Pateicības vārdi vedējiem un arī vecākiem

Uzrakstiet uz papīra vārdus, ko gribat teikt un tad ar atskaņām, kaut ko pieliekot kat izveidojiet savu dzeju :)

Mēs skaitījām mūsu vecākiem dzejolīti:

Paldies Tev māmiņ, par Tavām mīļām rokām,
Par silto pagalvi, ko Tu man klāji.
Paldies Tev tēt, par tavām stiprām rokām,
Par vārdiem labajiem ar kuriem modināji.

Par Jūsu smaidu, Jūsu glāstiem,
Par sauli, ko es ceļā satiku,
Par visu savu dzīves stāstu
Es šodien pateicos Jums - mamm un tēt!

Varbūt kādai liekas, ka dzeja sanāk pa prasto, bet mūsu vecākiem bija asaras acīs, it sevišķi mana papucim... mīļi.

es neko nemeklēšu, runāšu pati no sevis, tie dzejoļi visi jau tādi, piedodiet, "nodrāzti" un tajās emocijās tāpat tos bieži vien nemaz nedzird!

Arī es par šiem jautājumiem sāku lauzīt galvu, bet domāju ka man nebūs nekādi dzejolīši, ka ruāsim no sirds un pašu vārdiem.

Tik jāsaliekt tās domas kopā.

dzejolis tas ļoooti bieži tomēr ir bezpersoniski, kāpēc nepaņemt pašai no sevis? Ko Tu patiesi pati gribi pateikt šiem cilvēkiem, kas par Tevi domājuši ilgu laiku? Kas mocījušies un mēģinājuši uzminēt, kas Jums labāk patiktos? Man liekas, ka vārdi atrodas, tik piefiksēt tos vajag :)

TIEŠI PAR TO PAŠU DOMĀJU... 8)