Līgavas pušķis pēc kāzām

Mans skaistais pušķis stāv goda vietā, aiz stikla kopā ar apsveikumiem, glāzēm un kāzu bildītēm kas ir ierāmētas. Ir kautkā žēl izmest ārā.

Nu kā lai tādu skaistumu izmet...

Manējais stāv un ir izcietis ļooooti garu ceļu bez ūdens malka. Kaut gan līgavas pušķis jau ūdenī neesot jāliek...

:D forši :D kārtējā māņticība.
izšķirsies tie,kam jāizšķiras ar vai bez pušķa.
manējais stāv man smukā vāzītē uz plaukta.

es savu pušķi nekur nemetu. man viņš tagad glabājas speciāli izgatavotā kastītē,tāpat kā kāzu kleita. man pušķis ir kaut kas ļoti privāts,mīļš un tas MANS! bet tās ir tikai manas domas.

sākotnēji arī man bija doma savu pušķi saglabāt, bet tad vīrs ieteicās, ka es to varēšot darīt tikai tad, ja apņemos to glabāt visu mūžu. :) pretējā gadījumā- lai tik metot prom. tā nu aizmetu. un ļoti, ļoti priecājos par to savu draudzenīti, kura pušķi noķēra. mājās jau tāpat paliek lietas, ko pēc kāzām glabāt.

Vēl nezinu, ko darīšu ar savu pušķi pēc kāzām, bet vispār man nepatīk beigti ziedi mājās, ja kalst nost, metu ārā un neko nekaltēju. Kā būs ar pušķi, nezinu, vadīšos pēc sajūtām.
Ir ticējumi, kuri man liekas interesanti, tad tos arī ievēroju, slimīgi nevienam ticējumam neticu.
Katrā ziņā, visu slikto cenšos laist gar ausīm, jo liela ietekme ir cilvēka ticībai.

Nu ja es pa savu gadu domas nemainīšu, tad noteikti no sava pušķa atbrīvošos, nez vai būs tāda mešana, bet mājās tas man noteikti nestāvēs. Ne aiz kādiem ticējumiem, man gluži vienkārši nevajag vēl vienu putekļu krājēju. Savukārt, zinu veselu rindu pāru, kuriem pušķītis stāv mājās, pat tādā kā speciālā stūrītī, kur karājas kāzu karogs, kādi suvenīriņi, dāvaniņas utt., un viņi visi vēl joprojām ir kopā un laimīgi.
Tiešām sāk tracināt tie aizvēsturiskie vecmāmiņu ticējumi...pilnīgi bezjēdzīgi. Katrs dara tā, kā vēlas. Tad jau no manām plānotajām kāzām visām vecmāmiņām būtu jānoģībst...

Man puskis majas noglabājās sešus gadus. Izmetu tikai tad, kad izšķīrāmies ar pirmo vīru. Bet nedomaju, ka pušķis bija iemesls laulības izjukšanai..

Paldies meitenes par domām un idejām...vēl ir laiciņš padomāšu :)

Mans pušķis sakaltis vēl stāv vāzē... vienkārši roka neceļas izmest miskastē!:) bet visu mūžu glabāt arī netaisos! Domāju, ka līdz gada jubilejam paturēšu un tad k-ko izdomāšu!:)
Domāju, ka pušķa atstāšana nekādā ziņā nevar ietekmēt laulību un, ja visiem ticējumiem ticēt, nojūgties var!:) Kaut gan, ja tam ticējumam vairāk tici, nekā netici, tad labāk met ārā, jo mūsu domas visvairāk ietekmē mūsu dzīvi!:)
Lai veicas!:)

Es metu isto, un nav lieku jautajumu... viss bija ok. Ziedu pietiks ari bez taa :)

Izlasot topiku atcerējos, ka mans pušķis tak vēl mājās plauktā stāv. Bija doma mest ārā, tā arī nav izmests. Bet esmu pārliecināta, ka kāzu gadadienu tas pušķis manās mājās nesaigaidīs :) Būs jau izmests. Māņiem neticu, tāpat arī nepieķeros un neiemiesoju savu laimi konkrētās lietās, skaistas puķes ko man dāvinājuši tuvi cilvēki kādu laiku vienmēr paglabāju mājās, īpaši sakaltušas rozes, bet agri vai vēlu viss atrod ceļu uz miskasti.

nu lūk, meitenes nezinu ko i domāt. Biju domājusi pasūtīt vēl vienu klāt pušķiti un to mest, bet tagad doma , to pašu mest.

Es piemēram, vēl neesmu īsti izdomājusi, ko ar to pušķi darīt mest vai nemest...:) Domāju gan vienu, ja cilvēkiem ir lemts kopā dzīvi nodzīvot ar savu otru pusīti, tad tā arī būs, bet par tām māņticībam un sakrītībām-ja kaut kas dzīvē noiet greizi, tad atruna vienmēr ir jāatrod!

Nu neuzspiežiet savu viedokli - kas grib tic, kas negrib netic! Es piem. pa daļai! Kas no bērnu dienām ir iespiedies atmiņās, pie tā pieturēšos: līgavainis kleitu manu neredzēs, līgavas pušķi metīšu prom, laulības gredzeni ir gludi! Toties mana kleita ir no divām daļām!
Pagāšvasar apprecējās mana draudzene - pēc kāzām dikti kašķējās ar vīriņu - viņai mājās stāvēja sakaltis "lielās dienas" pušķis - gāja tik traki, ka nolēma mēģināt visu, izmeta ārā savu sakaltušo pušķi - un ticat vai nē pēc pāris dienām viss nokārtojās! Sakritība?! Ļoti iespējams!