Vai vajadzīgs "falšais" līgavas pušķis vai metīsiet prom savējo?

Es ar tiem visiem ticējumiem un paražām esmu tādās interesantās attiecībās - respektēju tos, kas visu ievēro un arī saprotu tos, kas tam nepievērš īpašu vērību.
Noteikti neticu tam, ka atdodot savu līgavas pušķi vai plīvuru, tiek atdota sava laime (vai kaut kas tamlīdzīgs). Ko darīt tai, kurai šī plīvura nemaz nav vai arī netradicionālu kāzu ietvaros nav arī pušķa? Vai tad laime slēpjas taustāmās lietās..? Tas, kurš tam visam tic, tas arī lai ievēro visus šos ''noteikumus'', jo galu galā - domām ir liels spēks un ja tā arī domāsi, ka aizmetot savu pušķīti, reizē aizmetīsi arī savu laimīgo laulību - tad arī labāk turies pie ziediem cieši ar abām rokām :)
Es esmu pie tām, kas dažādas parunas uztver galveno kārt tikai kā kādu...nu, es pat nezinu - vārdu savirknējumu. Tas ir forši, ja tādas ir, tomēr man noteikti nebūs žēl savu pušķīti uzdāvināt tai, kura to noķers un arī no plīvuriņa nebūs grūti šķirties - galu galā - vai tad man žēl jaunajam pārim :)) Vismaz paliks taustāms pierādījums un atgādinājums, ka nākamajiem jāprecas viņiem :D!!! Tā ir dāvināšana un man patīk dāvināt.
Par tiem falšajiem pušķiem. Nu, falšs tomēr ir falšs, lai arī cik tuvu oriģinālam tas būtu vai nebūtu. Tā ir mānīšanās un man tādas lietas ne pārāk iet pie sirds. Ja atdod, tad atdod īsto. Ja ne - tad labāk nemest nekādu.
Tas, protams, ir tikai mans personiskais viedoklis. Varat to pieņemt, varat nepieņemt.

Hmmm, nedot pat pušķi paturēt līdz mičošanai? Nja...
Es savējo uzticēju labākajai darudzenei uz to brīdi, kad vīriņš mani nesa pāri pēdējam tiltiņam. :)

Met, met to lentīti ;)
A par tradīcijām - nu , ap kāju to likt arī nav "mūsu" tradīcija :)

par kājas lentīti gan es pirmo reizi dzirdu, ka kāds to met. :)

Mēs kaut kā nonācām pie atziņas, ka nemetīsim ne līgavas pušķi, ne kājas lentīti! Tas viss paliks pie mums! Tā tomēr nav mūsus tradīcija!

viņi iekļaujas vēl pusķa burvestībā... bez florista nebūtu pušķa, bez vedējiem būtu grūti ar to pušķi, bez vīra nevarētu vienlaikus kleitu piekārtot.. :D

manu turēja vedēji un līgavainis un floriste!

Man vedējmāte neļāva nevienai meitenei līdz mičošanai pušķi pat paturēt. UN tā kā viņa ntās kāzas vadījusi un ir ar milzu pieredzi, tad paskaidroja arī, ka pušķis un plīvurs paliek pie līgavas, nekādas atdošanas citai nenotiekot, pat ne uzmērīt. Vīrukam devu turēt, ka bija kas jāraksta vai jāsakārto. Jo sanāk tā, ka Tu savu svētību atdod citai. Tas tā no viedokļa, ja strikti pieturas pie paražām un tās ir pamatīgi izpētītas.

Katraa zinjaa meiteneem jau gribas nokjert to pushkji. Savu iisto pushkji es ari nemetu, bet biju uztaisiijusi otru pushkjiiti, kursh arii tika mests. Savaadaak, ja buutu metusi iisto pushkji, buutu sanaakushas kaadas traumas....

es gribēju mest īsto(kāzu dienā izdomāju)
tad vēl mīļums solīja katru gadu dāvināt tādu pašu
bet beigās, kad jāmet man rokās iespiež parastu ziedu pušķi un to arī tajā bumā aizmetu!
tā ka manējais karājas ar galvu uz leju guļamistabā!

Man bija mazs falšais pušķīts- identisks līgavas pušķim. Metu. Nebija žēl. Turklāt atdāvināju plīvuru nomičotajai dāmai.

Es metu īsto un arī atstāju to topošās līgavas īpašumā. Kad es biju jaunā pāra lomā, man atstāja plīvuru pēc mičošanas, tāpēc nemaz nebija žēl no pušķa šķirties.

paldies Miikij, vieniigais ssi puskjis ir naakamajaa dienaa fotkjeets un jau ar nogrieztu pagarinaajumu..sso puskji nevarees izkalteet-jo kallam zaljie miikstie kaati,nekas nesanaaks un iisteniibaa piekriitu Lauminjai-kamdeelj kalteet-tas vairs nav dziivs puskjis..

Ļoti smuks pušķitis

Metu īsto. Ne mirkli nenožēloju, jo mājās kaltētus ziedus neturu tā kā tā ... un atmiņas ir manā prātā un bildēs :)