Mičošana: negribu ne aubi, ne cepuri. Ko tad?

Nu bet loģiski, ka bez tā visa var iztikt - tas ir atkarīgs vienīgi un tikai no jaunā pāra izjūtām. To, kādas tradīcijas un rituālus viņi vēlas vai nevēlas ievērot.
Ja nepatīk "mičošana" (vārds pats par sevi jau ietver domu par aksesuaru maiņu, kas norāda uz pāreju no viena statusa uz otru) - noteikti jāizrunā ar vedējiem.
Biju kāzās, kur jaunajiem mičošanu vadījā mīlas dieviete Afrodīte (jaunie pec tam devās kāzu ceļojumā uz Grieķiju). Tā kā abi ir kaislīgi velo braucēji, kalnos kāpēji utt - abiem bez jebkādām svecēm, dziesmām utt lietišķi uzlika sportistu cepurītes ar uzrakstiem "vīrs", "sieva". Noteikti zinu, ka tādu mičošanu nevēlētos. Bet attiecīgajam pārim, tas bija kā "naglai" uz galvas atbilstoši.
Tāpēc droši vajag visu izrunāt ar vedējiem savas vēlmes, savu redzējumu- lai nebūtu jāiesaistās pretdabiski rituālos, kas pašiem neko nenozīmē, vai arī sagādā kaut kādu diskomfortu ("smalko frizūru izķēmos ar nesmuku mici") :)

Deju svētku skatēs pirmo reizi sāku kritiski novērtēt "mani sagaidošās" sievu rotas. Skatījos, ka visas mices, aubes apaļo seju īpašniecs padara vēl "apaļākas", vēl vecākas. Un tad ieraudzīju, cik sievišķīgas ir visas latgaliešu dancotājas savos autos - neatkarīgi no vecuma, "resnuma", sejas formas - tik tiešām visas izkatījās baigi ok. Sapratu, ka gribu tikai un vienīgi autu. Dziesmu svētku fināla koncertā, garām pagāja viena koriste senajā lībiešu tērpā - un virs auta viņai bija tas labības vainags! Viss, man vairs nebija divu domu, ko gribu pie mičošanas. Pēc tam vēl izlasīju tradīciju aprakstus - ka precētas, nedzemdējušas sievas līdz pat bērna(vietām pat konkrēti dēla) piedzimšanai turpina virs sievas rotas nēsat arī vainagu. Un tikai pēc pirmā bērna dzimšanas pilnībā atvadās no savas "meitas rotas", un pilnībā iegūst tiesības nēsāt tikai sievas rotu.
No ekonomiskā viedokļa, ja mājās ir šujmašīna, tad izmaksas lētas. Lins (mums bija ļoti grezns, līdz ar to padārgs) - metrā Ls2.49 (iztērēju mazāk par metru), lina mežģīnīte Ls0,60 metrā. Piegriezne - elementārs kvadrāts - kam visas malas vienāda garuma. Bet var arī taisīt kā garu dvieli.
Vainagu pinu pati pirmspēdējā vakarā pirms kāzām. Pirmo reizi etnogrāfiski pareizi, nevis ar diegu kā uz koncertiem ziedu vainagus. respektīvi pinu kā bizi, bez neviena diega. Fonā klausījos noskaņai "Iļģu" kāzu disku "Ne uz vienu dieniņu" - un tad gan pirmo reizi nobira pa sentimentālai asarai - par domu, ka pāriešu citā statusā.

Smuki tev :) Bet es tāpat negribu :D es arī domāju, ka man liela daļa no tā visa nebūs :)

man personīgi ļļllloti nepatīk aubes un visi tie kāzu pričendāļi-man nekas no tā nebūs un nav jau arī obligāti tas vajadzīgs

Man arī kaut kā tās aubes neiet pie sirds galīgi..... Ir variants, kā manai māsīcai bija, apsēja tikai priekšautiņu - smuki, nekāda vaina, nebija frizūra jābojā:)
Vēl jau var, ja frizūra nav sarežģīta, kādu stilīgu cepuri.... Tikko te kaut kur manīju bildīti ar tādām cepurītēm - vīram balta ar nadziņu 30mito stilā un sieviņai balta platmale - izskatījās ļoti eleganti!

Ļoti neparasts risinājums. izskatās tiešām labi :o)

Ļooti smuki!!:)

Tas bija tāds optimāls kompromisa variants starp mūsu "pagānisko" tradīciju pārliecību un princešu kleitu.

Man bija auts un auglības vainags.

vēl viena bilde :o)

Man patīk šāda stila aubītes :o)

Vot es es jau kā reizi par to arī domāju :) ideju pagaidām nav, bet negribas arī pārsteiguma momentus, topošā vīramāte man solīja uzlikt, savukārt es teicu, ka uztaisīšu scēnu ar skaļu raudāšanu un aubes tulītēju novilkšanu :D:D:D

nu bet ja negrib aubi-kādēļ jāliek vai jādomā kāda alternatīva? man nekas tāds nebūs

Aktualizējot tēmu par aubēm :) Kā ir 2009. gada līgavām? Es jau nu nereāli negribu to aubi, cik es esmu skatījusies, man nevienai nepatīk :(

nu ne jau visiem vedējie ir baigi atbildīgi un apzinīgi diem žēl... labāk tad pašiem parupēties, neka palikt bez neka. Un nav arī stingru likumu, piemēram, ka vedējiem jādara tas un tas, ne jau visi arī zin, kā jāsadala pienākumi kāzu rīkošanā.