par plīvuru...

Piekrītu - pietiek! :)

very good

Un vispār, ja arī tas nebūs pareizi, tad sodīs tikai Dievs, mums tādu tiesību nav. Man šķiet, ka šī diskusija ir jāizbeidz :)

Ietekmēt to, kā katrs saposīsies uz kāzām, mēs vairs nevaram. Ir jau arī tāds sīkums, ka katram tā normas robeža ir sava.Viens piedomā pie simbolu jēgas, citam tas ir skaists aksesuārs. Un cik nav tagad daudzu ar lieliem krustiem (tipa, bižuterija) kaklā? Un to redz tikai kā krustiņu, nekā ko citu. Sirds, aplis, miroņgalva - vis viens.
Skatamies pašas uz sevi un tad mēģinām saprast, vai kādu no vispārzināmiem simboliem neesam reiz pamatīgi zākājušas. Dievs mums soģa lomu nav devis.
Nu, ja tik ļoti vajag, lai ir tai līgavai plīvurs, kaut vai pāri sejai.. Varbūt pasaule kļūs labāka. :)

nu tagad jūs sākat pa trako!
nomieriniets...

:) Tad jau pēc Tevis teiktā sanāk, ka es meitenēm varu ieteikt manai vecmeitu ballītei noīrēt baznīcu, striptīzu, lai Jēzus nodejo paķerot klāt vēl Mariju...

Mūķenes savos tērpos mani atpestīs no bijušajiem...

Mācītājs (neīsts protams, kāds glīts puisis) mums pasniegs manu mīļāko šampanieti no biķera, un dievmaizīšu formā būs sagriezts man mīļākais siers, ko kādi mazi bērniņi eņģelīsu tērpos mums pasniegs...

Un vēl viss ko citu jautru, jo tam visam nav nekādas nozīmes... tie visi ir tikai aksesuāri, gan baznīca, gan Jēzus tēls, biķeris un dievmaizīte... .

Un visas uzgavilēs teikdamas - pareizi dari, tak nav svarīgi, ko domā citi un kas citiem ir svēts, svarīgi ir kā Tev pašai liekas (un man liekas, ka baznīca ir forša vieta tusiņam)

Nu to jau arī gribēju pateikt, ka mūsdienās vairs nav viens konkrēts modelis pec kura jāvadās, lai būtu par kristieti. Katrs dara, kā jūt par pareizu un tas pats attiecas arī uz plīvuru - jādara, kā katrs vēlas.

Protams, ka vecākā gadagājuma cilvēki varētu iebilst pret plīvura likšanu nevainīgām meitenēm, bet katram jādzīvo sava dzīve un pašam jāpieņem lēmumi, neatkarīgi no sabiedrības nostājas.

Sen jau vairs neklausos, ko citi man mēģina iestāstīt pa savam prātam un patiesībā tā ir arī ļoti, ļoti viegli dzīvot. :)) Nevajag atteikties no savām vēlmēm tikai tādēļ, ka daļai sabiedrības tas šķiet nepareizi!

Katram var buut cits modelis, kaa vins atrod savu kontaktu ar Dievu. Tad jau patiesiibaa nav jaaruna par to, bet gan jaabriinaas par cilveekiem, kas pilniibaa noliegushi kristietiibu, pashu Dievu.. un te nu peeksni pashi izslaveetie ateisti (sevi taa nodeeveedami) iet bazniicaa preceeties ar visiem sikumiem, kaa pienaakas.
Interesantaakais, ka man pashai zinaami cilveecinji (nu jau sievas), kas aktiivas bazniicas piekriteejas, kuras nebuut nelaulaajas baltaa kleitaa un ar pliivuru, bet gan ljoti askeetiski vai arii taa, ka visu pasauli satriec. Tumshi sarkana kleita, tumshi sarkanas luupas un visam pa vidu kveeljojoshas rozes. ir ko padomaat.. :)

tas ir labi, ka mājās aprunājas ar Dievu un arī uz ielas, visur kur jūt tādu vajadzību. Bet tieši tā arī ir, ka Dievs katru gaida baznīcā un tie, kas apmeklē baznīcu svētdienās iet tur ne tikai lai atsēdētu bet lai būtu to laiku kopā ar Dievu, parādītu, ka nav žēl sava laika- to 1 h nedēlā Dievam. Un tas, ka iet svētdienā nenozīmē, ka katru vakaru un arī rītu mājās lūdzās.
Nu bet tas tā- tā jau ir ka katram sava izpratne un viedoklis un tas liekas vispareizākais.

Reiz man kāds draugs, visnotaļ ticīgs, jauns cilvēks, atbildot uz manu jautājumu par baznīcas apmeklēšanu, teica: Zini, Dievs jau tur baznīcā nesēž un negaida, kad es atnākšu. Es zinu, ka citi mani neuzskata par īstu kristieti, bet man šķiet, ka svarīgāk ir katru vakaru parunāties ar Dievu, nekā vienu dienu nedēļā atsēdēt savu normu.
Vārds vārdā vairs nevaru atstāstīt, bet idejiski izklāstīju. :)

Un šobrīd es nevaru teikt, ka man tas šķistu kruti vai moderni, bet pareizāk gan! Lai gan - kurš gan var zināt kā ir pareizi! :) Agrāk 7diena bija galvenā diena nedēļā, kad visi no tuvākām un tālākām mājās sapulcējās baznīcā, noklausījās dievkalpojumu un pēc tam apsprieda visas svarīgākās lietas! Agrāk tam baznīcas apmeklējumam bija milzīga nozīme, bet šobrīd...

Rania, vai tas cilvēks, kurš neapmeklē baznīcu, bet cenšas katru vakaru pabūt ar Dievu, nav tik pat patiess kristietis kā tie citi, kas regulāri apmeklē baznīcu?
Un es nedomāju, ka šāds ticības modelis varētu būt nepareizs vai vēl vairāk degradējošs.

tas, ka tikai retais atrod laiku apmeklēt svētdienās un svētku dienās apmeklēt baznīcu ir nevis attīstība, bet degradācija. Ja šis cilvēks sevi nesauc par ticīgo, tad viss ok! Bet nevar uzskatīt to par attīstību- ai, tagad tādi laiki, nav vairs modē iet svētdienās uz baznīcu. Tie kas ir aktīvi kristieši tie ies. Atvainojiet, vienkārši uznāca dusmas, ka viss, kas nonivelē baznīcas mācību tiek saukts par attīstību.

elena2

Tev medālis pienākas. :)

nestreso;))

lasu un brīnos pat muti virinat slinkums (raganu laiki)

Nav vērts turpināt diskusiju... .

Kas vienam svēts - otram aksesuārs..., izskatās, kā lielākajai daļai tā ir norma :(

Katram, protams, savas domas... Personīgais "es" ir pārņēmis pasauli, un nevienu vairs neinteresē, ka ir lietas, ko varbūt tomēr vajadzētu ievērot... . Tikai es....es....es.... .

:( :( :(