Ticējumi par un ap kāzām

tas ticējums ir tāds, ka māte nevar šūt kleitu meitai, jo tad meitā pāriet visas mātes sliktās īpašības..

man jau liekas, ka vieglāk ir vispār neprecēties, nekā visus ticējumus izpildīt, jo īpaši mūsdienās. katrā gadījumā, kas tic, tas tic, bet neesmu novērojusi, ka ticējumi piepildītos.

hmmmm... man mamma pieteicaas uzshuut kaazu kleitu, bet ome teica, ka taa nedriikstot, esot kaut kaads tur ticeejums.... tagad lauzu galvu- kaa man buut....

Es piekrītu Lilly, ka gribas ar māņticībām un tradīcijām ieprogrammēt laimīgu laulību. Es ticu, ka zemapziņa piesaista realitāti tādu, kā esam iedomājušies. Galvenais ir neieciklēties uz kaut kādām negatīvajām māņtiicībām, bet atrast katrā notikumā kaut ko tādu, kas vēsta laimi un visu citu labo, ko vēlamies piesaistīt. Tāpēc jau ir lietum un citām neizbēgamām parādībām vairāki skaidrojumi - katrs skaidro tā kā viņš vēlas ieprogrammēt savu nākotni.

Man arī labpatīk domāt, ka ar prieku ielikšu krūšturī :) cukurgraudu (ceru, ka negrauzīs :) ) un tādejādi piesaistīšu savu laimīgu lailības dzīvi! Tāpat pieteikšu Mīļotajam, lai ieliek kabatā gabaliņu maizes, lai ir pārticība u.tt.
Ne jau cukurā ir laime un maizē pārticība, bet sajūtā, cerībās un pārliecībā, ka tas NOTEIKTI ir uz labu!

nu ja pie škiršanās (ja sagadās) gribēs novelt vainu uz kāda ticējuma neizpildi, nevis problēmām savstarpējās attiecības, tad jau tajā mirklī varēs ņemt un sameklēt, priekš kam tos ticējumus domāt pirms kāzām? :)

aij, cik ticējumu vien nav...
es sastapos ar šādiem:
Līgavainis nevar redzēt tevi kāzu tērpā-esot slikta zīme: manējais redzēja gan manu kleitu, bet viņš pēc pusgada jau bija aizmirsis, kā tā vispār izskatās, zināja tikai teikt, ka bija balta :D
Kleitu pēc precībām jāliek lādē un tad jāaprok zemē, lai neviens netiek klāt, citādāk uz šķiršanos - tā teica vīratēvs.
Esot jāsameklē kaut kas zils, kaut kas lienēts, kaut kas vecs, kaut kas jauns u.t.t. (Kurpes bija aizlienētas, jo brāļa sievai vairs tās nedēra, turklāt man ideāli derēja, un viss pārējais jauns)
Pērles- asaras (nedomāju, ka krelles pa Ls 2,50 ir pērles)
Nevar būt atsevišķs tērps - jābūt vienā veselā kleitā
Kleitā nevar būt volānu
Līgavainim jāliek melns tauriņš, ja viņa tēvs miris, bet balts, ja dzīvs (nezinu, kāpēc) Šo arī ievērojām.
Plīvurs un balta kleita varot būt tikai nevainīgām meitenēm. (Kādreiz to stāstīja mana mamma, bet pirms kāzām to viāni atgādināju, un viņa tikai noteica, ka tās taču ir muļķības, katrs dara kā grib)
Vedēji gādājot transportu, fotogrāfu un vēl kaut ko, ko es aizmirsu (protams ka to gādājām mēs paši)
Izbrīnījos, kad draudzenes prasīja, vai pēc mičošanas es metīšot savu pušķi neprecētajām... (uzskatīju, ka tas ir lieki, turklāt vēlējos tomēr vairāk latviešu tradīcijas)
Sveces, ko dedz vecāki un mēs, esot jāaizdedzina ar sērkociņiem, nevis šķiltavām - slikta zīme
No rīta modinātāji no mūsu gultapakšas izvilka pagali (nevis cirvi vai pavārnīcu) - tas man bija tiešām pārsteigums! Nebiju nekad dzirdējusi, ka liek pagali - man paskaidroja, ka tas esot uz dēlu.
Otrās dienas apģērbam esot jābot kleitai.
Un pēc tam vispārīgi dzirdēju atsauksmes, ka jaunajam pārim ļoti tuviem radiem, esot jābūt pieklājīgos un tiešām skaistos, lietišķos tērpos.

Bet visā visumā: visi taču dara, kā paši vēlas! Kāda mode, tā arī dara. Galvenais, ka pašiem patīk.

Starpcitu, pirms kāzām izlasīju kādā latviešu folkloras grāmatā, ka pēc tradīcijām vedējos iet jaunā vīra tēva māsa ar vīru vai tēva brālis ar sievu - mums bija tēva māsa ar vīru :))

man atkal vīrene uzstāja, ka nevar sēdēt pie loga, tas uz lielu nelaimi. Sviests.

Ar prātu, protams, ka tam visam neticu, bet kaut kur zemapziņā tomēr klaji uzprasīties uz nepatikšanām negribu!

Tendence jau noteikti ir neticēt sliktu paredzošajiem ticējumiem, bet tikai labajiem. Piemēram, par cirvi zem jaunlaulāto gultas kāzu naktī, ja grib dēlu - to gan daudzi ievēro! Un arī citi - ja saplīst kāzās trauki, tas uz laimi! Ja kāzu viesi lustīgi, tad arī jaunie dzīvos jautri! Ja kāzās sveces gaiši deg, tad būs jaunajiem laba dzīvošana...

Labāk tomēr ievērot dažus būtiskākos - pretējā gadījumā vienmēr atradīsies kāda radu tante, kas visu laiku pietiekami klusi, bet tomēr ļoti dzirdami čukstēs: "Tā taču nedrīkst! Nelaime būs! Ārprāc, ārprāc!" Un tad arī psiholoģiski tas kaut kur nostrādā!

Es gan uzskatu, ka zināmiem rituāliem ir nozīme, tomēr viss mūsu pasaulē sastāv ne tikai no materiālā, taustāmā, bet arī no smalkākām enerģijām. :) Tomēr īstus rituālus veikt un zīmes lasīt spēj tikai īpaši cilvēki. Tā kā - visi šie no mutes mutē gājušie ticējumi manuprāt paši par sevi neko nenozīmē. :)

Un nepiekrītu, ka "horoskopi ir aplama lieta". Reliģijai ir tieksme apspiest citas zinātnes. Es, ticēdama augstāka spēka esamībai, neredzu pretrunu sevī, padziļināti interesējoties par astroloģiju, kas arī ir zinātne. Horoskopi ir aplami tādā līmenī, kā to pasniedz dienas laikrakstos, bet ne nopietnā līmenī. Nu, bet tas tā.. Novirzījos no tēmas.. :)

Ticējumu tiešām ir bez sava gala, turklāt arī es esmu dzirdējusi pretrunīgus viedokļus par dažiem no tiem - kaut vai par lietu kāzu dienā - vieni saka, ka tad visu dzīvi būšot asarās jāmirkst, citi savukārt saka, ka lietus kāzu dienā ir svētība...

Manuprāt, visi šie ticējumi ir pilnīgas muļķības, jo svarīgi ir ticēt sev, savai otrai pusītei un kopā ejamam ceļam. Visam pārējam pilnīgi nav nekādas nozīmes. Turklāt neatbalstu arī iešanu pie zīlniecēm un astrologiem tā viena iemesla dēļ - cilvēkiem ir tieksme sevi ieprogrammēt uz to, ko viņiem saka. Un, ja zīlnieks vai astrologs pasaka ko sliktu, tad mēs visu laiku, paši to neapzinoties, ejam uz to slikto rezultātu...sevi vienkārši ieprogrammējam. Vajag dzīvot šodienai un paļauties uz savām iekšējām izjūtām - tieši tās visvairāk pateiks priekšā par mūsu likteni. :)

Tā cita starpā atļaušos norādīt - ja gatavojies laulāties baznīcā - tad jau esi ticīgs cilvēks. Bet, ja esi ticīgs cilvēks, tad būtu jāzina, ka visi šitie "ticējumi", tāpat kā horoskopi, zīlēšana u.c. ir pilnīgi aplamas lietas.

es atkal dzirdēju ka jāprecās pāra datumā, mēnesī un gadā... kā arī labāk augošā vai pilnā mēnesī. No dienām esot labākās svētdiena, piektdiena, mazāk sestdiena, ceturtdiena un galīgi nē otrdienā. Ka vedējmātei esot jābūt kleitā, ne kostīmā vai 2daļīgā kleitā. Ir vēl visvisādi daudz, nemaz negribas tās muļķības atcerēties:)

Esmu dzirdējusi, ka līgavai savā kāzu dienā jābūt piesegtiem pleciem, tad kopdzīve būs ilga un saticīga :)
tad jau sanāk, ka lielākā daļa mūsdienās precēto pāru ātri vien izšķirsies, jo tagad gandrīz visām līgaviņām ir korsešveidīgās augšas....
tāpēc iesaku neiespringt uz dažādiem ticējumiem, bet ieklausīties savā sirdsbalsī un darīt tā, kā jums abiem škiet labāk :)

Noteikumi ir izdomāti, lai tos pārkāptu. Tāpēc centies arī pārkāpt ticējumiem un nedomāt par tiem tik ļoti daudz, jo tad tu līdz kāzām nenonāksi nekad :) Ja arī nonāksi tad sajuksi prātā. Klausi savai sirdsbalsij un uz priekšu.

saka, ka perles esot uz asaram. Bet man loti patik teiciens, kuru izlasiju viena gramata- raudat var ari no laimes. :)

Nedomāju gan ka cepure, pērles vai kleita būs noteicošais Jūsu laulības ilgumā---ta kā nedomā par ticējumiem-ja tev patīk-tad pērc un jūties laimīga un skaista savā kāzu dienā:)
Man pašai kāzu dienā bij gan cepure, gan pērles(kaut gan par to ka cepurē precēties nav labi dzirdu pirmo reizi)>bet ja nu kādreiz arī būs lemts šķirties-tad nedomāju, ka es vainotu cepuri vai kādu citu aksesuāru;)