mičošana?

tās sirsniņas jums no putuplasta izgrieztas bija?

Mums mičošana bija tā pa pusei tradicionāla, sēdējām klēpī vecākiem muižas deju zālē, tad noņēma manu "sprādzi" no matiem, vīram no krūškabastas rozi, iedeva mums atribūtus, arī cepures, priekšautu pīpi un tādā garā, tas viss bez dziedāšanas tikai nelielā mūzikas pavadījumā, bez konkrētas melodijas, lai neviens nesāk dziedāt. Visiem rokās bija svecītes ko pēc tam salika pavardā. Kad pavards tapa "aizdegts" nodejojām tango.

Bildē - "Pavards"

Mums bija ļoti amizanta mičošana: dizedāšanas vietā muzikants tikai spēlēja akardeonu, ( viss notika brīvā lapenē), vecāki aizdedzināja lāpas, mēs dāvinājām viens otram rozi, teicām pašu izgudrotu zvērestu, viesi smējās , bija jautri. Tikai vienu gan man gribējās - pasēdēšanu mammītes klēpī. Beigās visi laidām svecītes upē - skaisti aiztecēja...

.

Nu var tak tiešām nedziedāt to raudiet meitas! Un viss būs uzreiz savādāk. Mums bija gan aube, gan vīram austa josta.Bet spēlēja saksofons un ciemiņi dziedāja savādu nedzirdētu melodiju, kas bija ne ta priecīga ne ta skumja. Neaprakstāmas sajūtas bija, kad to melodiju jau dzirdējām tālumā,vēl tikai ejot uz mičošanas vietu kalnā. Visa taka kalnā bija izlikta ar simtiem svecīšu un augšā dega lāpas. Tas bija neaprakstāms mirklis. Jo visapkārt bija silta klusa nakts, spīdēja mēness,u n tuvu tuvu dziedāja lakstīgala. ( nez vai lakstīgalu vedēji bij noorganizējuši :) Tas viss kopā bija ļoti skaists un kluss mirklis. Un uguņošana notika sirdīs.
Pati pirms kāzām biju pret visādām pantiņu bēršanām ,ābolā košanu, baļķa zāģēšanu vai lellēm, utt.par mičošanu ar šaubījos. Bet šo mirkli neatdotu nevienam, nepar ko!!
vedēji bija ļoti ņēmuši vērā mūsu vēlmes. un asprātīgi transformējuši tradīcijas. visas kāzas bij pilnas ar tradīcijām, bet visu laiku bij sajūta ka tādas vēl nav redzētas. svarīgi jau ir kā pasniedz!

Mums bija micosanas sakums diezgan tradicionals,ar visu prieviti ,karoti,pipi un cepuri,bet raudiet meitas dziesmas vieta bija " Tik dēļ Jums daiļās dāmas.." Tad vedeji lasija 10 baušlus un beigās bija uguņošana..Bija arkartigi smuki un interesanti

Noelle - jā pirms trīs gadiem bija vienkāršāk izgudrot ko pārsteidzošu.
pēdējos 2-3 gados tik daudz cilvēki atkal precas, ka kļūst ar vien grūtāk piemkelēt kaut ko savādāku un neparastu, jo nu kāzās liela daļa pasākumu tomēr atkārtojas... bet tāpēc jau tās ir kāzas! :)
mani kā kāzu viesi absolūti nesatrauc ka liela daļa atrakciju, pasākumu un īpašo pārsteigumu ir redzēti jau vairākas reizes.

Mums vedēji bija ļoti skaisti sataisījuši mičošanu. Ar svecītēm un lāpām. Dīķī palaidām peldošu sirdi ar svecītēm. man no matiem izņēma puķes un uzvilka aubi. Un nebija "raudiet meitas". Bija Muktupāvela dziesmiņa "Kamēr svecītes deg".

nu man un citiem visiem gan likās jauki un neierasti (tas gan bija jau trīs gadus atpakaļ).. :)

O, nu paldies par idejām..
Par laivu un svecītēm ir vērts padomāt.. :)

Nu dikti sīki es nezinu par mičošanu, jo to organizē vedēji, mēs tikai izteicām savas vēlmes un idejas, kā būs - nezinu, taču pilnīgi pieļauju, ka būs uz ūdens - laivā.
Saksofonu spēlē viens no mūsu muzikantiem un tādēļ nolēmām to izmantot:)

Man viesi dziedāja "Spoguīt, spogulīt". Bija aube un priekšautiņš, un vīram ar zobiem vajadzēja novilkt "smukumgumiju" no manas kājiņas.
Un pēc tam bija draugu sarūpēts "uguns šovs". Ārā tumsā puiši no "Pulsa efekts" spēlēja bungas un viens grieza ugunslodes - tas bija vienkārši super.
Pati domāju aubes vietā šalli sataisīt par aubīti, lai pēc tam izjaucot, būtu noderīga lieta, nevis piemiņā ko ielikt "pūralādes" tālākajā kaktā...

Nja mēs arī precamies baznīcā un tādēļ pieteicām lai mičošanu padara par viekārši īpašu momentu 00.00 :)

gada laikā esmu bijusi uz 3 kāzām un 2 no tām bija uguņošana - tā ka diez vai tas ir kas oriģināls! :)

ja precas baznīcā tad mičošana tā īsti nemaz nav vajadzīga.

jebkurā gadījumā - var jau izdomāt arī kādu savādāku veidu, kā noņemt plīvuru. var vienkārši mest pušķi. ja svin pie kādiem ūdeņiem un ir laiva, tad var doties jaukā izbraukumā ar laivu, kura izrotāta mazām svecītēm vai gaismiņām. var ugunskurā mest simbolisku ziedu vainadziņu. variantu daudz, jāskatās no iespējām.

vienās no kāzām, kurās biju kā viesis, tieši pusnaktī bija uguņošana. Nu ļoti jau skaisti bija...un netradicionāli piedevām... :)