Ticējumi par un ap kāzām

Nu bet redzi, Tu jau pati arī kaut kam tici, ja raksti: "Nu nevar ticejuma ieverosana vai neieverosana noteikt jaunas gimenes likteni. To nosaka Dievs."

Man arī tas liekas muļķības. Cilvēki atrunājas ar likteni, kad nevēlas neko darīt, lai mainītu situāciju ;)

Es ticu tam, ka mēs paši veidojam savu dzīvi un neviens cits :D Nu kaut gan kāda māņticība un paraža jau mājo katrā no mums. Viens nospļaujas, kad pār ielu pārskrien melns kaķis, viens piesit pie koka, lai nebūtu nelaime, cits mēģina katru rītu ar labo kāju izkāpt no gultas :D Bet galvenais jau ticēt labajiem ticējumiem, tad pašiem būs vieglāk dzīvot, nevis tiem negatīvajiem :)

Visvairak es iebilstu pret to, ka saista ticejumus ar baznicu... tad kur te ir logika - baznica ir baznica, ta ir ticiba, Dievs, kas nesaistas ar kaut kadam paganiskam izdaribam un ticejumiem... Es nevaru so te saprast...
Pati ar esmu dzirdejusi daudz so te mulkibu, mammina zina teikt par katru lietu saistiba ar kazam - redz ta esot pienemts... Bet to pienemis ir kads cilveks jau sen atpakal. Nu nevar ticejuma ieverosana vai neieverosana noteikt jaunas gimenes likteni. To nosaka Dievs. Un galu gala, ari kazu rita var izkapt no gultas ar kreisi kaju netisam, un tad ko? cilveks zimes saskata to, kam tic, jo zemapzina pienem tikai tas zimes un lietas, kas apstiprina cilveka iedomato realitati.
un par to, ka ja mate meitai suj kleitu tad pariet sliktas ipasibas - par to es labi gardi iesmejos, jo ipasibas pariet jau pardzimstot, vai no teva vai no mates... nevis jau nu no kleitas...
Tapec novelu visam jaukajam toposajam - BEIDZIET TICĒT ŠĪM MULĶĪBĀM!!!!!!! Tikai Jus un Jusu otra pusite var noteikt, kada bus jauna gimene un kadas attiecibas veidosiet....
Lai mums izdodas!

Nav ko klausīties visus tos ticējumus....

Tieši tā, tāpat arī kā par jau ne reizi vien apspriesto tēmu par kāzām maijā (ko pēc ticējumiem nebūtu vēlams rīkot) - man, piemēram, maijs asociējas tikai un vienīgi ar pozitīvām lietām - siltumu, svaigumu, plaukstošiem ziediem, saulainiem rītiem, dzidriem vakariem... Taču, piemēram, janvārī es negribētu precēties nekādā gadījumā, katru gadu gaidu, ka tik janvāris ātrāk paietu, jo kaut kā ir sakritis, ka savus mīļos, dārgos un tuvos esmu zaudējusi tieši janvārī, tāpēc asociējas ar smagumu dvēselē... Tāds, lūk, subjektīvs viedoklis.

Vienkārši nevajag meklēt ticējumus tur, kur to nav: negatīvu skaidrojumu var atrast visam, kas ir pretrunā ar ierasto, tradicionālo. Bet jāatceras, ka jebkam var atrast arī pozitīvu skaidrojumu - galvenais ir prast neņemt galvā muļķības un domāt loģiski, neraugoties uz taureņiem vēderā un laimes asarām acīs :)

Man tas pats :) Izvēle bija starp 1. un 8. augustu. Un tā kā 8 ir mans mīļākais skaitlis, tad taču visam jāizdodas ideāli, vai ne? ;)

Un tik skaistā datumā nemaz nevar būt slikts laiks vai gadīties ķibeles ;)

tas gan ar to māņticību ticējumiem un visādā parunam sanzi nu kam nai tic un kam nē. Mēs kad gājām iesiengt pieteikumu tad mums dzimtsarakstos laipnā darbiniece pavēstija ka cilvēki runājot ka šogad tieši 8 augusts esot tas laimīgais datumiņs un parcik mums bija jāizvēlas vainu 1 vai 8 augustā un tieši 8 augustā bija atlicis mums vispiemērotākais un vienīgais laiks šajā dienā tad tik ņēmām ciet 8 augustu :)

par to balto kleitu citām sievietēm gan nav ticējums, tā vairāk ir pieklājība... kāzās baltā krāsa tomēr ir rezervēta līgavai un, ja godīgi, es tiešām savējās negribētu vēl trīs dāmas baltās kleitas :))
par ticējumiem... man jau arī sķiet, ka māņticībai kristīgiem cilvēkiem nevajadzētu pievērst lielu uzmanību... tomēr zinu, cik tas var būt nepatīkami...
kad tapa zināms mans kāzu datums, krustmāte zvanīja gandrīz nakts vidū, lai pateiktu, ka pēc mēness kalendāra tā esot trešā sliktākā diena un, ak vai, teju jāliekas mašīnai zem riteņiem, lai tik uz baznīcu tai dienā nebrauktu... bet plkst. 23.00 atkal sākoties kāda tur superlabā mēness diena... ta nu sanāk, ka nomičos tai labajā dienā...man, ja godīgi, alga viena... bet kaut kur sirdī tas graužas un es dusmojos, ka viņa to visu nepaturēja pie sevis?! nu kam vajag līgavām stāstīt tādas muļķības? tāpat jau dažādu domu pietiek, lai ietu te vēl uztraukties par kaut kādām figņām un saskaņotu savu kāzu dienu ar visiem pasaules kalendāriem... bet mani paziņas folkloristi saka, ka tā esot svēta diena... tā ka - ej nu sazini.... ;)

vēl jau ir ticējums, kas saistās ar viesiem, ka nevarot viesu sievietēm būt balti tērpi, it kā lai līgavu neatstātu ēnā...man jau šķiet, ka tās ir muļķības= pagājušajā vasarā biju uz 3 kāzām, kurās vismaz 3 dāmas bija baltos tērpos (tai skaitā es) UN līgavas tik un tā bija goda personas un neviens viņas neaizstāja...jo lai cik labi arī mēs neizskatījāmies, līgavas izskatījās simtreiz labāk, jo šī bija viņu īpašā diena...

Pašlaik pati gatavojos kāzām un pagaidam ar topošo esam vienojušies par to, ka kleitu tomēr neredzēs pirms kāzām, kaut gan- iespējams, ka tas mainīsies, jo gribas nopirkt tādu, kas viņam arī patīk ;)

ticiet vai nē, bet sakritības dēļ man praktiski viss ir tā kā nevajadzētu būt pēc jūsu ticējumiem! :P ;)))))))))))

Man ar tradīcijām bija tā, ka 2 tradīcijas es ievēroju, t.i. kāzu kleitu vīrs ieraudzīja tikai pie altāra un man nebija pērles (es zinu, ka tas ticējums iespējams ir sviestains, bet man tas pārāk bija iesēdies galvā :):):))! Par vedēju tērpiem arī izlasīju kaut kāda grāmatā (jo esmu bijusi arī vedējmāte) un man likās tik smieklīgi, ka vedējiem ir jābūt viendaļīgam tērpam:):):) nu kā var kaut ko tādu izdomāt! Lai gan man pašai bija kleita, jo darbā visu laiku nesāju kostīmus un zināju, ka vedējmātes tērpu gribu kleitu!!!! Bet vienā kāzu grāmatā izlasīju, ka vedējiem ir jāvelk neuzkrītoši tērpi un vienīgais kā var paspilgtināt tērpu ir uzliekot košāku piespraudi vai lakatiņu :):):) nu kā var kaut ko tādu izdomāt??? un tad es sevi iedomājos, tumši pelēkā kleitā ar sarkanu brošu:) nu tā man gāja ar tradīcijām!

:):):):):):) ....visiem ticējumiem ir pamatojums, bet problēma ir mūsu nemācēšanā iztulkot:):):)

Mēs ignorējām pilnīgi jebkuru māņticību, kas saistīta ar kaut kādām negācijām. Nepiesārņojām savu apziņu un prātu ar negatīvām domām, lai neļautu tām piepildīties, paši izprovocēt kaut kādas sliktas lietas ar savu domu, tocības, pašiedvesmas spēku.

Kad precējos pirmo reizi, ievēroju daudzus ticējumus. Un? Izšķiŗos. Kad precējos otro reizi, nospļāvos uz ticējumiem un darīju kā gribēju. Vēlāk tik pieķēru, ka darīju visu otrādi. Ko drīkst, to nedarīju, ko nedrīkst to darīju. Un? Joprojām kopā un šķirties netaisāmies.

eh, ta jau viss kaartiibaa! manai mammai principaa nav sliktu iipashiibu! jee! paldies meitenes! ieekonomeeju simtus! :)