kas jādara ar saplēsto šķivi un plivuru?

mūsu kāzās nebija mičošanas un jaunā pāra. Pušķi arī nemetu, taču katrai neprecētajai kāzu viešņai tika pa margrietiņu vainadziņam - tā kā 21. jūnijs ir arī vasaras saulgrieži, tad vēlēju visām neprecētajām šajā dienā atrast savu ozolu vai ābeli, kurā mest šo vainadziņu, pie reizes arī skaitot metienus - ar kuru reizi vainags paliks kokā, pēc tik gadiem apprecēsies :) līdz šim neviena neprecētā nav sūdzējusies par to, ka netika pušķis mests :)

savukārt saplēstais šķīvis gan mums tika - lauskas šobrīd stāv nelielā lādītē, kaut kad vēlāk visas kāzu lietas apvienošu kādā lādē, tad lai nu glabājas tās vairāk nekā 107 lauskas :)))

Tā kā mums nebija jaunā pāra, tad visa atribūtika ir noglabāta, un plīvurs tiek glabāts manai māsiņai ;)

Pušķi nemetu, ja mestu tad īsto, kāda jēga glabāt, tāpat izmetu, bet no galvas noņēma manu diadēmu un iesprauda jaunajai līgavai, prasīt atpakaļ pat prātā nenāca, no vīra noņēma/izņēma rozi no krūšu kabatas - tā palika pie jaunā vīra. Bet visa kāzu atribūtika (arī saplēsatais šķīvis) salikta kastē un noglabāta omas šķunī. Bērniem, ja tie "krāmi" liksies interesanti varēs skatīties pati neuzbāzīšos, man līdz pat manai kāzu dienai svešas kāzas (arī ne mammas) nekad nav īpaši aizrāvušas.

Laikam esmu neromantiska persona, bet mani tiešām kaitina visādas "atmiņu lādes" un tādas lietas, uzskatu, ka jādzīvo rītdienai un jāsteidz sasniegt nākamais mērķis nevis jātiksminās par jau sasniegto.

:):):):):)...... Nestrīdēšos katrā novadā tradīcijas nedaudz atšķiras:).... taču nekad neesmu lasījusi,ka tā ,kurai uzliek vainagu, plīvuru ...atdod..... vai vienkārši nosauc par jauno pāri, pirmā precās:).
Kad mārtei( ievedamajai sievas kārtā) noņem vainagu , notiek vainaga pirkšana, vispirms vienojas par vainaga cenu, ko tautas maksā brāļiem. Vedībās naudu met vairākas reizes, šī samestā nauda parasti arī ir jauno pirmā bagatība:)Kad vainaga pirkšana galā , tad noņem vainadziņu.... ka nu kurā vietā.... vedējmāte, līgavainis, brālis, vīramāte kā nu kurā vietā. Un vainadziņu uzliek vai nu vīra māsai galvā, vai atdod līgavas jaunākajai māsai. Vai arī brālis zobentiņa galā aizved mājās mātei:):):)
Tadēļ nekladzināsim par tradīciju aizmiršanu....pareizību, nepareizību.... tradīcijas veidojas arī šodien. Katrās kāzās varam darīt , ko kurš vēlas..... bet tas nenozīmē, ka neko nezinām.
Zinu par ko runāju, esmu daudz par šo temu lasījusi, bet , protams ,zinātnisko darbu veikusi neesmu:):):):)

Šķīvi ja vēlas, atstāj par piemiņu, bet plīvuru NEKAD NEVIENA neatstāj liekajam pārim. To plīvuriņunēsā līdz jaunā pāra (vīrs un sieva) gulētiešanai un tad nes līdzi uz guļamistabu un pēc var pēc sentēvu tradīcijas to plīvuriņu kaut kur piekarināt. Sieva to glabā.

Par šķīvi nezinu, kur tas palika, plīvurs ir vienīgais no visiem atribūtiem, ko glabāšu pie sevis. Jauno jauno pāri iecēļām un abiem tika uzlikti tādi zaļi vainadziņi uz kakla ar baltiem ziediņiem- bija skaisti :) Pušķi metu- savu īsto.

Nupat pierādījās cik slikti zinam latviešu tradīcijas.Ja mičojot uzliek galvā plīvuru kādai meitai tad tā nākošā precās.Tā lūk pēc vacām tradīcijām.Tā un tieši tā ievēl nākošo pāri kas precās.

Mičošanai nav nekāda sakara ar pušķa mešanu. Ne jau ar pušķa mešanu izvēlas jauno pāri, kaut gan nav taču arī tā aizliegts to atrast:):):). Tā kura noķer pušķi nakošā precēsies un tas man šķiet arī ir viss, viņai nav obligāti jābūt jaunajā pārī, jo ja nu noķer kada, kurai vispār nav otras pusītes. Jaunajā pārī parasti liek cilvēkus, kuri jau kādu laiku ir cerējušies un arī domā par kāzām. Bet.... katras kāzas ir vienreizējas un kāzu scenāriju veidi ir dažādi un neviens nav nepareizs, ja pāris tā jūtas labi un omulīgi;)

Ja ir kāda doma apakšā, tad jau var darīt visu ko. Esmu redzējusi, kā skaisti sasaista kopā pušķa mešanu un plīvura pārlikšanu. Vakara gaitā līgava mete pušķi, ko noķēra jaunā līgaviņa. Līdz divpadsmitiem tās dienas līgaviņa izbaudīja visus priekus un pēc tam nodeva plīvuru tai, kas noķēra pušķi. Tur kaut kā loģioski tas viss tika noorganizēts un tad nav pamata to nedarīt. Ja kāds ļoti pieturās pie konkrētām tradīcijām, tad skaidrs, ka šāds variants nederēs.
No visādām kāzu tradīcijām, kas ir redzētas un dzirdētas, tik daudzas man galīgi neiet pie sirds, ka priekš sevis sanāk izlasīt atsevišķas, kam katrai individuāli un arī savā starpā ir jēga, nevis kaut ko darīt tikai tāpēc, ka tā dara kāzās. Kopā noteikti manas sapņu kāzas ar izdarībām neietilps nevienos rāmjos, bet tas mani galīgi nesatrauc.

Jūs man meitenes apskaidrojiet vienu lietu.Ja jūs jau kāzās mičojot ievēliet jauno pāri tad kāda velna pēc vēl mest pušķi.Jo kā mičojot uzliekot citai plīvuru,vainadziņu....jūs tak jau ievēliet jauno pāri.Kam vēl pušķa mešana ,veļ vienu jauno pāri ievēlēt?/Man liekas tāda māžošanās.Bet tās manas domas ,ja darām tad darām vienu.Nevis sagrābstam no visām tautām pa biškam un savas latviešu tradīcijas aizmirstam

Esmu tāds cilvēks, kam nepatīk neko darīt ķeksīša pēc. Un tāda dubultā pušķa mešana vai plīvura uzlikšana un paņemšana atpakaļ man šķiet tieši tāds ķeksīša pasākums.
Ja gribas paturēt pušķi, tad priekš kam mest vispār??? Tikai tāpēc, ka patīk tas process un tas ir forši?
Ja negribas atdot plīvuru, priekš kam uz brīdi to uzlikt jaunajai līgavai galvā?

Vismaz man tas šķiet neīsti, jo tām darbībām apakšā ir sava doma. Un līgavas pušķis no līgavaiņa nonācis meitenes rokās, rotājis pāri visu dienu, tam ir tāda kā sentimentāla vērtība jau. Un tieši tāpēc konkrēti šim pušķim vajadzētu "zināt", kā ielidot nākamās līgavas rokās. Ja tas ir cits un šādas pārliecības nav, priekš kam to vispār darīt???
Tieši tāpat ar plīvuru.

Es metīšu savu īsto pušķi. Ja būs paredzēts arī plīvuru atdot, arī to darīšu.

Bet tās ir tikai manas domas, katrs dara, kā vēlas.

Par cik savās kāzās pušķi nemetu, jo visu vēlējos tādu pēc iespējas latviskāku, pēc iespējas mazāk cittautu ''ienēsājumiem'' (tas, protams, nenozīmē, ka šīs ārzemju tradīcijas ir kaut kas slikts, bet ne man...tā kaut kā), un plīvuriņu mani pierunāja neatdot citai, tad radās kompromiss - liku izvēlētajai jaunajai nākamajai "līgaviņai'' (kas bija mana māsa) galvā skaistu ziedu vainadziņu un nākamajam ''līgavainim'' (viņas puisim) vīrs nodeva savu piespraudīti. Sanāca tā dikti mīļi :) Un plīvuriņu nodevu mammītei glabāšanā.
Vēl tāda piebilde par pušķi - ja arī es būtu metusi, tad viennozīmīgi savu īsto, jo man ļoti svarīgs ir tas īstums un patiesums - šis pušķis tomēr ir īpašs un ja vēlas nodot tālāk, tad ar visu to skaisto, kas tajā ir :) Viltus tomēr ir viltus. Un nebiju dzirdējusi par diviem plīvuriem - tas jau vispār liekas tā pavisam nelāgi... Ja dod, tad dod īsto.

Bet ja par tēmu - tad varbūt, vituks2, izveidojat savu ģimenes lādi vai lādīti, kurā tiešām - glabājat visas feinās lietiņas no kāzām. Tas noteikti būtu forši. Mums ar` vedēji mičošanā pasniedza lielu ''pūra lādi'', kurā tad glabāsim visas ar kāzām saistītās atribūtikas. Lādi galu galā var izmantot kaut vai tīri praktiski - kā solu mājās :))

Tikko biju vienās kāzās, tur bija atkal tā, plīvuru paņem un ieliek kastē, ko savukārt nodod savai mammai galabāšanaā, bet jaunajam pārim, t.i., topošajai līgavai ieliek matos ziedu virtenīti, kas ir bijis līgavas frizūrā un domāju bija ļoti ok :)

Tagad vairs neliek līgavas plīvuru! Tagad liek vai nu otro plīvuru vai liek ziedu vainagu. Tik ne savu! Savu pušķi arī tak nemetīsi- metīsi kopiju- vai ne?

Var jau likt dubulto plīvuru. :D