par plīvuru...

Lauminja
Es zinu, ka kādreiz Latvijā laulājās goda drānās un bez plīvura…, un par Indiju arī es nerunāju, šeit es runāju par baznīcu… .

Kā jau teicu kleitas krāsai nav nozīmes, precēšos es zaksā, tā kā man tas plīvurs bijis nebijis, es uzsveru, ka precības baznīcā ar nevietā lietotu simboliku, kas nāk no pašas baznīcas ir necieņu izraisoši.

Ja vēlas svētu simboliku izmantot kā aksesuāru, tad vismaz vēlams būtu to nedarīt svētnīcā…
(šeit gribēju minēt piemēru, kas notiktu, ja baznīcā kādu svētu simboliku (ko pat jūs nevarētu apšaubīt, ka tā ir svēta) lietotu nevietā, bet..., nevaru iedomāties nevienu... acīm redzami kristīgie ļaudis ir jau veiksmīgi nonivilējuši visu...,)

Ja zaksā, tad cita runa, zaksam ir pilnīgi vienaldzīga dvēseliskā puse, tur likums ir galvenais.

Digna tu pat nonāc pretrunās ar savu sacīto :)

Nedod dievs tev pašai būs balta kleita un plīvurs uz kāzām, būsi pieskaitāma pie to pulciņa, kas apgānī tradīcijas:)Tik pasaki kas tās par tradīcijām?? :)

Vēl pāris simtus gadu atpakaļ Latvijā baltā kleitā un plīvurā nelaulājās - vilka goda drānas (tautas tērpu). Šīs goda drānas izmantoja arī pēc tam - kā svētdienas, svētku tērpu.

Indijā baltais ir sēru krāsa. Kāzās velk sarkanu un zeltu. Mums līgava sarkanā ir ekstravagance :).

Tā nu katram pēc izjūtām - lietām un simboliem ir tieši tik liela nozīme, cik nu katrs pats mēs tām piešķiram. Izpratne, protams atšķiras dažādām paaudzēm, pavalstniecībām, cilvēkiem. Un tas ir labi - jo padara pasauli tik krāsainu :). Žēl tikai, ka tolerance reizēm pietrūkst ....

Evčikam - manuprāt, galvenie cilvēki esi Tu un Tavs topošais vīrs. Citu viedoklis nav svarīgs. Ja Tev plīvurs ir kāzu simbols - droši liec :))

PS Man pašai arī bija balta kleita (jo tas ir simbols man) un plīvura nebija (negribēju).

Nu ja... tieši dēļ šādas domāšanas kāda ir vairākumam, pasaulē vairs nav palikusi vieta nekam svētam un jaukam, jo kas kādreiz bijis svēts tagad, redziet, aksesuārs... .

Tas, ka kādam tas joprojām ir svēts arī nevienu vairs neinteresē... izskatās tak jauki... .

Laiki mainās, labāk pēc iespējas ātrāk visu, kas cienīgs nonivilēt, lai nerēgojas un tad varēsim visi vienādi skaisti un tīri staigāt..., prostitūta staigās mūķenes ietērpā un visi viņai grēkus sūdzēs... .

Piedodiet, ja kādu aizvainoju, vienkārši esmu audzināta cienīt lietas, personas un tradīcjias, kas ir ap mums. Izjūtu cieņu pret ticību, reliģiju, kaut Dieva nav manā sirdī,un tāpēc man ir skumji, redzot, ka iet bojā skaistas tradīcjias tikai tāpēc, ka paši šo tradīciju atbalstītāji tās neciena... .

No otras puses... tā jau ir mūsdienās tiešām svētas lietas vairs nav, tad izliksimies, ka tādas ir..., ka tādas esam... . :(

vispār labā diskusija...:)))

vislabāk patīk kāds vecs teiciens"krievijā(domāts PSRS) seksa nav"
bet ja pakausās, cik daudzi precējās ar punci?daudz!
tad, pirms divi gadi draudzene bija stāvoklī un vecmāmiņa viņai lika slēpt vēderu, ko viņa protams nedarīja.ka tas nav smuki rādīt vēderu, bērns ir arī apkaunojums.
mana māsa gāja vākt sienu, slēpa punci un vēl nez ko un vectēvs nomira domādams, ka viņas meitiņa dzima divus mēnešus pirms laika, jo kāzas bija jūlijā...
ja tagad būtu dzīvs mans vectēvs viņš manu vīru ar siena dakšām būtu nodūris, ja uzzinātu, ka nelaulājušies dzīvojam kopā.
man ar bija nedaudz grūti pieņemt, ka man būs ārlaulības bērns, bet tad viss nokārtojās-bērns ir uz manā uzvārdā.

plīvurs tomēr ir katra ziņā, citai tas ir aksesuārs, citai galvassega, citai vēl kaut kas.
krievu laikā baznīca tika noliegta, visiem tika liegs lūgties, bet visām līgavām bija plīvurs.
ko tagad varu pateiktm ka plīvurs speciāli, vai ne speciāli, bet ir pagaisis no modes.
liek dabīgos ziedus, vai vispār neko, vai diadēmu-nu kuram kas tuvāks piesirds.

un es tomēr uzskatu, ka tā sieviete, kura ir stāvokli ir svētīta, viņā aug jaunā dzīvība un plīvuram ar to nekā kopīga.
man tante dzemdībās zaudēja mazuli un uzskatīja, ka tas ir tikai tāpēc, ka nav precēta, tāda ir sodība.
Dievs mīt sirdī, Dievs ir it visur nu nevar viņu iebāst baznīcā.tā ir tikai pielūgšanas vieta.
tas ir Dievnams.

Turklāt diez vai atradīsiet bībelē tekstu, ka grūtniece, vai tā, kurai bērns jau piedzimis, nedrīkst laulāties ar plīvuru. Tas ir bijis tikai to laiku cilvēku pieņēmums, bet pieņēmumi mainās, viss iet uz priekšu.
Agrāk tiešām arī sievietes lika uz sārta par mazāko sīkumu. Atlika tikai riebīgai kaimiņienei iebrēkties, ka tā tur ir ragana. Laiki mainās un cilvēku skatījums uz lietām arī, gribam mēs to vai nē.

Bībele ir tulkota neskaitāmas reizes un katrs tulkojums pats par sevi ir interpretācija. To ietekmē gan tulkotāja konkrētajā laikā izmantotās valodas īpatnības, lietu redzējums, gan sabiedrības nostāja un politiskā situācija pasaulē. Būtībā - principi pēc kuriem vadās baznīca nav konstanta vērtība. Nu vairs nevienam nenāk prātā rīkot raganu medības un tikai retais atrod laiku, lai katru svētdienu un svētku dienu apmeklētu baznīcu! Tādēļ arī šīs vecmodīgais tabu par plīvuru un nevainību pēc dažiem gadiem varētu būt tikai sliktas atmiņas. :) Attīstība un mainība skar pilnīgi visu - sievietes un vīrieša lomu sabiedrībā, modi, baznīcu, utt...

Kādēļ, lai grūtniece nevarētu valkāt baltu kleitu un plīvuru? Vai bērns zem sirds ir noziegums? Un kādas mums tiesības nosodīt šādu sievieti?
Un vai baznīcā precas tikai nevainīgas sievietes? Nu, protams var jau vadīties pēc principa: Līdz brīdim, kāmēr man parādīsies vēders, es vēl skaitīšos svēta un tikumīga, neatkarīgi no tā - esmu vai neesmu nevainīga!

Arī es plīvuru uzskatu tikai par aksesuāru. Jo patiesībā - ne jau tas, kas Tev mugurā nosaka to kas un kāds Tu esi. Par visu svarīgāka ir Tava iekšējā pasaule, domas un darbi - tikai tas nosaka, cik cilvēkā tikumības!

Par to balto tautumeitu man follkorā mācīja ko citu (tīra, čakla, tikumīga...), bet lai nu paliek... .

Es nesaku, ka baznīca visu aizliedz, es pat teicu, ka drīz tā ļaus pat homoseksuālistiem precēties, lai tikai būtu, kas nāk uz to baznīcu.... .

Man tikai ir skumji, ka cilvēki zākā visu, kas tiem ienāk prātā, nekas vairs nav svēts..., pat baznīcai vairs nē...,

Samīdam, samīdam visu, kas kādreiz bijis svēts un šķīsts, tāpat no tā vairs nekas nav palicis!!!

Digna balta kleita jau senajās tautasdziesmās ir attēlota kā līgavas kleita :)
Piemēram, "Balta nāca tautumeita..." utt..balta krāsa latviešu folklorā simbolizē -sirds skaidrību.
Turklāt nevajag pārspīlēt, ka baznīca ir tā, kas visu aizliedz - baznīca nāk pretīm un tev pašai jāizlemj, ko pieņemt ko nē, jo tevi tāpat nenosodīs. Protams citās reliģijās ir stingrāks regulējums, dogmas.

Jā, es ar šo informāciju kaut kur lasīju par Angliju. Tad arī parādījās baltās kleitas.

Protams, ka mācītājs piekritīs visam... baznīca jau sen ir atkāpusies no savām tradīcijām, lai tikai kaut kā noturētu tos cilvēciņus pie sevis.... :)

Drīz jau atzīs arī homoseksuālismu, jo.... Dievs tā liek un ja jau sirsniņa tīra un ticīga... .

Par balto kleitu... lasīju, ka šī tradīcija ieviesusies pēc tam, kad Anglijas karaliene uzvilka savās kāzās baltu kleitu, līdz ar to visām tak gribās savās kāzās būt kā īstai karalienei! :) Balta kleita pēc būtības neietver nekādu simboliku.

Atceros, ka pirms laulībām ar mācītāju ( luterāņu) man bija saruna par šo tēmu. Uzdevu jautājumu i par bērniem, i par plīvuri un balto kleitu. VIņš man pateica labus vārdus, ka man kā ticīgam cilvēkam pašai ir jāsaprot, ko es varu un ko es nevaru,bet samērīgi ar to, kā es jūtos. Ja es ļoti vēlos to plīvuru- es varu likt, jo Dievs to vēlās; ja es ļoti vēlos to balto kleitu un meitiņu pie rokas ejot baznīcā - tad es varu, jo Dievs to vēlās.

Kā jau teicu - kā kurā valstī. Vēsturiskajās grāmatās vismaz esmu lasījusi, ka sarkanas. Bet drošvien kaut kur ir bijušas arī zaļas.

spirit
zaļas

Vucss
jā, katkad nesen, bet pirms tam bija zaļas.
un ja mēs runājam par nevainību un baltu kleitu, tad
pirms kāzām ir grēksūdze(lielā)tātad, grēki tiek atlaisti un kāzu dienā tiek esta dievmaize, tas ir visi grēki mums tiek atlaisti un sākam uzkrāt jaunos...

ja runājot par jēgas dziļumu-ļoti,ļoti dziļi, tad laikam esmu pret, bet ja runa iet par mūsdienām, tagadni ltā ir katra izvēle!
man ir bērns, sen nesmu nevainīga un plīvuru negērbu.