikmetā, ir jānodrošinās jau laikus. Esmu redzējusi pārus, kas laimīgi apprecas ar domu ar mīlestību cauri visam mūžam, bet izšķirties nevar jau 5 gadus, jo vienmēr kaut ko dala - mantu, bērnus utt., strīdās kā 2 pasaules karā būtu : (

100% piekritu Cido viedoklim, tas, kas man jau ir uz šo brīdi paliks mans arī (tfu tfu tfu) šķiršanās gadījumā. Tāpat viņam.

Savukārt kopīgi iegūtie labumi, pēc taisnības arī būtu jādala uz pusēm.

Līgums palīdz, ja piemēram jaunā sieva strādā super-puper darbā un pelna ar ļoti daudz nullēm, tad ar līgumu paredz uz priekšu, kā dalās īpašums, šķiršanās gadījumā.. tur arī atrunā, atkarībā no tā, kurš bija šķiršanās iniciātors, apstākļi utt.

Piemēram, ja vīrs iesniedz prasību par laulības šķiršanu, pēc laulības līguma, viņam var nebūt tiesības prasīt mantas noteiktu daļu..

p.s. pastāv visāda veida likuma ierobežojumi + tiesa vienmēr var grozīt netaisnīgus vienošanās punktus.. visu jāpamato :)

Man arī nav pretenziju pret līgumu, bet man īpaši nav nepieciešams, jo māja, kur dzīvojam, ir mana un mašīna- līgavaiņa:) Kooperējamies:viņš dzīvo manā mājā un uz darbu braucam viņa mašīnā:D ( abas lietas gan saucas mūsu:)) Nav mums tādas ietas, kas jādala un to, kas dabūts laulības laikā...varam arī dalīt:))

pirms saakt domaat par lauliibu liiguma sleegshanu, vajag papeetiit kaadi tad ir varianti - un kaads mantisko attieciibu veids pastaav gadiijumaa, ja liigums netiek nosleegts. taa kaa studeeju jurisprudenci, tad izsecinaaju, ka vismaz manaa gadiijumaa liigums nebuut nav nepiecieshams. iipashumi, kas ir ieguuti pirms lauliibas nosleegshanas, taapat ir katra pasha atsevishkjais iipashums, taapat arii piemeeram, daavanas vai mantojumi, kas tiek ieguuti lauliibas laikaa. savukaart taa manta, kas tiek ieguuta lauliibas laikaa kaa citaadi, taa skaitaas kopiiga,un pret to man nav nekaadu iebildumu :)

tieši vakar šo tēmu pārrunājām
mūsu gadījumā ir tā, ka ir īpašumi, gan man, gan vīrietim
tomēr laulību līgumu neslēgsim

bet, ja vispārinam, tad es atbalstu laulību līgumus, ar noteikumu, ka tas ir izdevīgi, piemēram gadījumā, ja tev pieder viss, otram nekā
protams mums visiem ir skaistakās un patiesākās attiecības, taču beidzot jāsāk dzīvot realitātē un jāsaprot, ka arī ar jums var notikt ne tas labākais - un tad - ne tikai būs izjukusi laulība, bet arī vēl finansiālie zuadējumi
nu tas ir viens variants, otrs, ja tev nav nekā, otram ir, bet galu galā, jūs taču kopīgi ieguldāt līdzekļus lai to visu uzturētu/uzlabotu
un atkal, vai tiešām tas, kuram nekā nav, neveiksmīgas laulības gadījumā lai paliek uz ielas????
te jau protams atkal runa par to, kamdēļ izjūk, bet nu ...
labi - ja ne par laulību uzjukšanu, bet piemēram tam, kuram pieder jūsu māja piedzīvo finansiālo krahu - ? un kaut kādu iemeslu dēļ piedsīvo tiesas spriedumu mantas konfiskāciju ... ko tad?
vai atkal - laulību līgums ir galīgi nevietā gadījumā, ja līgumā noteikts, ka māja ir otram, un ja ar viņu kas notiek? kurš ir pirmās pakāpes mantinieks?

nezinu, manuprāt laulību līgums ir ļoti smalka juridiska padarīšana, jāzin nianses, katrā ziņā, ja reiz nolemtu, ka tāds vajadzīgs, tad noteikti sīki un smalki visu gribētu izrunāt ar juristu, jo man pašai tādas izglītības un zināšanu nav

kopsaucējā gribu pateikt, ka nevajag uztvert laulību līgumu, kā kaut ko, kas liecina par neticību attiecību nākotnei vai sliktiem nodomiem, jo ir situācijas, kad laulību līgums ir ļoti gudrs solis nākotnei