pušķa mešana

Mūsu jaunais pāris arī vēlas apvienot abus pasākumus: gan pušķa/apsēja mešanu, gan tradicionālo mičošanu ar vainadziņa nodošanu "jaunajai māsiņai". Es, vecā čība, sākotnēji domāju, kā tas kopā rīmēsies - izrādās, pat ļoti loģiski. Pušķa un apsēja mešana būs mičošanas ievads, bet vainadziņa saņēmējs pāris būs pavisam konkrēti izraudzīts, un nekādu pretrunu tur nav. Patiesībā jau visas pretrunas un aizspriedumi ir tikai mūsu pašu prātos, un šī noteikti nav tā reize, kad gudrot, ko ļaudis domās - jādara, kā sirsniņa kāro un saka priekšā, un viss būs džimmī :) Ko arī novēlu pārējām līgaviņām!

tā arī dariet - izrunājiet ar vedējiem, kad tas vislabāk iederēsies un tad arī dariet, jo daudz jau atkarīgs no pārējā scenārija :):)

Laikam, tad mums pašiem būs jāizdomā, kurā brīdiī mēs gribētu to darīt pirms vai pēc, ja jau nav tāds konkrets noteikums :)

Nu par sievu un vīru gan jaunais pāris kļūst tikai pēc savu jauniešu atribūtikas nodošanas tālāk, kas ir daļa no mičošanas sastāvdaļas un tikai pēc tam, kad šie atribūti ir nodoti, var pāriet jaunā kategorijā... senčiem tas bija vainadziņš, plīvurs utt. mūsdienās to papildinājis arī pušķis un kājas lente. No tāda viedokļa atkal - kāda sakarā līgava, kas ir nu jau sieva vēl krāmējas ap jaunības lietām?
bet protams, varianti dažādi - es jau ar tikai teicu, ko visbiežāk esmu redzējusi. un kāzās esmu bijusi daudz :)

Īstenībā jau laikam tas nav tik svarīgi, kurā brīdī met pušķi :)
Bet ja uz to skatās no sākotnējās simboliskās jēgas, tad pušķis būtu jāmet pēc. Agrāk mūsu senči pagāni nelaulājās baznīcā. Mičošana bija saprecināšana. Pirms mičošanas ir līgavainis un līgava, pēc- vīrs, sieva. No šāda skatpunkta raugoties, vai tad līgavai pieklājas mest savu pušķi, pirms tā iecelta sievas kārtā?
Bet mēs esam tālu no senčiem- tāpēc katrs dara, kā uzskata par pareizāku un kā grib. Es tikai izteicu savas domas :)

nezinu - visās kāzās, kur es esmu bijusi - lentes un pušķa mešana notiek pirms mičošanas - jo dodoties uz mičošanu pāris atvadās no jauniešu dzīves un šos savas dzīves atribūtus arī nodod tālāk jaunajiem palicējiem, lai dotos uz mičošanu un ieietu jaunā - sievas un vīra kārtā
un man tas arī škiet loģiskāk - nekā ar aubi galvā vēl pušķi mest

Par to dublikāta mešanu- ir tāds ticējums, ka pušķi glabā līdz pirmajai kāzu jubilejai un tajā dienā sadedzina. Bet kā jau visi ticējumi- tās ir tikai vecu bābu pasakas, kam nav nekāda pamata :D :D Tāpēc katra var darīt pēc savas pārliecības. Atzīšos, ka savu pušķi glabāju nevis mānticības dēļ, bet tāpēc, ka man tas ir mīļš (kaut jau labu laiku sažuvis) un man bija žēl to mest prom.

Tieši tā, tas kā kurai :)

Es pilnīgi noteiktu metīšu savu pušķi Nesaskatu jēgu to paturēt un gaidīt, kamēr uz tā nosēžas putekļi Bet tas kā kurai

Paldies ilze_egle ! :)
Vismāz tagad ir skaidrs, jo mēs ar vedējiem nekādīgi nevarējam vienoties, kurā mirklī tiks tas darīts. Jā, es arī metīšu viltus pušķi, savējo paturēšu un kādu laiciņu vēl par to papriecāšos ;)

Pušķis ir līgavas simbols. Aube un priekšauts sievas. Mičošana simboliski ir līgavas pāreja sievas kārtā. Tāpēc ir loģiski, ja pušķi met PĒC mičošanas- itkā simboliski sieva atbrīvojas no līgavas statusa.
Nu kaut kā tā. Parasti līgava nemet savu īsto pušķi- tiek mests dublikāts.