mirušā tuvinieka apciemošana

Es agri no rīta aiziešu un nolikšu puķes tētim, jo tā būs labāk, aiziešu ar mammu, pasēdēsim aizdedzināsim svēcītes mierīgā gaisotnē, jo pēc ceremonijas sanāks tad lielā steigā..

biteen, tas nebija domāts tev! :) es nedomāju tieši to, ka katrs cilvēks tic kaut kam citam (tas ir tikai normāli), bet to, ka savu ticību vai mānticību mēģina uzspiest citiem... Piekrītu arī parējiem - ieklausies savā sirdī un parasti miers sirdī liecina par pareizo izvēli... lai veicas!

neviens nav teicis, ka tu esi aprobežota... tev pašai jāizlemj, ja tu tam tici un vispār tādām lietām tici, tad neej, ja netici, tad dari tā, kā tev liekas pareizāk...
Es tādām lietām neticu, es pat par to nezināju, nemaz nejūtos vainīga par to, ka mans topošais vīrs bija man blakus mana vectēva bērēs... esmu viņam ļoti pateicīga par atbalstu...

eu, pag...es vnk uzdevu sev interesējošu jautājumu...vai tad tas uzreiz nozīmē, ka esmu aprobežota...ja vnk gribas zināt citu viedokli šaja jautājumā....

Tam piekŗītu. Un manuprāt, nav nozīmes, kur tu runājies ar tuvo, mirušo cilvēku.

liela daļa no ticējumiem mūsdienās vnk nav aktuāla, tādēļ tiem arī nav vērts pievērst uzmanību, bet nekas tāpat vien nerodas un senie latvieši zināja, ko runā.
cilvēkam, kas ir attālinājies no dabas un nemateriālās pasaules to ir grūti uztvert, bet sava vēsts ir gan ticējumos, gan paražās, un, vēl jo vairāk, tautasdziesmās.
bet par kapiem runājot - tas ir katra paša ziņā.
ja ir kaut mazākā neomulības vai sīku baiļu sajūta, tad kāzu dienā uz kapiem labāk neiet - tīri zemapziņā tas saglabājas un nekas labs tas nav.
kapi vispār nav nekāda diži labā vieta un ir muļķīgi iedomāties, ka pīšļi, kas apglabāti cik tur metrus zem zemes uztvers jūsu nesto vēsti - tā ir tikai sairusi čaula, dvēsele jau sen ir prom.
tad jau labāk aiziet uz mirušā tuvinieka ļoti iemīļotu vietu un domās viņam nosūtīt sveicienus..

Tas, kas vienam liekas māņticība, citam ir ticība, ja jums kaut kas liekas muļķīgi tas skaļi nav jāsaka... Aprobežoti cilvēki ir tie, kas neciena citu ticību...

Šitādas muļķības dzirdu pirmo reizi:D
Tobish, ja neesi precejies un varbut kaut kādu iemeslu dēļ izvēlas ilgi nelaulāties, tad šajā gadījumā uz nevienām bērēm kopā neiet? :D Ak, Dievs, kāds sviests!......

Mana mamma ir kā dulla uz māņticībām.Viena, ko zinu, ar kapiem saistās, ka uz kapiem nedrīkst doties pa ceļam.Tas ir, ja esi izdomājis doties, tad nevarot ieskriet pa ceļam.To, kadēļ nevar, jorojam nezinu.Bet vienmēr esmu ieskrējusi tieši tā, pa ceļām.Sarušinājusi, aprunājusi ar saviem vecvecakiem domās un skrējusi tālāk.

Man ir bijuši vairāki pāri, kas kāzu dienā iebrauc kapos. Ieriekšējā gadā divi, vienai līgaviņai tētis bij miris un man liekās tikai dabīgi, ka iebrauca apciemot tēti.Bez tam,p irms cermonijas. Otrā gadījumā arī, pirms cermonijas, liīgava apraudzīja savu māsiņu 2 gadus jaunāko, kura pirms dažiem gadiem bija ar vēzi ātri aizgājusi...
Abos gadījumos bija pirms un vēl neprecējušies. Jūs domājat, ka viņi tamdēļ izšķirsies???Ha,ha,ha,,,
Un īstenībā, cik zinu, ja nesen ir miris tuvinieks, ta visi, kuriem esmu bildējusi, brauc uz kapiem.Un pIRMS cermonijas. Neprecējušies.

Savu domu jau varēji arī izteikt savādākā veidā, nenosaucot visus par aprobežotiem!

Nabaga aprobežotie ļautiņi - pirms iziet uz ielas jāizlasa bieza grāmata, kādi māņticības murgi var ietekmēt šo dienu...

Man arī bija vieglāk, kad bija blakus mans līgavainis, kad nomira manas vecāsmammas brālis...tas bija tuvs cilvēks...

Nu kas tā par muļķīgu māņticību... Nu kā gan neprecēts pāris neies kopā uz bērēm, bet ja aiziet tai saulītē kāds tuvs cilvēks, piemēram kāds no otras pusītes vecākiem, ko tad teikt, piedod, bet tajā ticējumā teikts, ka es nedrīkstu skumju brīdī būt blakus...
Nu kas par muļķībām... Man bija ļoti svarīgi, lai skumjajā brīdī klāt ir mans pats tuvākais cilvēks - mana otra pusīte...

Zinu nav mana darīšana, bet...kas dēliņam notika?:( Man žēl, ka tev tā...:(

mēs ar savā kāzu dienā domājam aizbraukt līdz kapiņiem un nolikt puķītes un aizdegt svecītes pie saviem vecvecākiem, kuru vairs nav. lai saka ko grib, bet es savai vecvecmāmiņai pasolīju, ka kāzās pie viņas aizbraukšu, ja viņa nevarēs atbraukt, tēpēc arī nolēmām, ka solījumu turēsim. tiesa gan, uz abiem kapiņiem mēs brauksim pirms laulību ceremonijas, jo pēc ceremonijas jau tā pat būs daudz dažādu atrakciju un visus viesus negribas vilkt līdzi uz kapiem.
man jau šķita, ka mēs vienīgie tādi dīvaiņi,kas uz kapiem brauc kāzu dienā, bet izrādās,ka tādu ir daudz.
mēs esam bijuši kapos kopā nez cik reizes un mums viss ir kārtībā, māņiem tiešām nevajag ticēt, jo notiek tikai tas, kam notic, jo domām ir liels spēks :)

Pirms viesu nama es arī ar jau vīriņu aizgājām pie mana tēta uz kapiņiem nolikt ziiediņus, nemaz nevarēju iedomāties ka neaizietu pie viņa.